“Ja slimnieks tev nav svarīgāks par visu, tev medicīnā nav ko darīt, — tā man mācīja strādāt docents Ņikitins,” kādā no intervijām saka Dr. OLAFS LIBERMANIS. Latvijā daudzi viņu pazīst kā vienu no mikroķirurģijas aizsācējiem, kurš izveidojis Brūču klīniku, bet kolēģu neviennozīmīgu nostāju izpelnījies ar to, ka iesaistījies to pacientu aizstāvībā, kas vēlas saņemt kompensāciju no Ārstniecības riska fonda.
Jaunā pētījumā, kuru veica neatkarīga bezpeļņas pacientu drošības organizācija, atklāja, ka diagnostikās pārbaudes un ar medikamentu lietošanu saistīti notikumi ir biežākie drošības riski, ar kuriem pacienti saskaras ambulatorajā aprūpē.
2011. gadā Pacientu ombuds sniedzis 650 konsultācijas. Tendence rāda, ka arvien vairāk mediķu vaicā pēc padoma un informācijas - pērn tie 18 % no kopējā konsultāciju saņēmēju skaita. Pacientu ombuda valdes priekšsēdētāja Liene Šulce-Rēvele stāsta, ka mediķi pārsvarā lūdz izskaidrot normatīvos aktus, palīdzēt atrisināt komunikācijas problēmas ar pacientu, vai arī palīdzēt konkrēta speciālista pacientiem saņemt kādu veselības aprūpes pakalpojumu.
Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas Ķirurģiskās infekcijas klīnikas vadītājs, ķirurgs, Latvijas Universitātes Ārstniecības fakultātes asociētais profesors ARNOLDS JEZUPOVS savu darbdienu saplānojis pa minūtei. Nedod atlaides ne sev, ne citiem. Var būt neiecietīgs, ja kāds no studentiem vai klīnikas darbiniekiem ir paviršs vai slinks.
Pierādījumi par papildu ieguvumu remdesivīra lietošanai kombinācijā ar deksametazonu ir nelieli, turklāt trūkst ziņu par vēlamo zāļvielas sākšanas laiku.
Jau pēc nepilna mēneša, 7. un 8. oktobrī Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā vienlaikus ar izstādi “Medbaltica 2021” notiks 12 profesionālās konferences, kur aktualitātes medicīnā drošā vidē apspriedīs dažādu veselības nozaru speciālisti.
Cukura diabēts, arteriāla hipertensija un hroniskas sāpes ir trīs slimības, kas visā pasaulē nopietni ietekmē pacienta dzīvildzi. To veiksmīga pārvaldība ir stūrakmens pacienta dzīves kvalitātes uzlabošanā. Process kļūst sarežģītāks, kad iesaistās nieres, un terapija jāpielāgo atbilstīgi to funkcijai.
Karpālā kanāla sindroms ir visbiežākā kompresijas neiropātija. Plaukstas nerva nervus medianus kompresijas rezultātā radušies jušanas traucējumi var izpausties kā tirpšanas sajūta I, II, III un daļēji arī IV pirkstā, vairāk izteikti naktī, kā arī muskuļu darbības traucējumi, kas var izpausties kā vājums, satverot priekšmetus, sāpes plaukstā vai plaukstas pamatnes locītavā. [1]
