Kongress tiek plānots klātienē šā gada 9. decembrī plašajās un mūsdienīgajās konferenču centra ATTA telpās (Rīgā, Krasta ielā 60, sākums plkst. 9.00). Līdz 15.oktobrim iespēja reģistrēties par samazinātu cenu! Vai paspēji reģistrēties?
GERS ir viens no riska faktoriem barības vada adenokarcinomas attīstībai. Pacienti ar atviļņa simptomiem bieži saņem nosūtījumu veikt augšējo endoskopiju, lai meklētu izmaiņas gļotādā, t.sk. erozīvu ezofagītu un metaplāziju (Bareta barības vadu), kas ir stingrs prekursors onkoloģiska procesa attīstībai. Tomēr, lielā daļā gadījumu biežākā atradne ir barības vads ar intaktu gļotādu, attiecīgi domājot par neerozīvu GERS. Šajā pētījumā skaidroja, vai pacientiem ar neerozīvu GERS ir augstāks barības vada adenokarcinomas sastopamības rādītājs kā pacientiem vispārējā populācijā.
No š.g. 1. aprīļa pieaugušiem pacientiem ar noteiktām diagnozēm (E43, E44.0, G12.1, R13, K59.8, K63.2, K86.8, K90, K91.2 pēc SSK–10 klasifikācijas), kuri spēj ēst, bet ilgstošu periodu (vismaz četras nedēļas) nespēj ar uzturu uzņemt pietiekamu uzturvielu daudzumu, tiek nodrošināts medicīniskais papilduzturs ar piegādi uz mājām.
CIENĪJAMAIS KOLĒĢI! Ar saulainiem sveicieniem darām Jums zināmu, ka REĢISTRĀCIJA XI Latvijas Gastroenteroloģijas Kongresam ar Starptautisku dalību (XI LGK) rit jau pilnā sparā!
PSI plaši tiek izmantoti gastroezofageālā refluksa ārstēšanā gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tendences valstīs ar augstu ienākumu līmeni rāda, ka bērniem pirms divu gadu vecuma terapija ar PSI dažādu iemeslu dēļ tiek parakstīta bieži: piemēram, Francijā 2019. gadā PSI bija jālieto 6,1 % bērnu līdz divu gadu vecumam, pirmajā dzīves gadā PSI lietojuši 5,2 % bērnu Jaunzēlandē, bet PSI ordinēšanas tendence bērniem līdz gada vecumam Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā pēdējos 20 gados pieaugusi pat pieckārtīgi.
Jauns pētījums sniedz pierādījumus par protonu sūkņu inhibitoru (PSI) un histamīna–2 receptoru antagonistu (H2RA) ilgtermiņa lietošanas drošumu gados vecākiem pieaugušajiem, nekonstatējot palielinātu demences vai kognitīvo izmaiņu risku.
Žults reflukss (duodenogastroezofageālais reflukss, duodenogastrālais reflukss) ir stāvoklis, kas rodas, kad žults un/vai cits saturs, piemēram, bikarbonāti un aizkuņģa dziedzera enzīmi, plūst uz augšu no divpadsmitpirkstu zarnas kuņģī un barības vadā. [20] Savukārt skābes reflukss (gastroezofageālā refluksslimība) ir rezultāts kombinācijai, kas rodas paaugstināta skāba kuņģa satura dēļ refluksa barības vadā un pasliktināta refluksa klīrensa dēļ no barības vada. [5; 25] Par atšķirīgo un kopīgo — šajā rakstā.
Šķiet, nav uz pasaules slimības, kas līdz šim kaut reizi nebūtu pētīta caur zarnu trakta mikrobiotas prizmu. Teorijas aizsākumi, iespējams, jāmeklē jau Hipokrata laikā, kad tika paziņots — “nāve sēž zarnās” un “visas slimības sākas zarnu traktā”. Vai šādu postulātu šobrīd varam apstiprināt pavisam noteikti? Droši vien ne, tas būtu strīdīgi. Taču ieskatīties jaunākajos pētījumos par probiotiku ietekmi uz cilvēka veselību varētu būt lietderīgi.
Iekaisīga zarnu slimība (IZS) ir hroniska, progresējoša slimība, kas skar kuņģa—zarnu traktu. IZS grupā ietilpst čūlainais kolīts, Krona slimība un mazāk izplatītais mikroskopiskais kolīts (limfocitārs un kolagenozs). Šobrīd šīs slimības nav izārstējamas pilnībā, taču terapija uzlabojusi pacientu dzīves kvalitāti un mazinājusi ķirurģiskas ārstēšanas nepieciešamību IZS terapijas procesā (ķirurģiska ārstēšana Eiropā nepieciešama 10—30 % Krona slimības gadījumu un 5—10 % čūlainā kolīta gadījumu). [1]
Disbakterioze kā termins lielākoties sākotnēji saistās tikai ar problēmām zarnu traktā, nereti piemirstot mikroorganismu nozīmi ārpus tā. Līdzsvars visās jomās — to noteikti varam teikt arī par cilvēka mikrobiomu: pārmērīga nevēlamo baktēriju augšana un labvēlīgo baktēriju samazināšanās ietekmē gan zarnu traktu, gan citas orgānu sistēmas. Šajā rakstā ekspertes gastroenteroloģijā, ginekoloģijā un zobārstniecībā stāsta par disbakteriozes nozīmi šo specialitāšu ietvaros.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Hroniska nieru slimība (HNS), kas definēta kā patoloģiska albuminūrijas koncentrācija vai aprēķinātais glomerulārās filtrācijas ātrums (aGFĀ), kas ir mazāks par 60 ml/min/1,73 m2 ilgāk par 90 dienām, skar 6–10% no kopējās populācijas visā pasaulē. Kā norādīts pētījumā, visplašāk izmantotais prognozēšanas rīks - nieru mazspējas (NM) riska vienādojums (kidney failure risk equation) - personām ar HNS nespēj vienlaicīgi novērtēt gan NM risku, gan nāves risku, līdz ar to var sniegt neobjektīvas NM riska prognozes.
Pirmais aprīlis pasaulē aizvadīts kā smieklu diena. Melnais humors, skarbi jociņi labi zināmi arī mediķu vidē. No vienas puses, tie palīdz tikt galā ar stresu, problemātiskām situācijām un pacientiem, ļauj identificēties ar konkrētu komandu, bet, no otras puses, var dehumanizēt veselības aprūpi vai liecināt par izdegšanu. Humors var gan palīdzēt, gan kaitēt ārsta un pacienta terapeitiskajās attiecībās. Lūk, dažas atziņas.
Risks mūža laikā saslimt ar priekškambaru mirdzēšanu laika periodā no 2000. līdz 2022.gadam pieauga no katra ceturtā uz katru trešo Dānijas iedzīvotāju. Sirds mazspēja bija izplatītākā ar šo aritmiju saistītā komplikācija un šis risks bija divreiz lielāks nekā insultam.