Netiek atklāta saistība starp mātes diabētu grūtniecības laikā un UDHS bērniem
Starptautiska pētnieku grupa tikko ir sniegusi vērtīgus pierādījumus 20 gadu garengriezuma pētījumā, lai risinātu ilgstošās debates par mātes diabēta iespējamo ietekmi uz uzmanības deficīta/hiperaktivitātes traucējumiem (UDHS) bērniem. Šis pētījums, kurā analizēti reālās pasaules dati no vairāk nekā 3,6 miljoniem māšu un mazuļu pāru Ķīnas Honkongā, Taivānā, Jaunzēlandē, Somijā, Islandē, Norvēģijā un Zviedrijā, parādīja, ka mātes diabēts grūtniecības laikā, visticamāk, nav tiešs UDHS cēlonis.
Visā pasaulē aptuveni 16 % sieviešu ir augsts cukura līmenis asinīs grūtniecības laikā, un diabēta izplatība grūtniecības laikā ir pieaugusi tādu faktoru dēļ kā aptaukošanās un vecāks mātes vecums. Tas var negatīvi ietekmēt mazuļa smadzeņu un nervu sistēmas attīstību. UDHS ir viens no visbiežāk sastopamajiem bērnu neiroloģiskās attīstības traucējumiem, kam var būt smagas negatīvas sekas. Personas ar UDHS ir pakļautas negatīviem rezultātiem, piemēram, emocionālām problēmām, paškaitējumam, vielu ļaunprātīgai lietošanai, nepietiekamām izglītības sekmēm, izslēgšanai no skolas, grūtībām darbā un attiecībās un pat noziedzībai.
Mātes diabēta ietekme uz UDHS risku bērniem ir bijusi diskusiju priekšmets, jo iepriekšējos pētījumos konstatēti nekonsekventi rezultāti. Tā rezultātā joprojām pastāv bažas par grūtniecību sievietēm ar cukura diabētu un iespējamo saistību ar UDHS risku bērniem. Atzīstot, cik svarīgi ir identificēt UDS riska faktorus, īpaši sievietēm reproduktīvā vecumā, Honkongas Pētniecības grantu padomes finansētajā starpreģionālajā pētījumā tika izmantoti populācijā balstīti dati no Ķīnas Honkongas, Taivānas, Jaunzēlandes, Somijas, Islandes, Norvēģijas un Zviedrijas, lai vispusīgi novērtētu saistību starp mātes diabētu un UDHS risku pēcnācējiem.
Šis plašais pētījums, kurā no 2001. līdz 2014. gadam tika iekļauts ievērojams izlases lielums vairāk nekā 3,6 miljoni mātes un bērna pāru, ar novērošanu līdz 2020. gadam, sniedza būtiskus novērojumus par saistību starp mātes diabētu grūtniecības laikā un UDHS risku. Pētnieku grupa vispirms atklāja, ka bērniem, kas dzimuši mātēm ar jebkāda veida diabētu, gan pirms grūtniecības, gan grūtniecības laikā, bija nedaudz lielāks UDHS risks, salīdzinot ar bērniem, kas nebija pakļauti šādai iedarbībai, un riska attiecība ir 1,16. Pētījumā arī tika konstatēts paaugstināts UDHS risks gan gestācijas diabētam (diabēts grūtniecības laikā), gan pregestācijas diabēts (diabēts pirms grūtniecības). Grūtniecības diabēta riska attiecība bija 1,10, kas liecina par nedaudz paaugstinātu risku, savukārt pirms grūtniecības diabēta riska attiecība bija 1,39, kas liecina par būtiskāku saistību.
Tomēr ievērojams atklājums radās, kad pētnieku grupa salīdzināja UDHS risku starp brāļiem un māsām, kuriem ir pretrunīga gestācijas diabēta iedarbība, un neatrada būtisku atšķirību. Šis negaidītais rezultāts norāda, ka iepriekš noteiktais UDHS risks, kad bērni grūtniecības laikā tika pakļauti gestācijas diabētam, visticamāk, ir saistīti ar kopīgiem ģenētiskiem un ģimenes faktoriem, nevis gestācijas diabētu kā tādu. Šie atklājumi apstrīd iepriekšējos pētījumus, kas liecina, ka mātes diabēts grūtniecības laikā vai pirms tās varētu palielināt UDHS risku bērniem. Šis atklājums ir pretrunā ar iepriekšējiem pētījumiem, kuros ziņots par ievērojami augstākiem riska aprēķiniem, un uzsver nepieciešamību atkārtoti novērtēt precīzas hiperglikēmijas un ģenētisko faktoru lomas attiecībās starp mātes diabētu grūtniecības laikā un UDHS pēcnācējiem.
AVOTS: Chan AYL, Gao L, Hsing-Chun Hsieh M, et al. Maternal diabetes and risk of attention-deficit/hyperactivity disorder in offspring in a multinational cohort of 3.6 million mother–child pairs. Nature Medicine, 2024