PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Apskats

Probiotikas — kā izvēlēties piemērotāko? Probiotiku saistība ar zarnu mikrobiotu

Par probiotiku ietekmi uz zarnu mikrobiotu jau 20. gs. sākumā runāja Nobela prēmijas laureāts, Pastēra institūta profesors un imunitātes pamatlicējs Iļja Mečņikovs. Viņš aprakstīja “jogurta teoriju” — hipotēzi par jogurtā dzīvojošām pienskābajām baktērijām jeb probiotikām, kas uzlabo imunitāti, aizsargā pret slimībām, nodrošina veselīgāku dzīvi un garāku mūžu.

V. Skuja, B. Jurševska
IgE mediēta alerģija bērniem. Riska faktori, terapijas un profilakses iespējas

Alerģija ir specifiska hipersensitivitātes reakcija, ko ierosina imunoloģiskie mehānismi. Pārtikas alerģija definēta kā sensibilizācija pret pārtikas proteīniem vai pārtikas piedevām. Alerģisku slimību izplatība pieaugusi strauji un turpina augt, Pasaules Alerģijas organizācijas (WAO) dati liecina, ka tā skar 10—40 % pasaules iedzīvotāju.

A. Fedorovičs–Rubenis, M. Šmeļova
Osteoartrīts. Locītavas skrimšļa slimība

Osteoartrīts (OA) ir mehānisku un bioloģisku faktoru mijiedarbības rezultāts, kas destabilizē līdzsvaru starp skrimšļa un subhondrālo kaulu veidošanās un noārdīšanās procesiem. Tā ir hroniska artropātija, kam raksturīgi locītavu skrimšļa bojājumi un citas locītavas struktūru izmaiņas, kaulu hipertrofija (osteofītu veidošanās).

D. Andersone
Miega traucējumi. Farmakoterapijas plašās iespējas

Miega traucējumus var raksturot nepietiekams miegs, pārmērīga miegainība, tie var būt saistīti ar dienas režīmu, liecināt par ikdienas paradumiem un dzīvesveidu vai arī vēstīt par kādu citu somatisku vai psihiatrisku slimību. Ārstēšana vienmēr ir kompleksa: mainot ikdienas dzīves ritmu un lietojot psihoterapijas metodes un/vai medikamentus.

M. Taube
Arteriālā hipertensija. Rezistenta, pseidorezistenta un refraktāra

Arteriāla hipertensija (AH) tiek definēta kā arteriālā asinsspiediena mērījums miera stāvoklī 140/90 mmHg un vairāk, ja tas mērīts ārstniecības iestādē. Tā ir viena no biežākajām slimībām gan Latvijā, [1] gan pasaulē. [2] Tiek lēsts, ka pieaugušo populācijā AH sastopamība var būt 30—45 %. Risks AH attīstībai palielinās līdz ar vecumu, 60 gadu vecumā sasniedzot 60 %. [3]

P. Dzelve, I. Stuķēna
Hronisku sāpju pacients. Ārstēšana un izaicinājumi. I daļa

Kopš laika, kad Starptautiskā Sāpju izpētes asociācija 1979. gadā definēja sāpes, cilvēces izpratne par sāpēm ir mainījusies, pateicoties daudzpusīgiem pētījumiem, tomēr vēl joprojām nevaram teikt, ka mākam pilnībā tās novērst. Apmēram 30 % no pacientiem attīstītajās valstīs jūt vieglas vai vidēji stipras sāpes, kas ilgst vairāk par sešiem mēnešiem.

I. Vārsberga–Apsīte, D. Jēgere
Išēmisks insults. Ārstēšanas iespējas stacionārā un pēc izrakstīšanās

Išēmisks insults ir otrais izplatītākais nāves cēlonis un trešais visbiežākais invaliditātes cēlonis pasaulē, viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem Latvijā. 2019. gadā Latvijā stacionēti 5243 pacienti ar išēmisku insultu: 961 pacients ārstēts Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS), 1307 pacienti — Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionārā “Gaiļezers”.

D. Vasiļenko, K. Jurjāns
Hroniskas mazā iegurņa sāpes un endometrioze

Hroniskas mazā iegurņa sāpes sievietēm var būt saistītas ar specifisku orgānu sistēmu, hronisku sāpju sindromu vai abu kombināciju. Tā kā hroniskām mazā iegurņa sāpēm var būt vairāki iemesli, būtiski ir identificēt sāpju perifēros cēloņus, kas ir novēršami un ārstējami, kā arī diferencēt centralizētu sāpju sindromu, kura gadījumā ārstēšana būtiski atšķiras.

Z. Grabe, E. Pumpure, N. Lietuviete
Mūsdienīga psoriāzes ārstēšana

Psoriāze jeb zvīņēde ir bieža, hroniska, neinfekcioza un imūnmediēta ādas slimība, kas var izraisīt ilgstošu darbnespēju un invaliditāti. Tās etioloģija un patoģenēze nav līdz galam izprasta, tomēr ir skaidrs, ka slimības attīstībā nozīme ir ģenētiskai predispozīcijai, kas tālāk neadekvāti aktivē imūnsistēmu.

A. Kaļva, I. Mikažāns