PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Miokardīta gadījumu ziņojumi pēc mRNS Covid–19 vakcinācijas ASV

Vakcinācija pret Covid–19 nodrošina skaidrus un nepieciešamus sabiedriskās veselības ieguvumus, bet protams, jāņem vērā arī potenciālie riski. Lai apzinātu ziņojumus par miokardītiem pēc Covid–19, tika veikts pēc vakcinācijas miokardītu gadījumu aprakstošs pētījums par 192 405 448 cilvēkiem vecumā no 12 gadiem, kas saņēmuši Covid–19 vakcināciju.

Doctus

Pusgadu finansēs trešo darbinieku ģimenes ārstu praksēs

Ģimenes ārstu praksēm pirmajā pusgadā paredzēts finansējums papildu darbinieka piesaistei, Ģimenes ārstu praksēm būs pieejami 1 462 eiro atalgojumam papildu darbiniekam, kā arī 119 eiro - darba vietas nodrošināšanai. Kopumā šim mērķim atvēlēti nedaudz vairāk nekā 4 miljoni eiro.

Doctus
Medicīnas raksti
Skatīt vairāk

Astma pieaugušo vecumā. Pirmreizēji diagnosticēta

Astma ir heterogēna slimība, un vecums, kad tā attīstās, šķiet, spēlē nozīmīgu lomu. Vairāk nekā pirms pusgadsimta tika izdalīts atsevišķs astmas apakštips: astma, kas diagnosticēta pieaugušo vecumā. Jau 1940. gadā Rackeman izdalīja divus atšķirīgus astmas veidus: alerģiska un nealerģiska.

I. Kroiča

Multiplā skleroze ar pacientu saistītu faktoru skatījumā

Multiplā skleroze ir jaunu cilvēku slimība, jo lielākoties skar darbspējīgā vecumā un piezogas nemanot. Slimība sagrauj jauno cilvēku dzīves plānus, ierobežo dzīves brīvību — un jaunam cilvēkam to saprast ir pavisam grūti. Tāpēc mūsdienās arvien plašāk akcentē uz pacientu orientētu aprūpes pieeju, kas nozīmē vairāk ieklausīties, vairāk iedziļināties un strādāt nevis ar slimību, bet ar pacientu.

S. Paudere–Logina, J. Kalniņa

Osteoporoze. Praktiski ieteikumi ģimenes ārstam

Veselības statistikas datubāzē “Reģistrēto ievainojumu skaita sadalījums pēc ievainojuma veida, dzimuma un vecuma grupām” [1] norādīts, ka sievietēm 60—85 un vairāk gadu vecumā Latvijā 2020. gadā kopā bija 2032 kaulu lūzumi, neprecizējot lokalizāciju. Vai bija iespējams nepieļaut daļu no šiem lūzumiem?

M. Gureviča

Mātes aptaukošanās ietekme uz grūtniecības un dzemdību norisi

Aptaukošanās izplatība pasaulē kopš 1975. gada palielinājusies 3 ×, arī reproduktīvā vecuma sieviešu populācijā. [1] Latvijā 2018. gadā 15—49 gadu vecu sieviešu grupā aptaukošanās bija 16,4 %. [2] Trūkst precīzu un aktuālu datu par aptaukošanās izplatību grūtnieču populācijā Latvijā. Aprēķināts, ka Eiropā 25 % un ASV 40 % grūtnieču ir adipozas. [1; 3] Arī ķermeņa masas pieaugumam grūtniecības laikā ir tendence palielināties.

L. Kornete, A. Kornete, A. Miskova

Rētas un to pārvaldība

Lai gan mūsdienīgu līdzekļu un paņēmienu klāsts brūču kopšanai un ādas traumu ārstēšanai ir ievērojami plašs, tomēr joprojām rētas ir neizbēgams ādas brūču dzīšanas rezultāts pēc ādas ievainojumiem, traumām un infekcijām.

R. Karls, E. Jakušonoka
Aktuāli: elpceļu infekcijas bērnam
Skatīt vairāk
Covid-19
Skatīt vairāk

Mātes Covid-19 infekcija palielina priekšlaicīgu dzemdību, zema dzimšanas svara un nedzīvas piedzimšanas risku

Sievietēm, kuras inficējās ar Covid-19 grūtniecības laikā, biežāk bija slikti dzemdību rezultāti, tostarp priekšlaicīgas dzemdības, zems dzimšanas svars un nedzīvi dzimuši bērni. Slikti priekšlaicīgu dzemdību un nedzīvi dzimušu bērnu rezultāti tika novēroti galvenokārt tām, kuras bija inficētas ar SARS-CoV-2 pirmajā vai otrajā trimestrī, turpretim zems dzimšanas svars biežāk tika novērots tiem mazuļiem, kuri mātes inficējās trešajā trimestrī.

Doctus

Pacientu raksturojošas īpašības vēlākai hospitalizācijai ar Covid–19 infekciju stacionārā

Laika posms starp infekcijas slimības simptomu sākšanos un pieejamību veselības aprūpei ir svarīga, lai novērstu slimības gaitas pasliktināšanos. Covid–19 gadījumā novēlota aprūpes pieejamība var būt saistīta ar klīnisko prognozi un arī ar pacienta raksturlielumiem. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot pacientu raksturojošās īpašības un simptomus Covid–19 pacientiem brīdī, kad tie tiek stacionēti, izvērtējot laika posmu starp simptomu sākumu un uzņemšanu slimnīcā un identificēt determinantes, kāpēc stacionārā pacients uzņemts vēlāk.

Doctus

Prognozēt nākotni ar lielu ietekmi uz cilvēku dzīvību

Pirmais daktera Paula Aldiņa piemiņas stipendijas ieguvējs, epidemiologs, Nacionālā veselības dienesta Covid–19 vakcinācijas procesa koordinators ŅIKITA TROJANSKIS sev uzlicis augstus mērķus — ar savu doktora darbu ietekmēt epidemioloģiskos procesus pasaules mērogā. Bet šobrīd viņš roku rokā ar politikas veidotājiem Latvijā modelē vīrusa attīstību un faktiski cīnās ar pandēmiju, kuru pats savulaik prognozēja savā bakalaura darbā.

G. Jansone

GRIGORIJS SEMJONOVS: Jūtos atbildīgs

Žurnālisti ir bieži ciemiņi GRIGORIJA SEMJONOVA pārvaldītajā Daugavpils reģionālajā slimnīcā, lai runātu par lielas reģionālas slimnīcas kolektīva izaicinājumiem Covid–19 apstākļos. Viņam ir 32 gadi, milzīga atbildības izjūta, viņš deg par savu slimnīcu, par saviem darbiniekiem, viņa telefons reti klusē, arī mājās. Atzīst, ka vēlētos, kaut vairāk laika varētu atlicināt ģimenei.

E. Jonāne
Jaunumi pasaulē
Skatīt vairāk

Allogēna hematopoētisku šūnu transplantācija: saderīgs siblinga donors vai jaunāks saderīgs neradniecisks donors?

Mielodisplastiska sindroma gadījumā ieteicama ir allogēna hematopoētisko šūnu transplantācija (allo–HST) ar saderīgu siblinga donoru (SSD), arī gadījumā, ja donors ir vecāks par saņēmēju. Līdz šim nav noskaidrots, kādā gadījumā iznākums būs labāks – ar vecāku SSD vai jaunāku cilvēka leikocītu antigēna saderīgu neradniecisku donoru (SND).

Doctus
Viedokļi un personības
Skatīt vairāk

JUSTĪNE RUDZĪTE: Kā es braucu amerikāņu ģimenes ārsta praksi lūkoties

Šā gada vasarā, pateicoties LĀZA stipendijai no Ojāra Veides fonda, man bija iespēja iepazīt medicīnas sistēmu un darbu ģimenes ārsta praksē Huntington Beach Kalifornijā, salīdzināt un sev atbildēt uz jautājumiem — kā strādāt citādi un kāpēc mums Latvijā tas nesanāk? Pat ja Amerikas pieredzi uzreiz neizdodas ieviest dzīvē, tā iedrošina mainīt attieksmi.

J. Rudzīte

ALDIS STRĒLNIEKS: Dzīves līkumos pats izdari izvēles

Sarunas laikā iezvanās tālrunis — dakteris ALDIS STRĒLNIEKS tiek aicināts uz konsiliju un intervijai atvēlētais laiks sarūk. Kardiologs, anesteziologs reanimatologs Aldis Strēlnieks, RAKUS stacionāra “Gaiļezers” galvenā ārsta pienākumu izpildītājs par sevi saka: “Esmu ar nepopulāru viedokli.” Reālists, pats divreiz izslimojis Covid–19, aicina neažiotižēt, bet pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir.

D. Ričika

JURIS RAUDOVS: visu nepieciešamo adrenalīnu gūstu darbā!

Tā atzīst Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Ārkārtas situāciju gatavības nodrošinājuma nodaļas vadītājs JURIS RAUDOVS. Krīzes situācijās viņš jūtas kā zivs ūdenī, un izskaidrojums tam rodams gan ilggadējā, dinamiskos apstākļos aizvadītā darba pieredzē, gan nemitīgā vēlmē pilnveidoties un dalīties savās zināšanās.

G. Jansone

KALVIS BRIUKS: viens no mugurkaula ķirurgu nelielās gvardes

Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas ķirurgs vertebrologs KALVIS BRIUKS ir viens no pašlaik vadošajiem mugurkaula ķirurgiem Latvijā. Prasīgs pret sevi un citiem, ar augstu atbildības izjūtu un profesionālajiem standartiem, ar lielām darba spējām un nerimstošu izzinātāja garu. “Manuprāt, mugurkaula ķirurga profesija ir ļoti vīrišķīga,” viņš atzīst intervijas laikā.

M. Lapsa
Sadarbības partneru informācija
Autori
Skatīt visus

Agnese Orupe

Kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste
AL

Arnis Laduss

rezidents kardioloģijā, Latvijas Universitāte
MK

Madara Kalniņa

rezidente neiroloģijā, PSKUS Neiroloģijas klīnika, RSU RSF
MP

Maija Petrovica

Rīgas Dzemdību nama mātes un bērna (pēcdzemdību) nodaļas vadītāja
SS

Sandija Skribāne

3. gada rezidente pediatrijā, RSU Rezidentūras studiju fakultāte
GL

Gunta Laizāne

Dr. med., bērnu infektoloģe, RSU Pediatrijas katedra, asistente, BKUS Bērnu slimību klīnikas virsārste
JP

Jana Pavāre

asoc. prof., pediatre, RSU Pediatrijas katedra, BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece
DP

Dāvis Sīmanis Putriņš

rezidents radioloģijā, P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Diagnostiskās radioloģijas institūts, SIA “Vizuālā diagnostika”

Elīna Valdmane

rezidente nefroloģijā, P. Stradiņa KUS, Latvijas Universitāte

Jolanta Kalniņa

neiroloģe, MS speciāliste, Latvijas Jūras medicīnas centrs, Multiplās sklerozes centra vadītāja

Inna Šapele

psihiatre, Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca, Vadības ārste
NK

Natālija Kurakina

psihiatre, Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca, 7. nodaļas vadītāja
JZ

Jeļena Zile

psihiatre, Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca, 3. nodaļas vadītāja
AP

Aļona Počopko

rezidente psihiatrijā, Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca

Ņikita Šakels

rezidents psihiatrijā, Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca
KK

Kamila Kuzmina

rezidente psihiatrijā, Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca