Seksuālais kontakts jeb dzimumakts ir mūsu emocionālās vajadzības pēc pieņemšanas un apliecinājuma fiziskā izpausme. Vīrieša pašnovērtējums bieži vien saistīts ar viņa spēju veikt apmierinošu dzimumaktu, tāpēc seksuālo funkciju traucējumi uztverami par ļoti nopietnu veselības problēmu.
Būt dabā, saplūst ar to, pieņemt tās noteikumus un pārbaudīt savus spēkus. Velo tūrisms, kalnos kāpšana un laivošana — trīs vaļasprieki, kas ļauj to darīt un lieliski parāda, cik pasaule ir nepieradināma un skaista. Un, ja vēl prieku par to var dalīt ar kādu, kas bijis blakus un atbalstījis brīdī, kad šķitis — savu spēju robeža sasniegusi augstāko punktu... Par to trīs dakteru stāsti.
Urīnceļu infekcijas (UCI) ir viens no biežākajiem ambulatoro vizīšu iemesliem pie urologa. Ja kabinetā ienāk jauna, skaista, veiksmīga sieviete, bet ar skumju atblāzmu sejā un vēl piebilst: “Jūs esat mana pēdējā cerība,” — diezgan droši varu minēt, ka sūdzības būs par biežiem urīnceļu iekaisumiem.
Līdz šim nebija īsti skaidrs, kādēļ vīriešiem biežāk nekā sievietēm pirms menopauzes attīstās sirds slimības. Jaunajā pētījumā atklāja, ka dzimumhormonu (testosterona un estrogēna) līmenis ietekmē kardiovaskulāro risku.
Urīna nesaturēšana ir bieža un aktuāla problēma, kas būtiski ietekmē pacienta dzīves kvalitāti — ierobežo fiziskās un sociālās aktivitātes, ietekmē partnerattiecības. Slodzes urīna nesaturēšana ir gribai nepakļauta urīna noplūde, pastiprinoties intraabdominālajam spiedienam, parasti fizisku aktivitāšu laikā.
Daudzie studiju gadi aiz muguras un jaunie ķirurgi, dermatologi, urologi, neirologi, ģimenes ārsti... iziet dzīvē. Kas īsti ietilpst jaunajam ārstam nepieciešamajā starta komplektā, lai profesionālajā izaugsmē sasniegtu augstākās virsotnes?
Labdabīga prostatas hiperplāzija ir vairāk nekā 50% vīriešu pēc 60 gadu vecuma. Apakšējo urīnceļu simptomu ārstēšanai tiek tērēti miljoniem dolāru un eiro, tomēr nav vienas universālas terapijas metodes, kas derētu visiem vīriešiem. Vismaz 30% pacientu nav efekta no ārstēšanas ar medikamentiem.
Priekšlaicīga ejakulācija (PE) jeb ejaculatio praecox ir ļoti izplatīta vīriešu seksuālā disfunkcija. 1943. gadā Šapiro publicēja pirmo rakstu par priekšlaicīgu ejakulāciju, ziņojot par vairāk nekā 1000 PE gadījumiem. Tā joprojām ir relatīvi slikti izprasta patoloģija. Pacienti ar PE bieži vien nevēlas apspriest problēmu ar ārstu, un diemžēl daudzi ārsti nezina par PE pareizu diagnostiku un ārstēšanu. Tāpēc pacientiem ar PE nereti tiek noteikta nekorekta diagnoze – visbiežāk erektilā disfunkcija – un ordinēts nepiemērots terapijas līdzeklis.
Erektilā disfunkcija (ED) nav tikai aktualitāte vienas šauras specialitātes ietvaros. ED sastopamība arvien pieaug, un pacienti ar ED nonāk dažādu speciālistu redzes laukā. Vienlaikus gan pacientam, gan daudziem ārstiem tā ir delikāta sarunu tēma, taču, tiklīdz izrunāta un atrisināta, tā var sniegt uzlabojumu vairākās veselības jomās. Diskusijā savu skatījumu pauda Latvijā atzīti speciālisti, lai rastu atbildes uz starpdisciplīnu jautājumiem.
Asociētajam profesoram urologam Vilnim Lietuvietim dažos gados izdevies apvienot vairākas Rīgas Daugavas labā krasta atsevišķās uroloģijas nodaļas vienkopus un Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas telpās izveidot vienu lielu, moderni aprīkotu Uroloģijas klīniku. Katrs to vis nevarētu. Kur slēpjas viņa spēks?
Hroniska nieru slimība (HNS), kas definēta kā patoloģiska albuminūrijas koncentrācija vai aprēķinātais glomerulārās filtrācijas ātrums (aGFĀ), kas ir mazāks par 60 ml/min/1,73 m2 ilgāk par 90 dienām, skar 6–10% no kopējās populācijas visā pasaulē. Kā norādīts pētījumā, visplašāk izmantotais prognozēšanas rīks - nieru mazspējas (NM) riska vienādojums (kidney failure risk equation) - personām ar HNS nespēj vienlaicīgi novērtēt gan NM risku, gan nāves risku, līdz ar to var sniegt neobjektīvas NM riska prognozes.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.
Risks mūža laikā saslimt ar priekškambaru mirdzēšanu laika periodā no 2000. līdz 2022.gadam pieauga no katra ceturtā uz katru trešo Dānijas iedzīvotāju. Sirds mazspēja bija izplatītākā ar šo aritmiju saistītā komplikācija un šis risks bija divreiz lielāks nekā insultam.
Vairākas organizācijas, t.sk. PVO un ANO mudina valstis izmantot labbūtības indikatorus politikas veidošanas procesos. Šī tendence, kopā ar pozitīvas afektivitātes lietderīguma atpazīšanu paver jaunas iespējas veselības/labbūtības veicināšanā. Līdz šim nav skaidrs, vai pozitīva afektivitāte pusaudža vecumā jebkā ietekmē pieaugušā veselību/labbūtību. Tas skaidrots šajā garengriezuma kohortas pētījumā ASV.