Pacientu tiesību likumā sagatavoti vairāki priekšlikumi grozījumiem. Septembrī Veselības ministrijas, Veselības inspekcijas un pacientu sabiedrisko organizācijas pārstāvji nelielās darba grupās apsprieda šos priekšlikums. Ko tie paredz un kādi ir galvenie secinājumi?
Veselības inspekcijas vadītā darba grupa pacientu tiesību ekspertu, pacientu organizāciju pārstāvju, docētāju, profesoru, juristu, ārstu sastāvā, ir vienisprātis, ka veselības aprūpes kopējai ceļa kartei jābalstās cilvēktiesību pamatprincipā “Respect, protect, fulfil” jeb “ievērot, aizsargāt, īstenot”.
“Ja slimnieks tev nav svarīgāks par visu, tev medicīnā nav ko darīt, — tā man mācīja strādāt docents Ņikitins,” kādā no intervijām saka Dr. OLAFS LIBERMANIS. Latvijā daudzi viņu pazīst kā vienu no mikroķirurģijas aizsācējiem, kurš izveidojis Brūču klīniku, bet kolēģu neviennozīmīgu nostāju izpelnījies ar to, ka iesaistījies to pacientu aizstāvībā, kas vēlas saņemt kompensāciju no Ārstniecības riska fonda.
Jaunā pētījumā, kuru veica neatkarīga bezpeļņas pacientu drošības organizācija, atklāja, ka diagnostikās pārbaudes un ar medikamentu lietošanu saistīti notikumi ir biežākie drošības riski, ar kuriem pacienti saskaras ambulatorajā aprūpē.
Vēl no padomju laikiem iesakņojies priekšstats, ka medicīnas dokumenti ir jāraksta prokuroram un pašu zināšanai, taču šobrīd situācija būtiski mainījusies. Kādas kļūdas visbiežāk pieļauj mediķi, aizpildot medicīnisko dokumentāciju, un kādas zelta likumības der ievērot?
Pirmdien, 2013. gada 17. jūnijā Pacientu ombuds organizēja ekspertu diskusiju veltītu tēmai par pacientu līdzestību. Gan bēdīgie Latvijas iedzīvotāju veselības rādītāji, gan nepietiekamais veselības nozares finansējums, kā arī daudzas sociālas problēmas ir rosinājušas mūs domāt par veidiem, kā neatkarīgi no jau minētajām problēmām, iespējams uzlabot sabiedrības veselību, izpratni un efektivizēt ārstēšanās procesu.
2011. gadā Pacientu ombuds sniedzis 650 konsultācijas. Tendence rāda, ka arvien vairāk mediķu vaicā pēc padoma un informācijas - pērn tie 18 % no kopējā konsultāciju saņēmēju skaita. Pacientu ombuda valdes priekšsēdētāja Liene Šulce-Rēvele stāsta, ka mediķi pārsvarā lūdz izskaidrot normatīvos aktus, palīdzēt atrisināt komunikācijas problēmas ar pacientu, vai arī palīdzēt konkrēta speciālista pacientiem saņemt kādu veselības aprūpes pakalpojumu.
Mūsdienu veselības aprūpē rehabilitācija ieņem arvien nozīmīgāku vietu, jo tā fokusējas ne tikai uz slimības ārstēšanu, bet arī uz cilvēka funkcionēšanas, dalības un dzīves kvalitātes uzlabošanu.
Poliendokrīnais metaboliskais olnīcu sindroms (PMOS), kas iepriekš bija pazīstams kā policistisko olnīcu sindroms (PCOS), skar aptuveni vienu no astoņām sievietēm. Tomēr termins PCOS ir neprecīzs, jo tas rada priekšstatu par patoloģiskām olnīcu cistām, aizēno plašās endokrīnās un metaboliskās izpausmes, kā arī veicina novēlotu diagnostiku, fragmentētu aprūpi un stigmatizāciju, vienlaikus ierobežojot pētniecību un veselības politikas attīstību.
ARTŪRS DONCOVS ir sertificēts traumatologs ortopēds, kurš izglītību ieguvis Rīgas Stradiņa universitātē. Tad, zinātkāres un vēlmes pilnveidoties vadīts, devies uz Vāciju, kur absolvēja rezidentūru, ieguva traumatologa ortopēda sertifikātu un padziļināti specializējās mugurkaula un iegurņa ķirurģijā. Ar uzkrāto starptautisko pieredzi atgriezies Latvijā, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā.
Latvijā veiksmīgi noslēdzies Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pilotprojekts “Sirds un asinsvadu slimību pacientu diagnostikas un ārstēšanas uzlabošana”, kura ietvaros no 2024.gada decembra līdz 2026.gada martam tika ieviesta mērķēta ģenētiskā testēšana pacientiem ar smagu hiperlipidēmiju un aizdomām par ģimenes hiperholesterinēmiju (ĢH) jeb iedzimtu ļoti augstu holesterīna līmeni. Projekta realizētāji aicina turpināt testēšanu pacientiem ar augstu holesterīnu.
Mentālā veselība ir garīgās labsajūtas stāvoklis, kas ļauj cilvēkam tikt galā ar dzīves stresu, realizēt savas spējas, labi mācīties un strādāt, kā arī dot ieguldījumu sabiedrībā — tā definē Pasaules Veselības organizācija (PVO). [1] Šī definīcija uzsver, ka mentālā veselība nav tikai traucējumu neesamība, bet funkcionāla veselība dzīves kontekstā.
