Vairākas organizācijas, t.sk. PVO un ANO mudina valstis izmantot labbūtības indikatorus politikas veidošanas procesos. Šī tendence, kopā ar pozitīvas afektivitātes lietderīguma atpazīšanu paver jaunas iespējas veselības/labbūtības veicināšanā. Līdz šim nav skaidrs, vai pozitīva afektivitāte pusaudža vecumā jebkā ietekmē pieaugušā veselību/labbūtību. Tas skaidrots šajā garengriezuma kohortas pētījumā ASV.
Līdz šim pētījumos izteikts pieņēmums, ka transpersonām ir lielāks suicīda un mirstības risks nekā vispārējai populācijai, taču lielapjoma populācijas pētījumu šajā virzienā nebija.
Psihiatrijas un narkoloģijas centra Ambulatorā centra “Pārdaugava” vadītāja, Latvijas Psihiatru asociācijas viceprezidenta, psihiatra ELMĀRA TĒRAUDA darba pieredze psihiatrijā ir 27 gadi. Nestāvēt malā, iesaistīties, izdarīt, cik vien labi, — šīs personības šķautnes labi raksturo pieredzējušo psihiatru.
Ir novērots, ka dažādas mobilās ierīces bieži tiek izmantotas, lai izklaidētu un novērstu uzmanību maziem bērniem, bet līdz šim maz pētīts, kā šādas darbības ietekmē bērna attīstību ilgtermiņā.
Informācijas par veselības iznākumiem pacientiem, kuri darba vietā saskaras ar mobingu, nav daudz. Lai noskaidrotu, kā mobings darba vietā (gan personīgi izjusts, gan piedzīvots kā lieciniekam) ietekmē veselības stāvokli, darbaspējas un apmierinātību, tika veikts šķērsgriezuma pētījums.
32 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka pandēmijas ietekmē viņi sākuši vairāk rūpēties par savu mentālo veselību (10 % – izteikti vairāk, 22 % – nedaudz vairāk). Tikmēr 59 % šajā ziņā nekas nav mainījies, 2 % par mentālo veselību rūpējas mazāk, bet vēl 7 % konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Šādus datus uzrāda "BENU Aptiekas" Stresa termometra dati, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS
Lai uzlabotu jebkuras valsts sabiedrības veselību, nopietni jāpievēršas bērnu veselībai un labbūtībai, jo tā ir mūsu nākotne par ko jādomā ilgtermiņā. Lai noskaidrotu, kādas izmaiņas bērnu veselībā notikušas piecu gadu periodā (iekļaujot Covid–19 pandēmijas laiku), ASV veikta nacionāli reprezentatīva aptauja.
Veselā miesā vesels gars! Un arī pretēji... Līdz ar mūsu pašu un pacientu somatisko slimību pārvaldību der atcerēties, cik nozīmīga ir psihiskās veselības sakārtošana. Pētījumi apliecina, ka trauksmes un depresijas spektra traucējumi negatīvi ietekmē dažādu hronisku un akūtu slimību gaitu un ka miega traucējumi stingri korelē ar cilvēka dzīves kvalitāti kopumā.
Mūsdienu dzīvesveids kļūst aizvien mazāk aktīvs. Aptuveni trešdaļa planētas iedzīvotāju, kas vecāki par 15 gadiem, ir nepietiekami fiziski aktīvi. ASV un Dienvidkorejā cilvēki vidēji astoņas stundas dienā pavada sēdus pozīcijā, savukārt galvenais brīvā laika pavadīšanas veids 40 % eiropiešu ir televīzijas skatīšanās. [1]
Iepriekšējie pētījumi rāda, ka mazāk emocionāli stabilas, mazāk apzinīgas, mazāk ekstravertas un mazāk sadarbīgas sievietes ir tendētas izteiktāk baidīties no dzemdībām un raksturot savu dzemdību pieredzi kā sliktāku. Vēl vairāk, dzemdību veids un neparedzēti notikumi dzemdību laikā var ietekmēt sievietes dzemdību pieredzi un to, kā viņa to raksturo. Tomēr, joprojām nav zināms, vai personība subjektīvā dzemdību pieredzē mainās atkarībā no sievietes ar dažādu dzemdību veidu.
Nepietiekams bērna auguma garums savam vecumam ir viens no primārajiem rādītājiem uz nepilnvērtīgu uzturvielu uzņemšanu. Kaut arī bērna lēnāka augšana garumā ir daudzfaktoru etioloģijas, lielākā daļa analizē tieši sociālus un biomedicīniskus iemeslus, un tikai ierobežoti pievērš uzmanību psiholoģiskajiem faktoriem, kas ietekmē bērna aprūpi mājās.
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.—2020. gadam rīcības virzienā “Vesels un darbspējīgs cilvēks” uzsvērts priekšlaicīgas mirstības un darbaspēju zaudējums un cēloņsakarība ar dažādiem veselības riskiem, riskantu alkohola lietošanu. [1] Alkohola lietošana rada ne tikai kaitīgas sekas veselībai, bet arī ievērojamus sociālus un ekonomiskus zaudējumus indivīdiem un sabiedrībai kopumā.
Muguras sāpju pacientiem ir augstāks predispozīcijas risks tādiem psihiskās veselības traucējumiem kā depresija un trauksme. Šiem pacientiem bieži vien ir sliktāka ar veselību saistītā dzīves kvalitāte. Sāpju vizuāla attēlošana jeb sāpju lokācijas norādīšana zīmējot uz cilvēka shematiska attēla ir vienkāršs, bieži izmantots anamnēzes ievākšanas rīks, ko veselības aprūpes speciālists var lūgt pacientam izpildīt. Šajā pētījumā tiek analizēts, vai šie zīmējumi var būt palīdzoši kā sijājošās diagnostikas rīks, meklējot trauksmes, depresijas vai pazeminātas dzīves kvalitātes pazīmes pacientiem ar muguras sāpēm.
Kas ārstu veido par harmonisku personību? Kur atrast resursus, kad šķiet, ka profesija pieprasa par daudz? Un kas mūs dara patiesi laimīgus? Saruna ar SILVIJU LEJNIECI, ārsti psihoterapeiti, psihoanalītiķi, kas savu profesionālo ceļu sākusi kā ģimenes ārste.
Nespēja reaģēt uz mērķtiecīgiem slimību modificējošiem pretreimatisma līdzekļiem (tsDMARD) psoriātiskā artrīta gadījumā notiek aptuveni 0,35 gadījumos uz vienu cilvēku gadā.
Terminu “ateroskleroze” pazīst ne tikai medicīnas darbinieki, bet arī daudzi ar medicīnu nesaistīti cilvēki — ir samērā laba izpratne, ka ateroskleroze negatīvi ietekmē asinsvadus, jo ģimenē un paziņu vidū nereti ir cilvēki ar aterosklerozi un tās izraisītām slimībām. Diemžēl dažādu maldīgu pārliecību un viltus informācijas dēļ pacienti nereti atsakās no zinātniski pierādītas medikācijas. Jāatzīmē, ka arī ārstiem ne vienmēr ir skaidra pārliecība par statīnu lietošanas riska un ieguvuma līdzsvaru, ārstējot pacientus ar dislipidēmiju. Sevišķi bieži to var novērot aterosklerozes primārajā profilaksē.
Reibonis ir subjektīva, nepatīkama, traucējoša iluzora apkārtnes un/vai paša ķermeņa kustības izjūta. Reibonis nav diagnoze, tas ir biežs simptoms, par ko pacienti sūdzas ārstam gan ambulatorajās praksēs, gan stacionāros, un tam var būt daudz dažādu iemeslu.
Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) jeb gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir kuņģa satura regurgitācija barības vadā. Par GEAS diagnozi var domāt, ja simptomi izpaužas vairāk nekā trīs reizes nedēļā un ievērojami ietekmē dzīves kvalitāti. To var uzskatīt par barības vada un proksimālās gremošanas un elpošanas sistēmas kairinājumu.
Sāpes gūžas locītavā ir sūdzība, kas var izraisīt diskomfortu, ierobežot kustības un aktivitāti kopumā. Tomēr dažkārt var izrādīties, ka šīs sāpes grūti diferencējamas no atstarotām muguras sāpēm.