Izdotas vadlīnijas empīriskai pieejai – saudzējot vērtīgās antibiotikas nākamajām paaudzēm
Pirmie minētās grāmatas tipogrāfijas izdevumi ar autoru – profesora Aivara Lejnieka un ārsta - infektologa Māra Liepiņa autogrāfiem jau šodien tika nosūtīti lielākajām un reģionālajām slimnīcām Latvijā.
Profesors Aivars Lejnieks, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenais speciālists internajā medicīnā, Rīgas Stradiņa Universitātes Iekšķīgo slimību katedras vadītājs: „Izdoto rekomendāciju mērķis ir veicināt antimikrobiālās terapijas adekvātu pielietošanu un vienlaikus – mazināt un ierobežot antimikrobiālo rezistenci, kas ir ļoti aktuāla problēma visā pasaulē. Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem ikgadējā mirstība no antimikrobiālās rezistences 2050. gadā tiek prognozēta daudz lielāka nekā no onkoloģiskajām saslimšanām, cukura diabēta, ceļu satiksmes negadījumiem.” Saskaņā ar PVO apkopotajiem datiem – 2014. gadā no antimikrobiālās rezistences ir miruši 700 000 cilvēku.
Profesors Aivars Lejnieks: „Vienlaikus antimikrobiālā terapija ir viena no būtiskākajām medikamentozām ārstēšanas metodēm. Ar pareizi un savlaicīgi izvēlētu un precīzi lietotu antibiotiķi bieži ir iespējams izārstēt daudzas mikroorganismu izraisītas slimības vai arī neļaut akūtai slimībai pāriet hroniskā formā. Uzskatu, ka universitāšu slimnīcām ir īpaša loma antimikrobiālās rezistences mazināšanā - gan preventīvi īstenojot rezistenci ierobežojošus pasākumus, gan arī izglītojot un informējot kolēģus un topošos ārstus, tādējādi veicinot racionālu zāļu (antibiotiķu) ordinēšanu un lietošanu.”
Māris Liepiņš, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, ārsts-infektologs: „Antibiotikas, biežāk vai retāk, ordinē gandrīz visu specializāciju ārsti, bet to pareiza lietošana – ir vērā ņemams izaicinājums mūsdienās. Diemžēl antibiotiku lietošanas sekas ir antimikrobiālā rezistence, kas realitātē nozīmē to, ka, piemēram, parastu plaušu karsoni vai cistītu izraisa mikrobs, kuru vairs nevar izārstēt ar “vienkāršu” antibiotiku vai izvēlēties “vienu no septiņām antibiotikām” vai dažkārt pat vispār vairs nav antibiotiku ar kuru var izārstēt šo it kā vienkāršo kaiti. Jo vairāk mēs antibiotikas lietojam, jo ātrāk un masveidīgāk pieaug rezistences izplatība. Pirms pieciem gadiem pat līdz 20% pacientu, kas ārstējās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāros, bija saņēmuši antibiotikas bez pamatotām indikācijām. Biežākās kļūdas – vīrusu infekciju ārstēšana (t.sk. gripas), ilgstoša profilakse pēc ķirurģiskām operācijām, asimptomātisku bakteriūriju ārstēšana u.c. Pēdējo gadu laikā pacientu īpatsvars, kas saņēmuši antibiotikas bez pamatotām indikācijām – ir mazinājies uz pusi! Tas noticis pateicoties kolēģu izpratnei par rezistenci un gribētos domāt – arī iepriekš izdotie izglītojošiem materiāliem ir bijusi sava svarīga loma.”
Lai gan 4. izdevums „Rekomendācijas empīriskai un etiotropai antimikrobiālai ārstēšanai” ir pieejams bez maksas elektroniski (pdf formātā) https://www.aslimnica.lv/lv/saturs/publikacijas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas mājaslapā www.aslimnica.lv ikvienam interesentam, joprojām ir liels pieprasījums arī pēc drukātā grāmatas formāta. Dažādos izglītojoši informatīvos pasākumos, kur piedalījās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadošie ārsti, iepriekšējā – 3. izdevuma grāmata, gandrīz vienmēr pietrūka „lai aizvestu arī kolēģiem”.
Māris Liepiņš: „Centāmies ne tikai pilnveidot un atjaunot grāmatas saturu, uzklausīt kolēģu jautājumus un pieredzi, bet arī uzlabot tās formātu, lai drukātais izdevums būtu ikdienā ērti lietojams un pārskatāms. Ceru, ka mums izdevās.
Ceturtā izdevuma grāmatas „Rekomendācijas empīriskai un etiotropai antimikrobiālai ārstēšanai” autori ir pārliecināti, ka tā būs noderīga dažādu specialitāšu ārstiem, kuri varbūt pagaidām nejūtas pietiekami spēcīgi antimikrobiālās terapijas principos.
Tāpat Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas eksperti aicina arī plašāku sabiedrību – ikvienu interesentu, iepazīt grāmatas saturu elektroniski, kas ļaus vairot izpratni par to, kādas saslimšanas palīdz ārstēt antibiotikas.
Saudzēsim antibiotikas – to ir maz, tā ir ļoti būtiska veselības aprūpes sastāvdaļa un domāsim par savām vecumdienām un mūsu bērniem.