Aptuveni 10 % no jauniem koronāro sirds slimību gadījumiem vecāka gada gājuma cilvēkiem varētu novērst, novēršot dzelzs deficītu pusmūžā, liecina pētījums, kas publicēts Eiropas Kardioloģijas biedrības žurnālā ESC Heart Failure.
Ar anēmiju jeb mazasinību sirgst 30 % pasaules iedzīvotāju. Pusi no viņiem — aptuveni 1,6 miljardus — skar dzelzs deficīta mazasinība. Dzelzs rezervju izsīkuma un nepilnvērtīgas eritropoēzes dēļ attīstās dzelzs deficīta mazasinība.
Dzelzij organismā ir ļoti daudz svarīgu funkciju: tā nodrošina skābekļa transportu, bez dzelzs pilnvērtīgi nevar veidoties hemoglobīns un eritrocīti. Dzelzs piedalās daudzos šūnu augšanas un enerģijas ražošanas procesos kā enzīmu sastāvdaļa. [3] Tāpat dzelzij ir liela nozīme neiromediatoru veidošanās procesos, kolagēnu sintēzē un imūnās sistēmas funkcionēšanā. [25]
“Jūtos noguris”, “man nav spēka”, “jau no rīta pamostos noguris”, “vakarā pēc darba spēju tikai iekrist gultā” — šādas un līdzīgas sūdzības itin bieži ir iemesls vizītei pie ārsta. Neatkarīgi no vecuma, dzimuma, blakusslimībām, sociālā stāvokļa, nodarbošanās.
Anēmija ir stāvoklis, kad ir samazināts hemoglobīna daudzums, arī hematokrīta līmenis ir zemāks par individuālo normu, kas ir atkarīga no dzimuma, vecuma un dzīvesvietas attiecībā pret jūras līmeni. Anēmija grūtniecības laikā ir globāla veselības problēma un var būt galvenais kādas slimības cēlonis, tāpēc svarīgi identificēt anēmiju, kura noteikti jāārstē.
Pētnieki no Pensilvānijas universitātes izpētīja saistību starp dzirdes zudumu un dzelzs deficīta anēmiju pieaugušajiem vecumā no 21 līdz 90 gadiem. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā JAMA Otolaryngology-Head & Neck Surgery.
“Dakter, bet ko man palietot imunitātei?”, “Man ir nogurums, nespēks, trūkst enerģijas”, “Es nopirku šīs tabletītes, vai būs labas?” — šī ir tikai daļa no jautājumiem, ko dzirdam savā ārsta kabinetā. Jāatceras: neko nevajag palietot lietošanas pēc un katram uztura bagātinātājam, mikroelementam ir sava vieta un laiks.
Pacientu drošums ir atkarīgs no tā, vai spēsim izveidot uzticēšanās kultūru — 17. septembrī, atklājot Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas organizēto konferenci par pacientu drošumu, norādīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.
Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts žurnālā Journal of Infectious Diseases, statīnu lietošana slimnīcā smaga akūta respiratorā sindroma koronavīrusa 2 (SARS-CoV-2) infekcijas dēļ bija saistīta ar zemāku 28 dienu mirstību.
Cilvēkiem, kuri bija saņēmuši pirmo Oxford-AstraZeneca Covid-19 vakcīnas devu un otro saņēma mRNS vakcīnu, bija mazāks inficēšanās risks, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri bija saņēmuši abas Oxford-AstraZeneca vakcīnas devas. Tas ir pierādīts valsts mēroga pētījumā, ko veica pētnieki Umeå universitātē, Zviedrijā.
Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir uzsākusi reģistrācijas pieteikuma vērtēšanu monoklonālo antivielu kombinācijai Ronapreve. Šīs zāles satur divas monoklonalās antivielas kasirivimabu un imdevimabu un ir paredzētas Covid-19 ārstēšanai un profilaksei. Reģistrācijas pieteikumu ir iesniedzis uzņēmums Roche Registration GmbH.
