Aprīļa izskaņā notika Latvijā pirmā pacientu pieredzes konference, kurā diskutēja par pozitīvu pieredzi pacienta lomā. Berila institūta (kas ir pasaules līmeņa pacientu pieredzes pētniecības organizācija) dati liecina: 71 % pacientu vissvarīgākais šķiet tas, ka viņi tiek uzklausīti, bet 67 % pacientu ir būtiski, ka viņiem tiek sniegts skaidrojums par viņu veselības situāciju.
Kāds tad ir labs ārsts? Kas gan medicīnas speciālistus padara par labiem ārstiem? Visticamāk, kādā mirklī šo jautājumu sev uzdevis katrs ārsts, par to veikts arī daudz pētījumu. Raugoties ar pacienta acīm, laba ārsta raksturojumā personības kvalitātes gūst virsroku pār tehniskajām prasmēm, ideālā gadījumā tās abas ir labā līmenī. Toties paši ārsti pirmajā vietā liek medicīnas kompetences, ārsta—pacienta modelis viņu skatījumā ir vairāk aizbildniecisks, proti, labais pacients uzticas ārsta viedoklim, ir līdzestīgs, atsaucīgs, nekonfliktējošs (Raul A Boracci, 2021).
Citā sistemātiskā pārskatā (Verena Steiner Hofbauer, 2018), kurā par šo tematu apskatītas 20 publikācijas un iekļauts vairāk nekā 4000 dalībnieku (ārstu, māsu, studentu, pacientu), laba ārsta raksturojums atspoguļots sešās kategorijās.
Pirmā — saskarsmes, sociālās prasmes. Draudzīgums, laipnība, pozitīva attieksme pret dzīvi, dzīvesprieks, laba humora izjūta. Īpašības, kuras sagaidām no jebkura cilvēka, bet jo īpaši no ārsta!
Otrā — laba saziņa un pacientu iesaistīšana. Vērīgi klausīties, saprotami izskaidrot, godīgi atbildēt uz jautājumiem, veltīt laiku. Būt ieinteresētam.
Trešā — profesionālās kompetences. Rūpīgi ievākt anamnēzi, izvēlēties pareizu diagnostiku, optimālu terapiju. Precizitāte, pieredze un holistisks skatījums. Pacientam ir konkrēts vārds un viņa slimībai — stāsts.
Ceturtā — ētiskums. Tas nozīmē godīgumu, pazemību, konfidencialitāti, iecietību pret citādiem uzskatiem, motivāciju, ko nemēra tikai eiro daudzumā, bet kas sakņojas profesionālā kaislībā.
Piektā — vadības prasmes. Lēmumu pieņemšanā pacienti no laba ārsta sagaida organizatoriskas prasmes, līderību, izlēmību, sastrādāšanos ar kolēģiem.
Sestā — nepārtraukta mācīšanās jeb aizrautība un vēlme izglītoties mūža garumā.
Patiesībā šī ir brīnišķīga karte, skeneris, kuru lietot un kurā ieraudzīt sevi.
Pirmais aprīlis pasaulē aizvadīts kā smieklu diena. Melnais humors, skarbi jociņi labi zināmi arī mediķu vidē. No vienas puses, tie palīdz tikt galā ar stresu, problemātiskām situācijām un pacientiem, ļauj identificēties ar konkrētu komandu, bet, no otras puses, var dehumanizēt veselības aprūpi vai liecināt par izdegšanu. Humors var gan palīdzēt, gan kaitēt ārsta un pacienta terapeitiskajās attiecībās. Lūk, dažas atziņas.
Februārī jaunie ārsti plašsaziņas līdzekļos skaļi pauda savu viedokli par kādu samilzušu problēmu — savām tiesībām darbā sarunāties valsts valodā gan ar pacientiem, gan kolēģiem. Veselības ministrs pat bija sasaucis slimnīcu vadītāju sanāksmi.
Viena no veselības politikas veidotāju iniciatīvām ir izstrādāt plānu nākamajiem diviem gadiem, kā cīnīties ar aptaukošanās epidēmiju Latvijā. Pasaules Veselības organizācijas dati rāda: liekais svars un aptaukošanās Eiropas reģionā ir 60 % pieaugušo un gandrīz 30 % bērnu. Latvija izskatās slikti — mums ir 59,4 % pieaugušo un 20,8 % bērnu ar lieko svaru un aptaukošanos.
Izvērtējot aizejošo gadu — kā veicies, redzam — esam krietni laimīgākā pozīcijā nekā pērn, kad veselības aprūpe bija neērta nozare, par kuru neviens nevēlējās uzņemties atbildību. Nozares vadība tikusi varas partijai, un tas nozīmē — sliktāk nekļūs.
Pirms pieciem gadiem slimnīcas tika sadalītas piecos līmeņos ar obligātajiem profiliem, tagad reforma sola vienotas prasības un uzlabotus kvalitātes rādītājus.
Ābele ziedonī. Tātad vēl viens pavasaris. Protams, Dr. INGŪNAI LIEPAI, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētājai, ir strukturēts darba kalendārs ar obligāto pasākumu ierakstiem. Un ir kalendārs ar ģimenes plānotajām aktivitātēm. Dr. Liepai medicīnā rit 46. gads, no tiem 26 gadi — slimnīcu vadītājas amatā. Vispirms Alojas slimnīcā, kura vairs nepastāv, tad 12 gadus Vidzemes slimnīcā Valmierā, beidzamos gandrīz 11 gadus — Cēsu klīnikā.
Šī gada 15. maijā darbu sākusi profesora Skrides Sirds klīnika ar pieredzējušo un augsti kvalificēto ārstu, māsu un veselības aprūpes speciālistu komandu.
Pērnā gada rudenī bērnu kardioloģe Dr. LUĪZE AUZIŅA četras nedēļas pavadīja Bostonas Bērnu slimnīcas kardioloģijas intensīvās terapijas nodaļā. Te viņai bija iespēja redzēt ne vien to, kā unikālā programmā tiek risinātas ļoti sarežģītas, kompleksas iedzimtas sirdskaites, bet arī organizatoriskas nianses, piemēram, cik ļoti tiek domāts par pacienta un viņa ģimenes emocionālo labsajūtu.
Pēcdzemdību periods pamatoti tiek uzskatīts par vienu no sarežģītākajiem, daudzpusīgākajiem un ārkārtīgi jūtīgiem apstākļiem sievietes dzīvē. Bērna piedzimšana var izraisīt dažādas spēcīgas emocijas no sajūsmas un prieka līdz bailēm un satraukumam. Diemžēl šo notikumu nereti aizēno psihisko traucējumu rašanās mātei.
Standarta transtorakāla ehokardiogrāfija ir viens no pamata izmeklējumiem sirds mazspējas diagnostikā (1. attēls). [1] Ja pacientam ar sirds mazspējai raksturīgiem simptomiem un/vai klīniskām pazīmēm* transtorakālā ehokardiogrāfijā tiek konstatēta samazināta kreisā kambara izsviedes frakcija (EF [ejection fraction] < 40 %), šaubām par sirds mazspējas diagnozi nevajadzētu būt un atliek tikai precizēt sirds mazspējas iemeslu un sākt atbilstošu ārstēšanu.
Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.
2024. gada 20.aprīlī notika 3. RSU Endokrinoloģijas un vielmaiņas slimību studentu zinātniskā pulciņa Olimpiāde “Dzīves Hormons” 2024. Jau trešo gadu pēc kārtas!
Kopš brīža, kad Endrjū Teilors Stils lika pamatus osteopātiskajam skatījumam uz slimību un cilvēka ķermeni, osteopātija kā ārstēšanas metode ir kļuvusi par šā brīža medicīniskās aprūpes neatņemamu sastāvdaļu. [1] Ārsta osteopāta galvenā loma ir palīdzēt ķermenim veicināt normālus fizioloģiskos procesus, kas atbild par labvēlīgas vides uzturēšanu katrai ķermeņa šūnai un, ja nepieciešams, cīnīties ar patoloģiskiem procesiem, kas traucē šai videi. [2; 14]
Elektronisko cigarešu (e–cigarešu) un “veipu” lietošana pēdējos gados ir kļuvusi arvien populārāka, kā alternatīva degošām cigaretēm. Tiek lēsts, ka 2020. gadā e–cigaretes lietoja aptuveni 68 miljoni cilvēku visā pasaulē. Nikotīns un citas ķīmiskās vielas e–cigaretēs var ietekmēt dažādus acs komponentus, kā arī izraisīt nistagmu un vazokonstriktīvu ietekmi uz acs asins cirkulāciju.
Antidepresantu lietošana nav saistīta ar palielinātu demences, kognitīvo spēju vai baltās un pelēkās vielas atrofijas risku pieaugušajiem bez kognitīvi spēju samazinājuma.