Olimpiāde "Dzīves hormons": piekto gadu pēc kārtas uzvar RSU komandas
2026. gada 25. aprīlī, svinot jau savu piekto norises gadu, notika RSU Endokrinoloģijas un vielmaiņas slimību studentu zinātniskā pulciņa Olimpiāde “Dzīves Hormons” 2026.
2026. gada 25. aprīlī, svinot jau savu piekto norises gadu, notika RSU Endokrinoloģijas un vielmaiņas slimību studentu zinātniskā pulciņa Olimpiāde “Dzīves Hormons” 2026.
2024. gada 20.aprīlī notika 3. RSU Endokrinoloģijas un vielmaiņas slimību studentu zinātniskā pulciņa Olimpiāde “Dzīves Hormons” 2024. Jau trešo gadu pēc kārtas!
2023. gada 15.aprīlī notika 2. RSU Endokrinoloģijas un vielmaiņas slimību studentu zinātniskā pulciņa Olimpiāde “Dzīves Hormons” 2023. Šogad Olimpiādē gudrībā un atjautībā sacentās jau 12 komandas no RSU un LU, kopskaitā 35 medicīnas fakultātes 2.- 6. akadēmiskā gada studenti!
XXIII ziemas olimpiskās spēles notiks Korejas Alpos — Phjončhanā, 180 kilometru attālumā no Dienvidkorejas galvaspilsētas Seulas. No 9. līdz 25. februārim pasaules spēcīgākie atlēti sadalīs 102 medaļu komplektus 15 dažādos sporta veidos. Latvijas olimpiešiem līdzi dosies četri sporta ārsti un četri fizioterapeiti.
Bobslejs lielā mērā ir komandas sporta veids. Tātad Sočos mūsu četrinieka izcīnītajā olimpiskajā sudrabā ir kāds grams dārgā metāla, kuru nopelnīt palīdzējis arī jaunais sporta ārsts JĀNIS KAUPE.
Līga Cīrule, Latvijas Olimpiskās sporta vienības galvenā ārste pirms došanās uz Sočiem izstāstīja žurnālam DOCTUS par plānoto ārstu komandas darbu olimpiādes laikā Sočos.
Sportisti jau kopš antīkās kultūras laikiem mūžu ziedojuši visaugstāko sportisko rezultātu sasniegšanai. Taču tikpat ilgi meklējuši arī vieglākos ceļus uzvaras izcīnīšanai.
Jau desmit gadus epilepsijas skartajiem profesionālu palīdzību sniedz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra mediķu komanda, un JURĢIS STRAUTMANIS ir tās vadītājs. Viņš ir stāvējis pie šīs struktūrvienības šūpuļa, sācis no nulles, sapulcējis spēcīgu komandu, kas sekmīgi strādā, savā profesionālajā varēšanā esot vienā līmenī ar kolēģiem citviet pasaulē.
D vitamīna lietošana ikdienas praksē šobrīd jau ir kļuvusi diezgan pašsaprotama gan pacientam, gan klīnicistam. Taču neskaidrības saglabājas, kad jāizvēlas konkrēts D vitamīna preparāts, deva un forma, kā arī jāmonitorē mērķa sasniegšana. Būtiska nozīme izvēlē ir gan pacienta blakusslimībām un personīgajai izvēlei, gan iepriekšējai pieredzei efektivitātes rādītājos. Dr. Renāte Helda, endokrinoloģe ar plašu klīnisko pieredzi, atbild uz neskaidrajiem jautājumiem par individualizētu pieeju D vitamīna deficīta korekcijā un profilaksē.
Ģimenes ārstes Dr. SANTAS STEPIŅAS stāsts ir par uzdrīkstēšanos, spēku un savu sapņu piepildīšanu. No galvaspilsētas un labi iekārtotas prakses viņa ir pārcēlusies uz perifēriju un sākusi visu no nulles. Domājot, kā piesaistīt pacientus, izmēģinājusi varēšanu sociālajos tīklos, veidojot savu blogu. Un, ja šajā stāstā jāpievieno izdošanās faktori, tie noteikti ir strādīgums un cilvēcība.
Zīdaiņu kolikas ir zarnu un smadzeņu mijiedarbības traucējumi, kuru cēloņi joprojām nav pilnībā izprasti. Prerspektīvā kohortas pētījumā pētnieki analizēja, vai mātes uztura kvalitāte un noteiktu potenciāli alerģisku pārtikas produktu lietošana grūtniecības laikā ir saistīta ar koliku un ekzēmas attīstību zīdaiņiem.
Pacienti ar sirds mazspēju (SM) piedzīvo multiplus simptomus un pazīmes, kas var traucēt ikdienas funkcionēšanu un dzīves kvalitāti kopumā. Līdz šim maz pētīts, kā sirds mazspējas fenotips atbilstīgi izsviedes frakcijai ietekmē šos rādītājus pacienta perspektīvā.