Pacientu tiesību likumā sagatavoti vairāki priekšlikumi grozījumiem. Septembrī Veselības ministrijas, Veselības inspekcijas un pacientu sabiedrisko organizācijas pārstāvji nelielās darba grupās apsprieda šos priekšlikums. Ko tie paredz un kādi ir galvenie secinājumi?
Veselības inspekcijas vadītā darba grupa pacientu tiesību ekspertu, pacientu organizāciju pārstāvju, docētāju, profesoru, juristu, ārstu sastāvā, ir vienisprātis, ka veselības aprūpes kopējai ceļa kartei jābalstās cilvēktiesību pamatprincipā “Respect, protect, fulfil” jeb “ievērot, aizsargāt, īstenot”.
“Ja slimnieks tev nav svarīgāks par visu, tev medicīnā nav ko darīt, — tā man mācīja strādāt docents Ņikitins,” kādā no intervijām saka Dr. OLAFS LIBERMANIS. Latvijā daudzi viņu pazīst kā vienu no mikroķirurģijas aizsācējiem, kurš izveidojis Brūču klīniku, bet kolēģu neviennozīmīgu nostāju izpelnījies ar to, ka iesaistījies to pacientu aizstāvībā, kas vēlas saņemt kompensāciju no Ārstniecības riska fonda.
Jaunā pētījumā, kuru veica neatkarīga bezpeļņas pacientu drošības organizācija, atklāja, ka diagnostikās pārbaudes un ar medikamentu lietošanu saistīti notikumi ir biežākie drošības riski, ar kuriem pacienti saskaras ambulatorajā aprūpē.
Vēl no padomju laikiem iesakņojies priekšstats, ka medicīnas dokumenti ir jāraksta prokuroram un pašu zināšanai, taču šobrīd situācija būtiski mainījusies. Kādas kļūdas visbiežāk pieļauj mediķi, aizpildot medicīnisko dokumentāciju, un kādas zelta likumības der ievērot?
Pirmdien, 2013. gada 17. jūnijā Pacientu ombuds organizēja ekspertu diskusiju veltītu tēmai par pacientu līdzestību. Gan bēdīgie Latvijas iedzīvotāju veselības rādītāji, gan nepietiekamais veselības nozares finansējums, kā arī daudzas sociālas problēmas ir rosinājušas mūs domāt par veidiem, kā neatkarīgi no jau minētajām problēmām, iespējams uzlabot sabiedrības veselību, izpratni un efektivizēt ārstēšanās procesu.
2011. gadā Pacientu ombuds sniedzis 650 konsultācijas. Tendence rāda, ka arvien vairāk mediķu vaicā pēc padoma un informācijas - pērn tie 18 % no kopējā konsultāciju saņēmēju skaita. Pacientu ombuda valdes priekšsēdētāja Liene Šulce-Rēvele stāsta, ka mediķi pārsvarā lūdz izskaidrot normatīvos aktus, palīdzēt atrisināt komunikācijas problēmas ar pacientu, vai arī palīdzēt konkrēta speciālista pacientiem saņemt kādu veselības aprūpes pakalpojumu.
Ir medicīnas jomas, kurās ārsta darbs prasa ne vien izcilu profesionālo sagatavotību, bet arī spēju katru dienu sastapties ar cilvēka dzīves trauslumu. Transplantācija ir viena no tām. Par šīs medicīnas jomas izaicinājumiem un nākotni saruna ar Latvijas Transplantācijas centra vadītāju transplantologu JĀNI JUŠINSKI.
Ilgtermiņa Itālijas kohortas pētījumā konstatēts, ka 65,2 % pieaugušo ar alerģisku rinītu (AR) attīstījās hronisks rinosinusīts (HRS), parasti aptuveni piecus gadus pēc AR diagnosticēšanas. Pēdējā novērošanas vizītē HRS bija vienīgais faktors, kas neatkarīgi bija saistīts ar vidēji smagu persistējošu AR, palielinot tā attīstības risku gandrīz trīs reizes.
B12 vitamīna deficīta neiroloģiskās pazīmes ir saistāmas ar patoloģiju perifērajos un redzes nervos, muguras smadzeņu aizmugurējās un sānu kolonnās (subakūta kombinēta deģenerācija) un smadzenēs. Interesanti, ka hematoloģiskās un neiroloģiskās izpausmes dažkārt nav līdzpastāvošas. Ir novērota apgriezta korelācija abu izpausmju smaguma pakāpē — 28 % pacientu ar neiropsihiatriskām novirzēm nav anēmijas vai makrocitozes. [3] Šajā infografikā aplūkojam B12 deficīta riska grupas, diagnostisko procesu un par ikdienas praksi un B12 nozīmi neiroloģisko pacientu aprūpē vaicājam neirologam Dr. Vlodekam Gromakovskim.
Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais saslimstības un mirstības cēlonis visā pasaulē, radot ievērojamu slogu gan veselības aprūpes sistēmai, gan sabiedrības ekonomikai kopumā. Šajā kontekstā bēta adrenoreceptoru blokatori (turpmāk — bēta blokatori, BB) ir viens no nozīmīgākajiem atklājumiem 20. gadsimta kardiovaskulārajā farmakoloģijā.
Delīrijs ir akūts apjukuma stāvoklis, kam raksturīgi uzmanības traucējumi. Tas bieži rodas hospitalizācijas laikā un ir saistīts ar nelabvēlīgiem veselības iznākumiem. Tomēr delīrija saistība ar ilgtermiņa kognitīvo funkciju pārmaiņām līdz šim nav pilnībā izpētīta.
