Mazinvazīvas manipulācijas datortomogrāfijas kontrolē

Tradicionālajai DT kontrolei, izņemot starojumu pacientam, ir viens ļoti svarīgs trūkums, salīdzinot ar fluoroskopiju un US, - nav iespējama manipulācijas kontrole reāllaikā, tāpēc varbūt vajadzēs atkārtotas punkcijas, kas potenciāli samazina primāro rezultativitāti, palielina komplikāciju risku, pagarina procedūru un palielina starojuma devu pacientam. [1; 2]

DT fluoroskopijas priekšrocība ir iespēja veikt manipulāciju reāllaika kontrolē, līdz ar to drošāk, ātrāk un rezultatīvāk veikt invazīvu manipulāciju. Kā lielākais DT fluoroskopijas trūkums minēts jonizējošais starojums radiologam. Pacienta saņemtā deva DT fluoroskopijas kontrolē veiktas plaušu biopsijas laikā ir apmēram 19 reizes mazāka nekā tradicionālās DT gadījumā, jāpiebilst, ka pētījumā 96% gadījumu DT fluoroskopija tika lietota intermitējošā režīmā. Starojuma deva personālam DT fluoroskopijā ar intermitējošo metodi visos mērījumos gan krūšu, gan roku dozimetriem bija < 0,1 mGy. [4]

Biopsija

Ultrasonogrāfija ir izvēles metode abdominālo, retroperitoneālo un virspusēji lokalizēto orgānu veidojumu biopsijai, bet gadījumos, kad pieeju apgrūtina skeleta aizsegs, ar gaisu pildītas struktūras, ierobežots vizualizācijas lauks, izvēles metode ir DTF. [4] Visbiežāk DTF kontrolē veic plaušu veidojumu biopsijas ar tievās adatas aspirāciju un core biopsiju. Secīgi tiek ievadīta tievā aspirācijas adata un core biopsijas adata, adatu gaitu kontrolējot ar intermitējošu DTF. Vienīgā absolūtā kontrindikācija, kas minēta literatūrā, ir veidojums vienīgajā plaušā. [5]

Veicot plaušu veidojuma biopsiju DTF kontrolē, tievās adatas aspirācijas rezultativitāte ir 85,2%, core biopsijas rezultativitāte ir 91,3%, bet, kombinējot metodes, tā ir līdz 97%. [6]

Retāk US kontrolē nav iespējams droši veikt biopsiju retroperitoneāli vai intraabdomināli lokalizētām struktūrām, tad izmanto DTF. To izmanto arī kaula veidojumu biopsijai, ja to lokalizācija neļauj veiktu drošu biopsiju tradicionālās fluoroskopijas kontrolē.

Ārstnieciskās manipulācijas

Sakroplastija un vertebroplastija

Vertebroplastija ir minimāli invazīva ārstēšanas metode krūšu un jostas daļas skriemeļu kompresijas lūzuma gadījumā, ko parasti veic tradicionālās fluoroskopijas kontrolē. Gadījumos, kad fluoroskopijas kontrolē nav iespējams droši ievadīt adatu skriemeļu ķermenī un kaula cementā (visbiežāk polimetilmetakrilāta), kā arī krusta kaula lūzuma gadījumā, identiskas procedūras - sakroplastijas - veikšanai lieto DTF metodi, kas nodrošina ātru un efektīvu atsāpināšanu un funkciju atjaunošanu. [7] Veicot šīs ārstnieciskās manipulācijas, pirms tam iespējams paņemt arī biopsijas materiālu. Piemēram, pacientam ar 12. krūšu skriemeļa un krusta kaula lūzumu vienā procedūrā tiek veikta vertebroplastija un sakroplastija (skat. 1. attēlu).

Terapeitiskas injekcijas locītavās

Terapeitiskas injekcijas locītavās lielākoties veic palpācijas vai US kontrolē. Sakroileālās locītavas un starpskriemeļu locītavas anatomisko īpatnību dēļ ir grūti pieejamas punkcijai, tāpēc tās veic tradicionālās fluoroskopijas vai DTF kontrolē. Punkcijas veic gan diagnostiskā (aizdomas par septisku iekaisumu), gan diferenciāldiagnostiskā (kad jāprecizē sāpju iemesls komplicētā gadījumā), gan ārstnieciskā nolūkā (kad jāievada kortikosteroīdi un pretsāpju līdzekļi). [8]

Sakroileālo locītavu injekcijas

Sakroileālo locītavu slimība 10-27% gadījumu ir iemesls sāpēm jostas-krustu daļā. [8] Indikācijas terapeitiskām injekcijām: artrīts, sāpes, locītavu nestabilitāte, kas nezūd pat pēc adekvātas konservatīvas ārstēšanas.

Kontrindikācijas: septisks iekaisums, alerģija pret medikamentu, grūtniecība.

DTF kontrolē locītavas punkcija ir ātrāka, ar precīzāku adatas lokalizāciju locītavas sinoviālajā daļa. [8]

Sākotnēji intermitējošas DTF kontrolē locītavās ievada adatas, caur kurām ārstnieciskas punkcijas gadījumā ievada medikamentus (skat. 2. attēlu).

Kombinējot ilgstošas darbības lokālas anestēzijas līdzekļus un kortikosteroīdus, lielākajā daļā gadījumu efekts ir ilgstošs, tomēr tā nostiprināšanai injekcijas reizēm jāatkārto 2-3 reizes. [8; 9]

Starpskriemeļu locītavu blokādes

Labāki ārstniecisko injekciju rezultāti aprakstīti injekcijām DTF kontrolē; tas saistāms ar medikamenta precīzāku intraartikulāru ievadi. [9]

Indikācijas: hronisks starpskriemeļu locītavu osteoartrīts vai tā paasinājums, pēctraumas artrīts, simptomātiska sinoviāla cista. [9]

Kontrindikācijas: lokāla vai sistēmiska infekcija, alerģija pret medikamentu, grūtniecība.

Selektīvas nervu blokādes

Selektīva medikamentu (kortikosteroīda un anestēzijas līdzekļa) ievadīšana pie spinālā nerva saknītes, mugurējā ganglija rajonā, starpskriemeļu atveres līmenī. Indikācijas: radikulopātija attiecīgā spinālā nerva saknītei, kuras iemesls ir deģeneratīvas pārmaiņas starpskriemeļu diskos, starpskriemeļu locītavās, nervu saknītes kompresija, gadījumos, kad mēnesi ilgusi adekvāta konservatīva terapija izrādījusies neefektīva. Efektivitāte simptomu ievērojamai mazināšanai aprakstīta līdz 70% gadījumu. Dažkārt, kad radikulopātijas iemesls ir hroniskas deģeneratīvas pārmaiņas, nevis starpskriemeļu diska trūce, efektivitāte ilgstošai simptomu mazināšanai ir līdz 95%, tāpēc radikulopātijas iemeslu būtiski verificēt MR izmeklējumā efektivitātes prognozēšanai, kā arī mielopātijas vai nozīmīgas spinālā kanāla stenozes izslēgšanai, kuru gadījumā blokāde ir neefektīva. [9] Nerva blokāde jeb perineirāla infiltrācija sākumā tika veikta fluoroskopijas kontrolē, galvenokārt mugurkaula jostas daļā, kur tā ir relatīvi droša un efektīva. Manipulācija kakla daļā (mazāk krūšu daļā) fluoroskopijas kontrolē ir ievērojami sarežģītāka un saistāma ar iespējamu nopietnu komplikāciju risku - nāvi, akūtu insultu, a. vertebralis bojājumu, tiešu muguras smadzeņu bojājumu, saasiņojumu, krampjiem. [10] Tāpēc mūsdienās to rekomendē DT vai DTF kontrolē, jo tad precīzi var vizualizēt asinsvadu struktūras, starpskriemeļu atveri un adatas lokalizāciju, tādējādi līdz minimumam samazinot komplikāciju risku. [11]

DTF kontrolē adata tiek ievadīta līdz starpskriemeļu atverei, pozicionējot to tās kaudālajā daļā dorsāli. Tiek ievadīta nejonizēta, ūdenī šķīstoša kontrastviela, lai pārliecinātos par adatas pareizu pozīciju un medikamentu izplatību ap mugurējo gangliju (skat. 3. attēlu).

Secinājumi

Datortomogrāfijas fluoroskopijas augstā izšķirtspēja un iespēja invazīvu manipulāciju kontrolēt reāllaikā ļauj veikt sarežģītas procedūras ar nelielu risku un ļoti labu rezultativitāti gadījumos, kad nav iespējama kontrole ar US, kā arī gadījumos, kad manipulācija tradicionālās fluoroskopijas kontrolē ir riskanta. Lietojot intermitējošu DTF, jonizējošais starojums, ko saņem pacients un personāls, tiek samazināts līdz minimumam.