Reti miega traucējumi, kas ir biežāk sastopami, nekā uzskatīts iepriekš
Idiopātiskā hipersomnija (IH) ir centrālās nervu sistēmas traucējumi, ko izraisa nezināmas etioloģijas hipersomnolence. Tā kā ir nepieciešama objektīva miega pārbaude, lai diagnosticētu traucējumus, pašlaik nav ne populācijā balstītu aprēķinu par IH izplatību, ne arī datu par IH reālo izplatību.
Viskonsīnas Miega kohortas pētījuma subjektīvie un objektīvie dati tika izmantoti, lai identificētu gadījumus ar iespējamu IH no dalībniekiem ar polisomnogrāfiju un vairāku miega latentuma testu datiem. Demogrāfiskie, polisomnogrāfiskie un simptomu līmeņa dati tika salīdzināti starp tiem, kuriem ir IH un bez IH. Tika novērtētas dienas miegainības garenvirziena trajektorijas pacientiem ar IH, lai novērtētu simptomu noturību vai remisiju laika gaitā.
No 792 kohortas pētījuma dalībniekiem ar pieejamiem polisomnogrāfijas un vairāku miega latentuma testu datiem tika identificēti 12 gadījumi ar iespējamu IH, kā rezultātā aplēstā IH izplatība ir 1,5 % (95 % TI [0,7 – 2,5], p < 0,0001). Atbilstoši iekļaušanas/izslēgšanas kritērijiem gadījumiem ar IH bija smagāka miegainība un tieksme uz miegu, neskatoties uz līdzīgiem vai garākiem miega laikiem nakts laikā. Garengriezuma dati (aptvēra 12,1 ± 4,3 gadus) liecināja par hronisku miegainību vairumā gadījumu ar IH, lai gan patoloģiska miegainība izzuda aptuveni 40 % gadījumu.
Šie rezultāti liecina, ka IH ir biežāk sastopams strādājošo iedzīvotāju vidū, nekā parasti tiek pieņemts, un tā izplatība ir līdzvērtīga citiem bieži sastopamiem neiroloģiskiem un psihiskiem stāvokļiem. Turpmāki centieni identificēt un diagnosticēt tos, kuriem ir traucēta neizskaidrojama dienas miegainība, var palīdzēt noskaidrot IH cēloņus un simptomātiskās remisijas pamatā esošos mehānismus.
AVOTS: David T. Plante, Erika W. Hagen, Jodi H. Barnet, Emmanuel Mignot, Paul E. Peppard. Prevalence and Course of Idiopathic Hypersomnia in the Wisconsin Sleep Cohort Study. Neurology, 2024; 102 (2)