Llīdz 19.septembrim Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja telpās apskatāma izstāde "Skriešanās ar kaulaino sievu". Izstādes veidotāji sniedz iespēju pirmo reizi plašākai sabiedrībai iepazīties ātrās palīdzības vēsturi Latvijā simts gadu garumā. Izrādās - vēl nav pagājuši pat simts gadi kopš laika, kad Rīgas ātrās palīdzības meidķi kā transporta līdzekli pacientu pārvadāšanai izmantoja zirgu vilktas karietes.
Rīgā 1904.gadā mediķi pie pacientiem devās zirga vilktā karietē
Nepilnu simt gadu laikā ievērojami ir attīstījušies neatliekamajā medicīnā pielietojamie medikamenti, metodes un aprīkojums. Zirgu pajūgu nomianīja auto, tas mainīja palīdzības sniegšanas ātrumu, tomēr līdz mūsdienu progresam bija nepieciešama daudzu desmitgadu pieredze un inovācijas, lai transporta līdzeklis un tā aprīkojums būtu piemērots ne tikai cietušo vai saslimušo pārvadāšanai, bet arī dzīvību glābšanai un uzturēšanai no notikuma vietas līdz pat ārstniecības iestādei.
Izstāde ļauj apmeklētājiem redzēt un salīdzināt, kā gadu gaitā ir mainījies neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzēju aprīkojums - nestuves, šinas, elpināšanas iekārtas, somas, defibrilatori, elektrokardiogrāfi u.c. Plašākai apskatei izstādīti muzeja krājumā un privātkolekcijās esošie medicīnas automašīnu modelīši, savukārt muzeja pagalmā apskatāmas divas īstas ātrās palīdzības mašīnas, kādas pa Latvijas ceļiem traukušās pagājušā gadsimta 80tajos gados - RAF Latvija un UAZ 39629.
Izstāde arī atklāj unikālu faktu - tieši Rīgas ielās darbu tālajā 1961.gadā ir uzsācis pirmais mobilais reanimācijas mikroautobuss Padomju Savienībā un, iespējams, pat visā pasaulē. Kā norāda mikroautobusa idejas autors - profesors Georgs Andrejevs - Padomju Savienības medicīnas sasniegumi bieži vien 'rietumos' palikuši nenovērtēti, jo tolaik vēl atradāmies ar dzelzs priekškara. Izrādās, Latvijā ir konstruēts arī speciāls pacientu transportkrēsls, kas ticis patentēts.
Sadarbojoties ar rūpnīcu RAF, Latvijā savulaik ražoja vienus no Padomju Savienībā un ārvalstīs labākajiem sanitārajiem mikroautobusiem.
Izstādē redzams arī no arhīva materiāliem izveidots video, kas ļauj ielūkoties, kā izskatījās ātrā palīdzība teju 60 gadus senā pagātnē. Izmantojot skārienjūtīgo ekrānu, apmeklētāji varēs vairāk uzzināt, kā funkcionē pēdējos gados izveidotais vienotais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un kā sniegt pirmo palīdzību un rīkoties dažādās veselībai un dzīvībai apdraudošās situācijās.
Kā viena no nozīmīgām primārās profilakses stratēģijām ir identificēt indivīdus ar augsta riska aterosklerotisku kardiovaskulāru slimību. Šā pētījuma mērķis bija novērtēt rutīnā pieejamu kardiovaskulāru biomarķieru prognostisko vērtību, tos pievienojot jau zināmajiem riska faktoriem.
No 20. līdz 27. maijam visā Eiropā un arī Latvijā norisināsies Eiropas pavasara testēšanas nedēļa. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti aicina iedzīvotājus izmantot iespēju veikt testu uz HIV, B un C hepatītu bez maksas un anonīmi.
Elektronisko cigarešu (e–cigarešu) un “veipu” lietošana pēdējos gados ir kļuvusi arvien populārāka, kā alternatīva degošām cigaretēm. Tiek lēsts, ka 2020. gadā e–cigaretes lietoja aptuveni 68 miljoni cilvēku visā pasaulē. Nikotīns un citas ķīmiskās vielas e–cigaretēs var ietekmēt dažādus acs komponentus, kā arī izraisīt nistagmu un vazokonstriktīvu ietekmi uz acs asins cirkulāciju.
Šī gada 15. maijā darbu sākusi profesora Skrides Sirds klīnika ar pieredzējušo un augsti kvalificēto ārstu, māsu un veselības aprūpes speciālistu komandu.
Šī gada 30. maijā, Pasaules Multiplās sklerozes dienas ietvaros, plkst. 15:00-17:00 visiem interesentiem ir iespējams piedalīties bezmaksas tiešsaistes seminārā.
Ābele ziedonī. Tātad vēl viens pavasaris. Protams, Dr. INGŪNAI LIEPAI, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētājai, ir strukturēts darba kalendārs ar obligāto pasākumu ierakstiem. Un ir kalendārs ar ģimenes plānotajām aktivitātēm. Dr. Liepai medicīnā rit 46. gads, no tiem 26 gadi — slimnīcu vadītājas amatā. Vispirms Alojas slimnīcā, kura vairs nepastāv, tad 12 gadus Vidzemes slimnīcā Valmierā, beidzamos gandrīz 11 gadus — Cēsu klīnikā.
Par sāpēm mugurā dzīves laikā sūdzas līdz 80 % cilvēku. Tas ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēršas pie ģimenes ārsta, un arī galvenais darbnespējas iemesls pasaulē. [1; 2] Sāpes mugurā un jo īpaši muguras lejasdaļā ietekmē kā nodarbinātos un viņu ģimenes, tā arī vairākus industriālos sektorus un valstu ekonomiku. Muguras sāpju dēļ Lielbritānijā vidēji tiek zaudēti 4,9 miljoni, Zviedrijā — 28 miljoni, ASV — 100 miljoni darba dienu gadā. [2]
Šī gada 15. maijā darbu sākusi profesora Skrides Sirds klīnika ar pieredzējušo un augsti kvalificēto ārstu, māsu un veselības aprūpes speciālistu komandu.
Pēcdzemdību periods pamatoti tiek uzskatīts par vienu no sarežģītākajiem, daudzpusīgākajiem un ārkārtīgi jūtīgiem apstākļiem sievietes dzīvē. Bērna piedzimšana var izraisīt dažādas spēcīgas emocijas no sajūsmas un prieka līdz bailēm un satraukumam. Diemžēl šo notikumu nereti aizēno psihisko traucējumu rašanās mātei.
Pērnā gada rudenī bērnu kardioloģe Dr. LUĪZE AUZIŅA četras nedēļas pavadīja Bostonas Bērnu slimnīcas kardioloģijas intensīvās terapijas nodaļā. Te viņai bija iespēja redzēt ne vien to, kā unikālā programmā tiek risinātas ļoti sarežģītas, kompleksas iedzimtas sirdskaites, bet arī organizatoriskas nianses, piemēram, cik ļoti tiek domāts par pacienta un viņa ģimenes emocionālo labsajūtu.
Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.
Antidepresantu lietošana nav saistīta ar palielinātu demences, kognitīvo spēju vai baltās un pelēkās vielas atrofijas risku pieaugušajiem bez kognitīvi spēju samazinājuma.
Protonu sūkņa inhibitori (PSI), ko izmanto skābes refluksa kontrolei, ir saistīti ar palielinātu migrēnas un citu smagu galvassāpju risku, liecina jauna pētījuma rezultāti.
Kā viena no nozīmīgām primārās profilakses stratēģijām ir identificēt indivīdus ar augsta riska aterosklerotisku kardiovaskulāru slimību. Šā pētījuma mērķis bija novērtēt rutīnā pieejamu kardiovaskulāru biomarķieru prognostisko vērtību, tos pievienojot jau zināmajiem riska faktoriem.
2024. gada 20.aprīlī notika 3. RSU Endokrinoloģijas un vielmaiņas slimību studentu zinātniskā pulciņa Olimpiāde “Dzīves Hormons” 2024. Jau trešo gadu pēc kārtas!
K. Bērziņa
Pieraksties un saņem praktiskus, vērtīgus medicīnas un farmācijas jaunumus
