Karsto solījumu laiks
Klāt vasaras karstākais laiks. Un ne tikai burtiskā nozīmē, jo līdz 14. Saeimas vēlēšanām palikuši trīs mēneši, un tas nozīmē — gaidāms karsto solījumu birums. Kā saglabāt vēsu prātu? Sev atgādinot, ka mūsu smadzenēm patīk domāšanas īsceļi — lai piepūle mazāka. Vērts uz veselības aprūpi un solījumiem skatīties plašākā kontekstā.
- Covid laikā Latvija ir audzējusi valsts parādu. Ja 2020. gadā tas bija 12 miljardi eiro (44 % no IKP), tad 2022. gadā — 17 miljardi eiro (50 % no IKP). Mēs nespējam “piedzīt” nedz Igauniju, nedz Lietuvu. Saglabājot budžeta deficītu, audzējot valsts parādu, dodot vairāk naudas aizsardzībai un drošībai, kaut kam paliks mazāk. Kam? Cik ilgi valsts var atļauties aizņemto naudu tērēt akūtajām vajadzībām? Latvijas Bankas eksperti skaidro, ka mehānisms vienmēr ir līdzīgs. Aizņemtā nauda tiek tērēta arvien augošajos budžeta izdevumos, tie turpina vajadzību aizņemties. Papildu budžeta izdevumi rada ekonomikas uzrāvienu un prasību pēc algu kāpuma. Agrāk vai vēlāk tas atspoguļojas cenu kāpumā. Pārdot vietējo produkciju kļūst grūtāk, ekonomikas izaugsmes temps stagnē, pieaug bezdarbs.
- Veselības aprūpes budžets izaudzis — 3,5 % no IKP vietā vairāk nekā 5 % no IKP jeb 1,5 miljardi eiro (pirms Covid — 825 miljoni), taču jaunākie Eurostat dati rāda, ka tik un tā finansējums veselības aprūpei Latvijā ir zemākais Eiropas Savienībā.
- Nākamās Saeimas simt gudrajām galvām mantojumā atstāts jautājums par obligāto veselības apdrošināšanu un diviem groziem (nodokļu maksātājiem un nemaksātājiem), jo vienošanās, kam pienāksies pilnais un kam nepilnais veselības aprūpes grozs, tā arī netika panākta. Tāpat arī jautājums par atlīdzības sistēmu mediķiem, jo mediķu algās vērojama diezgan liela nevienlīdzība. Vēl jau ir plāni onkoloģijas, psihiskās veselības un citās veselības aprūpes jomās... Lai cik smaga bija Covid pandēmija, tā nospēlēja par labu (vajadzēja pielikt mazāk pūļu) dažādu veselības aprūpē sasāpējušu jautājumu risināšanā (piemēram, maksas rezidentūra).
- Taču, ja esam trešā nabadzīgākā valsts Eiropas Savienībā, tad varam atļauties to, ko varam, nevis gribam. Un pirmajam jautājumam vajadzētu būt: ko darīt, lai pelnītu vairāk? Arī no šādas prizmas vērts lūkot, klausoties politiķu solījumus.