Disbakterioze kā termins lielākoties sākotnēji saistās tikai ar problēmām zarnu traktā, nereti piemirstot mikroorganismu nozīmi ārpus tā. Līdzsvars visās jomās — to noteikti varam teikt arī par cilvēka mikrobiomu: pārmērīga nevēlamo baktēriju augšana un labvēlīgo baktēriju samazināšanās ietekmē gan zarnu traktu, gan citas orgānu sistēmas. Šajā rakstā ekspertes gastroenteroloģijā, ginekoloģijā un zobārstniecībā stāsta par disbakteriozes nozīmi šo specialitāšu ietvaros.
Pēdējo gadu laikā pasaules sabiedrībā ir novērojama novecošana. Tam līdzi nāk ar vecumu saistītas patoloģijas. [8] Sarkopēnija ir viena no funkcionālā stāvokļa izmaiņu slimībām gados vecākiem cilvēkiem. Tā izraisa skeletālās muskulatūras masas un spēka samazināšanos, kas palielina negadījumu risku un nepieciešamību pēc medicīniskā atbalsta. [13] Vēl arvien slimība netiek laicīgi diagnosticēta un ārstēta. Grūtības sagādā esošo diagnostiskas rīku izmantošanas laikietilpība un īpašu medicīnisko pakalpojumu trūkums. [7]
Zobārsta konsultācija ir svarīgs posms pacienta izglītošanā par mutes dobuma kopšanu pirms un pēc ķīmijterapijas un staru terapijas, ka arī agrīnā mutes dobuma audzēju diagnosticēšanā. Apskata mērķis ir aplūkot biežākās blaknes pēc ķīmijterapijas un galvas—kakla zonas apstarošanas, sniegt ieteikumus par profilaksi un klīnisko simptomu mazināšanu.
Viens no katriem trīs plombētiem zobiem maziem bērniem priekšlaicīgi tiek zaudēts sāpju vai iekaisumu dēļ. Ja bojātos zobus neārstē, rezultāts ir tieši tāds pats — viens no katriem trīs karioziem zobiem tiek zaudēts sāpju vai iekaisuma dēļ. Tātad mūsdienu zobārstniecība nav atradusi veidu, kā efektīvi risināt kariesa problēmu maziem bērniem.
Vairāk nekā gadsimtu zobārsti zina galvenos mutes saslimstību ietekmējošos faktorus, un kādu laiku jau šķita, ka esam iemācījušies kontrolēt kariesa izplatību. Tomēr pēdējās desmitgadēs novērotais saslimstības biežums ar bērnu zobu agrīnu kariesu arī ekonomiski attīstītās valstīs norāda, ka ar tradicionālām metodēm kontrolēt šo slimību neizdodas.
Dedzinošas mutes sindroms (DMS) ir stāvoklis, kad pacients jūt dedzināšanu vai dizestēziju mutes dobumā, kura atkārtojas vairāk nekā divas stundas dienā ilgāk nekā trīs mēnešus bez klīniski redzamiem gļotādas bojājumiem. [8]
Elektroniskās cigaretes pēdējos gados kļuvušas arvien populārākas. Gan rietumvalstīs, gan ASV [1—4] ļoti strauji palielinās to cilvēku skaits, kas sāk tās lietot jeb veipot (“veipot”, “veips”, “veipošana” — angliski to vape, a vape, vaping — tvaicēt, tvaiks, tvaicēšana: elektroniskās cigaretes lietošana).
Zobu veselība ir svarīgs veselības rādītājs, kas ne vien norāda uz cilvēka organisma kopējo veselības stāvokli, bet arī ietekmē visu tā orgānu darbību. Tieši tāpēc rūpēties par zobu veselību jāsāk jau no agras bērnības, veidojot pareizus zobu kopšanas ieradumus.
Darba mērķis bija noteikt rinosinusīta riska pakāpi pirms augšžokļa dobuma pamatnes paaugstināšanas un izdalīt pacientu risku grupas saistībā ar rinosinusīta prognozi, kā arī noteikt odontogēnam rinosinusītam raksturīgās klīniskās pazīmes un izvērtēt konusa stara datortomogrāfijas izmeklējumu informatīvo nozīmi tā diagnostikā.
Mutes dobums atrodas kontaktā ar lielu skaitu alergēnu, un ir būtiski noskaidrot vispotenciālākos alerģisko slimību izraisītājus, lai varētu būt gatavi diagnostikai, ārstēšanai, kā arī komplikāciju gadījumiem.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Zinātniskā literatūrā lasāmas publikācijas, kur norāda uz aizdomām par acetaminofēna (paracetamola) negatīvo ietekmi, ja tas lietots grūtniecības laikā. Pastāv bažas, ka tā lietošana grūtniecības laikā paaugstina risku bērnam attīstīties neiropsihiatriskiem traucējumiem. Ja tā tiešām ir taisnība, tas nozīmētu steidzīgi veikt izmaiņas sāpju un drudža pārvaldības konceptā grūtniecības laikā!
Antidepresantu lietošana nav saistīta ar palielinātu demences, kognitīvo spēju vai baltās un pelēkās vielas atrofijas risku pieaugušajiem bez kognitīvi spēju samazinājuma.
Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.