Bērnu slimnīcā izveidota Uztura terapijas komanda
Lai uzlabotu pacientu aprūpes kvalitāti un ārstēšanas rezultātus, Bērnu slimnīcā izveidota Uztura terapijas komanda, kā arī uzsākts pilotprojekts nepietiekama uztura jeb malnutrīcijas skrīningam.
Lai uzlabotu pacientu aprūpes kvalitāti un ārstēšanas rezultātus, Bērnu slimnīcā izveidota Uztura terapijas komanda, kā arī uzsākts pilotprojekts nepietiekama uztura jeb malnutrīcijas skrīningam.
Hronisku aknu slimību, īpaši cirozes, gadījumā, malnutrīcija ir bieža un klīniski nozīmīga komplikācija. Malnutrīciju ne vienmēr ir viegli pamanīt, jo tā var slēpties aiz šķidruma aiztures (ascīts, perifēra tūska) vai pat aptaukošanās, vienlaikus pastāvot muskuļu masas zudumam (sarkopēniska aptaukošanās). Sarkopēnija ir malnutrīcijas galvenā izpausme, un tā saistīta ar augstāku mirstību, infekciju risku, hospitalizācijas ilgumu un sliktākiem transplantācijas iznākumiem.
Iekaisīgu zarnu slimību pacientu diagnostika un ārstēšana nereti ir komplicēta, resursu un laika ietilpīga. Klīniskās situācijas var būt netipiskas, saistītas ar blakusslimībām (infekcijas, hroniskas slimības), organisma īpatnībām, medikamentu ietekmi. IZS pacientu ārstēšanā ir nepieciešama pieredze, zināšanas un aprūpes resursi.
Neizskaidrojama hematūrija, sāpes muguras lejasdaļā... Kādas ir nieru vēža pazīmes un sarkanā karoga simptomi, ko ģimenes ārstam nevajadzētu palaist garām? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild urologs Arvis Freimanis.
No 2025. gada 10. līdz 14. novembrim Latvijā norisinās Malnutrīcijas nedēļa, un RAKUS dati liecina: kopš valsts apmaksātā pakalpojuma ieviešanas 2023. gadā Austrumu slimnīcas Klīniskās barošanas kabinetā palīdzība sniegta vairāk nekā 7800 smagi slimu pacientu.
Medicīniskais papilduzturs (oral nutritional supplements) jeb īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika nodrošina uzturvielas cilvēkiem, kuri slimo vai cieš no uzturvielu trūkuma konkrētas diagnosticētas slimības vai veselības traucējuma dēļ, kas šiem pacientiem kavē apmierināt uztura vajadzības ar parastu pārtiku. Ikdienas sarunās biežāk lietojam terminu “medicīniskais papilduzturs”, savukārt likumdošanā to sauc par “īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku”.
Nepietiekams uzturs, ļoti smaga elpceļu obstrukcija un trīs vai vairāk blakusslimības bija nozīmīgi faktori, kas palielināja atkārtotu hospitalizāciju risku 180 dienu laikā gados vecākiem pieaugušajiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS).
Apmēram pusei no visiem slimnīcās un citās veselības aprūpes iestādēs ievietotajiem pacientiem ir nepietiekams uzturs. Tam ir nopietnas sekas pacientiem, kas rada nevajadzīgas ciešanas, sliktāku dzīves kvalitāti un mirstību. Barības vielu nodrošināšana var mazināt šīs problēmas, taču šīm zināšanām netiek pievērsta pietiekama uzmanība, liecina jauna pētījuma rezultāti.
Pēdējo gadu laikā pasaules sabiedrībā ir novērojama novecošana. Tam līdzi nāk ar vecumu saistītas patoloģijas. [8] Sarkopēnija ir viena no funkcionālā stāvokļa izmaiņu slimībām gados vecākiem cilvēkiem. Tā izraisa skeletālās muskulatūras masas un spēka samazināšanos, kas palielina negadījumu risku un nepieciešamību pēc medicīniskā atbalsta. [13] Vēl arvien slimība netiek laicīgi diagnosticēta un ārstēta. Grūtības sagādā esošo diagnostiskas rīku izmantošanas laikietilpība un īpašu medicīnisko pakalpojumu trūkums. [7]
Lai uzlabotu vēža izdzīvotības rādītājus, ikdienas praksē nepieciešams ieviest metodes ar vēzi saistītas anoreksijas negatīvās ietekmes novēršanai. Kā viena no farmakoterapijas metodēm tiek piedāvāts mirtazapīns – atipiskais antidepresants.
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka aptaukošanās problēma attiecināma uz 1,9 miljardiem pieaugušo pasaulē, bet nepietiekama svara kategorijā ieskaitāmi 462 miljoni cilvēku — un šie skaitļi tikai pieaug.
No š.g. 1. aprīļa pieaugušiem pacientiem ar noteiktām diagnozēm (E43, E44.0, G12.1, R13, K59.8, K63.2, K86.8, K90, K91.2 pēc SSK–10 klasifikācijas), kuri spēj ēst, bet ilgstošu periodu (vismaz četras nedēļas) nespēj ar uzturu uzņemt pietiekamu uzturvielu daudzumu, tiek nodrošināts medicīniskais papilduzturs ar piegādi uz mājām.
Maģistra darba ietvaros tika veikts pētījums ar mērķi novērtēt pansionātos dzīvojošo veco ļaužu malnutrīcijas un malnutrīcijas riska izplatību un tās saistību ar pacienta vecumu, uzturēšanās ilgumu pansionātā, subjektīvo veselības stāvokli, apakšdelma muskuļu spēku un ārējiem malnutrīcijas riska faktoriem. Pētījumā divos Latvijas pansionātos piedalījās 102 seniori (67 sievietes, 35 vīrieši).
Izteikts pieņēmums, ka transporta radīta trokšņa ekspozīcija varētu būt riska faktors Parkinsona slimības (PS) attīstībai, bet epidemioloģiskie pierādījumi ir ierobežotā daudzumā un nepilnīgi. Lai izpētītu, vai ilgtermiņa satiksmes trokšņa ekspozīcija ir saistīta ar augstāku PS risku, veikts prospektīvs kohortas pētījums Dānijā no 2000.-2017.gadam.
Pieaugušie bieži nav informēti, ka uz viņiem attiecas vakcinācija, un domā, ka tas ir pakalpojums tikai maziem bērniem. Seniori mēdz teikt, ka viņu veselības stāvoklis vairs nav tāds, lai vakcinētos. Ir jūtama arī dezinformācijas ietekme — katrai vakcīnai sava. Šī raksta ietvaros ieskatāmies vakcinācijas aktualitātē pieaugušajiem un veicinām paši savu modrību, lai palielinātu aptveres rādītājus.
Sāpes gluteālajā apvidū ir izplatīta problēma, kas var ietekmēt ikdienas aktivitātes, piemēram, sēdēšanu, staigāšanu vai citas. Lai gan sākotnēji diskomforts var šķist neliels, pastāvīgas sāpes var ietekmēt indivīda mobilitāti un dzīves kvalitāti. Izpratne par to, kas izraisa sāpes gluteālajā apvidū, ir būtiska pareizai ārstēšanai un profilaksei. Šajā rakstā tiks apskatīta tikai daļa no patoloģijām, kas var izraisīt gluteālās sāpes un būt par diferenciāldiagnozi radikulārām sāpēm.
Pacientiem ar gastroezofageālā atviļņa slimību (GERS) augstāks trauksmes līmenis bija statistiski nozīmīgi saistīts ar sliktāku atbildes reakciju uz protonu sūkņa inhibitoru (PSI) terapiju, un visizteiktākā šī ietekme bija pacientiem bez objektīviem atviļņa pierādījumiem pēc Lyon Consensus 2.0 kritērijiem.
Depresija nav tikai ķermeņa slimība vai afektīvo vai kognitīvo struktūru patoloģisks stāvoklis; tā ir nereducējams esamības veids. No fenomenoloģiskā viedokļa – materiālā pasaule, citi un es kopā veido savstarpēji saistītu kontinuumu. [28]