PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Galvas traumas ir saistītas ar divkāršu mirstības risku ilgtermiņā

Doctus
Galvas traumas ir saistītas ar divkāršu mirstības risku ilgtermiņā
Freepik.com
Pieaugušajiem, kuri 30 pētījuma gadu laikā bija guvuši jebkādu galvas traumu, mirstība bija divas reizes lielāka nekā tiem, kuriem nebija galvas traumu, un mirstības rādītāji starp tiem, kuriem bija vidēji smagi vai smagi galvas ievainojumi, bija gandrīz trīs reizes augstāki.

Amerikas Savienotajās Valstīs vairāk nekā 23 miljoni pieaugušo vecumā no 40 gadiem ir bijušas galvas traumas ar samaņas zudumu. Galvas traumām var būt vairāki cēloņi, piemēram, autoavārijas, netīši kritieni vai sporta traumas. Turklāt galvas traumas ir saistītas ar vairākiem ilgtermiņa veselības stāvokļiem, tostarp invaliditāti, epilepsiju, demenci un insultu.

Pētījumi iepriekš ir pierādījuši palielinātu īslaicīgu mirstību, kas saistīta ar galvas traumām, galvenokārt hospitalizēto pacientu vidū. Šajā garengriezuma pētījumā tika novērtēti 30 gadu dati no vairāk nekā 13 000 kopienas dalībnieku (tiem, kas nav hospitalizēti vai dzīvo pansionāta iestādēs), lai noteiktu, vai galvas traumas ilgtermiņā ietekmē mirstības rādītājus pieaugušajiem. Pētnieki atklāja, ka 18,4 % dalībnieku ziņoja par vienu vai vairākām galvas traumām pētījuma laikā, un no tiem, kuri guva galvas traumu, 12,4 % tika reģistrēti kā vidēji smagi vai smagi. Vidējais laika posms starp galvas traumu un nāvi bija 4,7 gadi.

Nāve jebkādu cēloņu dēļ tika reģistrēta 64,6 % cilvēku, kuri guvuši galvas traumu, un 54,6 % no tiem, kuriem nebija galvas traumas. Ņemot vērā dalībnieku raksturlielumus, pētnieki atklāja, ka dalībnieku ar galvas traumu mirstības līmenis no visiem cēloņiem bija 2,21 reizes lielāks par mirstības līmeni tiem, kuriem nebija galvas traumas. Turklāt mirstības līmenis starp tiem, kuriem bija smagākas galvas traumas, bija 2,87 reizes lielāks par mirstības līmeni tiem, kuriem nebija galvas traumu.

Pētnieki arī izvērtēja datus par konkrētiem nāves cēloņiem starp visiem dalībniekiem. Kopumā visizplatītākie nāves cēloņi bija ļaundabīgi audzēji, sirds un asinsvadu slimības un neiroloģiski traucējumi (tostarp demence, epilepsija un insults). Personām ar galvas traumām biežāk novēroja nāves gadījumus, ko izraisīja neiroloģiski traucējumi un netīši ievainojumi vai traumas (piemēram, kritieni).

Kad pētnieki novērtēja konkrētus neiroloģiskos nāves cēloņus dalībniekiem ar galvas traumām, viņi atklāja, ka gandrīz divas trešdaļas neiroloģisko nāves cēloņu bija saistīti ar neirodeģeneratīvām slimībām, piemēram, Alcheimera un Parkinsona slimību. Šīs slimības veidoja lielāku kopējo nāves gadījumu skaitu personām ar galvas traumu (14,2 %), salīdzinot ar tiem, kuriem nebija galvas traumu (6,6 %).

Pētījuma dati nesniedz atbildi, kādēļ nāves cēlonis cilvēkiem ar galvas traumām, visticamāk, ir neirodeģeneratīvās slimības, tas uzsver nepieciešamību pēc turpmākiem pētījumiem par saistību starp šiem traucējumiem, galvas traumu un nāvi.

AVOTS: Elser H, Gottesman RF, Walter AE, et al. Head Injury and Long-term Mortality Risk in Community-Dwelling Adults. JAMA Neurology, 2023