Valkājami, ilgstoši nepārtraukti sirds monitori palīdzēja identificēt par 52 % vairāk priekškambaru fibrilācijas gadījumu, salīdzinot ar parasto aprūpi, taču tas neizraisīja hospitalizāciju skaita samazināšanos insulta dēļ, liecina jauns pētījums.
Endovaskulāru trombektomiju (ET) akūta išēmiska insulta ārstēšanai izmanto pacientiem ar akūtu cerebrālu artēriju trombozi vai trombemboliju akūtā periodā līdz 24 stundām no simptomu sākuma, lai novērstu paliekošu neiroloģisku defektu vai pacienta nāvi. [1] TENSION pētījums parādīja ET drošību un efektivitāti pacientiem ar išēmisku insultu un lielu infarktu 90 dienās. [2]
Kad mani uzaicināja rakstīt par insulta profilaksi, biju jau piemirsis, ka pirms 11 gadiem kopā ar mammu — Dr. Noru Jurjāni — līdzīgu rakstu jau bijām uzrakstījuši. [1] Tā šķietami ir jau sena pagātne un tagad būtu jārunā par pavisam ko citu, tomēr saslimstībā ar išēmisku insultu Latvija pēdējos gados izvirzījusies starp līderēm Eiropā. Diemžēl šis nav no sasniegumiem, ar ko lepoties, ja vien par līdziniecēm neuzskatām tādas valstis kā Bulgārija, Rumānija, Maķedonija. [2]
Pacienti ar priekškambaru mirdzēšanu (PM) var piedzīvot išēmisku insultu neskatoties uz antikoagulantu terapiju. Šajā pētījumā skaidrots, vai perorālu antikoagulantu pārtraukšana PM pacientam saistīta ar paaugstinātu rekurenta išēmiska insulta risku.
Jauns pētījums liecina, ka sievietēm, kurām pusaudžu vai jauniešu vecumā bija liekais svars vai aptaukošanās, bija vairāk nekā divas reizes lielāks insulta risks pirms 55 gadu vecuma.
Risks mūža laikā saslimt ar priekškambaru mirdzēšanu laika periodā no 2000. līdz 2022.gadam pieauga no katra ceturtā uz katru trešo Dānijas iedzīvotāju. Sirds mazspēja bija izplatītākā ar šo aritmiju saistītā komplikācija un šis risks bija divreiz lielāks nekā insultam.
Klimata pārmaiņas var būt saistītas ar pieaugošo mirstību un invaliditāti no insulta visā pasaulē. Pētnieki atklāja, ka neoptimāla temperatūra, kas ir augstāka vai zemāka par temperatūru, kas saistīta ar zemāko mirstības līmeni, arvien vairāk ir saistīta ar nāvi un invaliditāti insulta dēļ. Pētījums nepierāda, ka klimata pārmaiņas izraisa insultu. Tas tikai parāda saistību. Pētījumā netika pārbaudīti arī citi riska faktori, piemēram, augsts asinsspiediens un augsts holesterīna līmenis.
Ar insultu saistīta pneimonija ir bieža komplikācija akūta išēmiska insulta gadījumā. Šajā viencentra retrospektīvā novērojumu pētījumā identificēti faktori, kas saistīti ar pneimonijas attīstības risku un sliktāku klīnisko iznākumu pēc akūta išēmiska insulta.
Tā kā informācija par agrīnas demences riska faktoriem ir ierobežota, tika veikts kohortas pētījums ar vairāk nekā 350 000 dalībniekiem no britu Biobankas datiem, lai noskaidrotu modificējamos agrīnas demences riska faktorus.
Šobrīd grūtniecēm ar zināmu 2.tipa cukura diabētu vai gestācijas diabētu tiek rekomendēts insulīns glikēmijas kontrolei. Tiek spriests, vai metformīna pievienošana insulīnam varētu uzlabot neonatālos iznākumus šo grūtniecību gadījumā.
Kādā laika logā pēc kardiovaskulāra notikuma (insulta, infarkta) pastāv augsts mirstības risks pacientiem, kam jāveic plānveida vai neatliekama operācija? Kā izrādās, nopietni riski saglabājas pat 14 mēnešus ilgi!
Sievietēm ar perifērisko artēriju slimību (PAS) bieži vien novēro atpiskus simptomus, vēlāku hospitalizāciju un sliktāku prognozi, tāpēc risku identifikācija un to pārvaldība ir ļoti svarīga. Šajā pētījumā novērtētas PAS riska faktoru atšķirības starp dzimumiem.
Paaugstināts asinsspiediens ir bieži novērots akūta insulta pacientiem – tas ir saistīts ar paaugstinātu risku ilgtermiņa invaliditātei un mirstībai. Lielai daļai pacientu pirms insulta jau ir bijusi hipertensija anamnēzē. Šobrīd pastāv diskusijas par optimālo laika periodu, kad būtu jāsāk antihipertensīvā terapija pēc akūta insulta, lai samazinātu invaliditātes vai nāves riskus.
Klīnicisti ikdienas praksē pacientiem rekomendē izvēlēties aspirīnu apvalkotā tabletē (enteric coated), lai izvairītos vai mazinātu kuņģa–zarnu trakta asiņošanas riskus pacientiem ar koronāro artēriju slimību. Tajā pašā laikā pieejami pētījumi, kur norāda, ka apvalkotām aspirīna tabletēm ir vājāka trombocītu agregācijas inhibīcija kā parastai aspirīna tabletei. Vai tiešām ir kāda atšķirība efektivitātē starp abiem tabletes veidiem – skaidro šajā pētījumā.
Bronhiālā astma (BA), hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), tuberkuloze (TB) — uz pulmonologu un ģimenes ārstu pleciem gulstas gan bērnu, gan pieaugušo pārvaldība. Rubrikā “Ģimenes ārsts jautā” iztirzāti teju divdesmit jautājumi bērnu un pieaugušo pulmonoloģijas lauciņā, uz kuriem atbildes sniedz vadošie jomas speciālisti Latvijā.
Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]
Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.
Jaunas meta-analīzes rezultāti liecina, ka spilgtas gaismas terapija (BLT) ir saistīta ar 41 % remisijas līmeni pacientiem ar nesezonāliem depresīviem traucējumiem, kas ir ievērojami augstāks nekā remisijas līmenis, kas ziņots ar citām ārstēšanas metodēm.
“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.
