Linda Jurginauska
onkoloģe ķīmijterapeite, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca
Autori
Skatīt visus
Visi autora raksti
Febrila neitropēnija pēc ķīmijterapijas. Profilakse un riski
Febrila neitropēnija (FN) ir viena no biežākajām onkoloģiskajām situācijām, uz kurām tiek izsaukti neatliekamās medicīnas speciālisti. Augstāks risks (līdz 80 % pacientu) ķīmijterapijas inducētai FN ir hematoloģiskiem pacientiem, bet masu veidojošo audzēju gadījumā FN pēc ķīmijterapijas attīstās 10—50 %.
Ķīmijterapijas blaknes
Tā kā ķīmijterapijas preparāti iedarbojas gan uz vēža šūnām, gan veselajām šūnām, iespējamas nepatīkamas blaknes. Pārsvarā tiek skartas šūnas, kas aktīvi dalās: kaulu smadzeņu šūnas, dzimumšūnas, gremošanas trakta epitēlijšūnas. Ķīmijterapija toksiski var iespaidot visas organisma sistēmas.
Nozares
A
- Alergoloģija 46
- Algoloģija 63
- Androloģija 3
- Anestezioloģija 25
- Arodmedicīna 7
D
- Dermatoloģija 162
- Dietoloģija 33
E
- Endokrinoloģija 305
F
- Farmācija 57
- Farmakoloģija 196
- Fitoterapija 9
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 46
G
Ģ
- Ģenētika 16
- Ģimenes medicīna 262
H
- Hematoloģija 3
- Hepatoloģija 47
I
- Imunoloģija 15
- Infektoloģija 280
- Internā medicīna 20
K
- Kardioloģija 428
Ķ
- Ķirurģija 154
N
- Narkoloģija 27
- Neatliekamā medicīna 29
- Nefroloģija 56
- Neiroloģija 295
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 70
- Onkoloģija 194
- Otorinolaringoloģija 75
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 178
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 202
- Psihosomatika 41
- Pulmonoloģija 128
R
- Radioloģija 21
- Reanimatoloģija 17
- Reimatoloģija 75
- Retās slimības 11
S
- Sabiedrības veselība 224
- Sporta medicīna 14
- Stomatoloģija 45
T
U
- Uroloģija 85
- Uzturzinātne 66