Akūts sinusīts ir viens no biežākajiem iemesliem antibiotiku izrakstīšanai pieaugušajiem līdz 65 gadu vecumam. Joprojām nepastāv vienprātība par pirmās līnijas terapiju – vai tas ir amoksicilīns, vai varbūt tomēr amoksicilina-klavulānskābes kombinācija? Lai salīdzinātu akūta sinusīta ārstēšanas neveiksmes riskus pieaugušajiem starp abām bieži parakstītām antibiotikām standarta devās, veikts pētījums.
Melnā pelargonija (Pelargonium sidoides) ir augs ar plaša spektra terapeitiskām īpašībām, Eiropā zināms un izmantots ekstrakta veidā kopš ~20. gadsimta. Primāri pelargonijas ekstrakts sastāv no tādiem metabolītiem kā ogļhidrāti, aminoskābes, peptīdi un minerālvielas, sekundāri – proantocianidīniem, kas visticamāk ir būtiskākais iemesls augu līdzekļa terapeitiskajiem efektiem. Šobrīd pieejamā literatūra, t.sk. klīnisko pētījumu rezultāti norāda uz auga antibakteriālo un šunu efektu.
Sieviešu dzimums ir saistīts ar līdz pat 44 % paaugstinātām izredzēm attīstīties hroniskam rinosinusītam bez deguna polipiem (CRSsNP), bet ar 37 % samazinātām izredzēm attīstīties hroniskam rinosinusītam ar deguna polipiem (CRSwNP), kā arī ar zemākiem 2. tipa iekaisuma marķieru līmeņiem.
2025. gada janvāri Latvijas Otorinolaringologu asociācija (LOA) noslēdza ar visaptverošu konferenci par augšējo elpceļu infekcijas pārvaldības principiem, uz pasākumu aicinot gan ģimenes ārstus, gan otorinolaringologus. Klausītājus ar aizraujošu stāstījumu izglītoja vietējie speciālisti un kolēģi no Ukrainas, uzsverot, ka arī šķietami banāla saaukstēšanās nes nopietnu slogu veselības aprūpes sistēmai un sabiedrībai, tāpēc jāārstē zinoši un ar konkrētu mērķi.
Mitros, vējainos un aukstos gadalaikos — rudenī, ziemā un dažkārt pavasarī — ar elpceļu vīrusu izsauktām kaitēm slimojam biežāk. Akūtas elpceļu infekcijas veido 20—40 % ambulatoro un 12—35 % stacionāro gadījumu. [1] Šā raksta nolūks — palīdzēt ģimenes ārstiem akūtu respiratorisku vīrusinfekciju atšķirt no potenciāli smagākiem stāvokļiem, kad nepieciešama otolaringologa konsultācija.
Liela daļa simptomu akūtu elpceļu vīrusu gadījumā pārklājas ar akūta sinusīta klīnisko ainu. Tāpēc pastāv hipotēze, ka daļai bērnu, kam uzstādīta akūta sinusīta diagnoze neprecizējot ierosinātāju, terapija ar antibiotikām nav bijusi lietderīga.
Intranazāli kortikosteroīdi (IKS) joprojām ir pirmās līnijas terapija hroniska rinosinusīta ārstēšanā gan pieaugušajiem, gan bērniem, neskatoties uz trūkstošajiem efektivitātes pierādījumiem bērnu populācijā. Tāpat nav dokumentēts IKS efekts uz sinonazālo mikrobiotu.
Lai gan hronisks rinosinusīts ar deguna polipiem (saukts arī par deguna polipozi un hronisku polipozu rinosinusītu) nav dzīvībai bīstama slimība, tā būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti, tāpēc ir svarīgi to savlaicīgi diagnosticēt, kā arī ātri un efektīvi nodrošināt nepieciešamo terapiju, lai maksimāli uzlabotu pacienta ikdienu.
Akūts deguna blakusdobumu iekaisums jeb akūts rinosinusīts ir aktuāla problēma, kas var piemeklēt ikvienu no mums. Nosaukums “rinosinusīts” nozīmē, ka sinusīts un rinīts līdzpastāv vienlaicīgi un ka fizioloģiski un patofizioloģiski ir grūti noteikt atšķirību.
Maija pirmajā otrdienā Globālā Astmas iniciatīva (GINA) atzīmē Pasaules Astmas dienu. Kopā ar veselības aprūpes organizācijām un astmas speciālistiem Doctus pievienojas tēmas aktualizācijai, pievēršoties blakusslimībām, kas ietekmē astmas gaitu un sarežģī diagnostiku.
Šā gada 16.—20. novembrī Eiropā tiek atzīmēta Antibiotiku diena, aktualizējot jautājumus par antibiotiku lietošanu ikdienas praksē un uzsverot mikroorganismu rezistenci pret lietotajām antibiotikām.
Darba mērķis bija noteikt rinosinusīta riska pakāpi pirms augšžokļa dobuma pamatnes paaugstināšanas un izdalīt pacientu risku grupas saistībā ar rinosinusīta prognozi, kā arī noteikt odontogēnam rinosinusītam raksturīgās klīniskās pazīmes un izvērtēt konusa stara datortomogrāfijas izmeklējumu informatīvo nozīmi tā diagnostikā.
Saaukstēšanos izraisa vairāk nekā 200 dažādi vīrusi, 30-35% gadījumu – rinovīrusi. Visbiežāk saaukstējas bērni un salīdzinoši biežāk sievietes 20–30 gadu vecumā (taču komplikācijas biežāk izveidojas vīriešiem, vienlaikus tieši vīrieši ir tie, kuri biežāk žēlojas par vīrusu izraisītiem klīniskiem simptomiem). Cilvēks, kura vidējais mūža ilgums ir 75 gadi, savā mūžā pārslimo vairāk nekā 200 saaukstēšanās epizodes, kuras vidēji ilgst no 2– 6 dienām.
Cēloņa izzināšana un diagnostika recidivējošām pneimonijām var būt mulsinoša un nebūt nav vienkārša. Pat 30% pacientu cēlonis netiek identificēts. Rakstā piedāvājam praktiskus risinājumus, diferenciālās diagnozes, izmeklējumus bērniem ar recidivējošām dziļo elpceļu infekcijām.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, katru gadu pasaulē tiek konstatēti aptuveni divi miljardi ar caureju saistītu slimības gadījumu gan bērniem, gan pieaugušajiem. Aprēķināts, ka bērni, jaunāki par pieciem gadiem, gada laikā piedzīvo apmēram trīs caurejas epizodes, un, skatoties pasaules kontekstā, caureja ir otrais vadošais nāves iemesls bērniem šajā vecuma grupā. [1] Pieaugušajiem lielākā daļa gadījumu ir pašlimitējoši, un ir nepieciešama tikai atbalstoša terapija, pārsvarā perorāla rehidratācija. [2]
Kaut arī renīna-angiotensīna sistēmas (RAS) inhibitori palēnina hroniskas nieru slimības gaitu, šos medikamentus bieži atceļ akūta aGFĀ krituma dēļ pēc to uzsākšanas. Lai izpētītu kardiovaskulāros, nieru un mirstības iznākumus pēc RAS inhibitoru atcelšanas vai turpināšanas, veikts retrospektīvs kohortas pētījums Kanādā.
Erektilā funkcija ir komplekss psihoneiroendokrīns process, kas ietver ne tikai adekvātu hormonu darbību, bet arī perifērās un centrālās nervu sistēmas līdzdalību, asinsvadu veselību un psihoemocionālus faktorus. Doctus februāra izdevumā Dr. Madara Kalniņa sniedza detalizētu ieskatu ED patofizioloģijā un ārstēšanas iespējās no neirologa seksologa skatījuma. Šomēnes turpinājumā endokrinologa androloga un ārsta psihoterapeita perspektīva.
Pateicoties ziedotājiem, Bērnu slimnīcas fonds (BSF) 25 gadu pastāvēšanas laikā ir spējis atbalstīt ārstniecību tūkstošiem bērnu visā Latvijā, un pēdējo 5 gadu laikā vien palīdzība sniegta vairāk nekā 3 tūkstošiem bērnu, tostarp 2025. gadā – 641 bērnam, trešdien, 29. aprīlī, preses konferencē uzsvēra BSF valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa.
Sifiliss neatkarīgi bija saistīts ar paaugstinātu aortas aneirismas vai disekcijas, hemorāģiska insulta, perifēro artēriju slimības, miokarda infarkta un nāves risku. Šie riski bija izteiktāki pacientiem ar vēlīnākām slimības stadijām.
