PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Novēlota vēža ārstēšanas uzsākšana var būt nāvējoša: 5 un 10 gadu dati

Doctus
Covid-19 pandēmija ir rezultējusies ar vēža skrīninga, diagnostikas un ārstēšanas aizkavēšanos – un jauns pētījums parāda, cik nāvējoša var būt vēža ārstēšanas aizkavēšanās.

Pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp laiku līdz terapijas uzsākšanai un mirstību atkarībā no vēža veida un stadijas četriem izplatītākajiem vēža veidiem ASV.

Šis bija kohorta pētījums, kurā novērtēja terapiju un iznākumus pacientiem ar krūts, priekšdziedzera, plaušu un zarnu vēzi 2004.-2015.gadā. Pētījuma ekspozīcija bija laiks līdz terapijas uzsākšanai, intervāls starp diagnozi un terapiju, izmantojot intervālus: 8 – 60, 61 – 120, 121 – 180 un vairāk kā 180 dienas. Galvenais iznākums bija paredzamā 5 un 10 gadu visu cēloņu mirstība.

Pētījumā iekļāva 2 241 706 pacientus (vidējais vecums 63 gadi (SD 11,9); 1268794 (56,6 %) sievietes, 1880317 (83,9 %) baltās rases pārstāvji): 1165585 (52 %) ar krūts vēzi, 853030 (38,1 %) ar priekšdziedzera vēzi, 130597 (5,8 %) ar nesīkšūnu plaušu vēzi un 92494 (4,1 %) ar zarnu vēzi. Mediānais laiks līdz terapijas uzsākšanai bija 32 (21 – 48) dienas krūts vēzim, 79 (55 – 117) dienas priekšdziedzera vēzim, 41 (27 – 62) diena nesīkšūnu plaušu vēzim un 26 (16 – 40) dienas zarnu vēzim. Visām vēža lokalizācijām tika novērota sakarība, ka palielinoties laikam starp diagnozes uzstādīšanu un ārstēšanas uzsākšanu, pieaug paredzamā 5 un 10 gadu mirstība. Īpaši izteikta šī saistība bija attiecībā uz zarnu vēzi, piemēram, paredzamā 5 gadu mirstība pacientiem ar 3.stadijas zarnu vēzi bija 38,9 %, ja ārstēšana tika uzsākta 61 – 120 dienu laikā vs. 47,8 %, ja terapiju uzsāka 181 – 365 dienu laikā. Attiecībā uz priekšdziedzera vēzi šī  saistība nebija tik izteikta, piemēram, 5 gadu paredzamā mirstība bija 12,8 %, ja terapiju uzsāka 61 – 120 dienās vs.14,1 % 181 – 365 dienās. Krūts vēža pacientēm ar 1.stadijas audzēju paredzamā 5 gadu mirstība bija 11 % tām, kurām terapiju uzsāka 61 – 120 dienās, vs. 15,2 % tām, kurām terapiju uzsāka 18 – 365 dienās. Statistiski ticamas atšķirības netika novērotas 2.stadijas plaušu vēzim, kura gadījumos ir augsta mirstība neatkarīgi no terapijas uzsākšanas laika.

Šajā kohortas pētījumā pierādīja, jo ātrāk uzsākt vēža terapiju, jo zemāki mirstības rādītāji, kas liecina par netiešu saistību starp terapijas aizkavēšanos un mirstību, kas gadiem ilgi var nebūt acīmredzama. Atšķirībā no pašreizējām ar pandēmiju saistītajām vadlīnijām, šī pētījuma rezultāti apliecina nepieciešamību iespējami ātri uzsākt terapiju.

AVOTS: Cone EB, Marchese M, Paciotti M. et al. Assessment of Time-to-Treatment Initiation and Survival in a Cohort of Patients With Common Cancers. JAMA Netw Open. 2020;3(12):e2030072.