Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Svarīgākie vitamīni sporta medicīnā

Regulāras fiziskās aktivitātes sniedz daudz priekšrocību fiziskajai un garīgajai veselībai, un lielākā daļa no tām izskaidrojama ar spēju veicināt adaptāciju dažādās organisma sistēmās: kardiovaskulārajā, endokrīnajā un nervu sistēmā, balsta—kustību aparātā. Tās sekmē ilgmūžību un uzlabo dzīves kvalitāti. [1] Regulāras fiziskas aktivitātes uzlabo arī enerģijas metaboliskos procesus visā ķermenī un muskuļus padara stiprākus un izturīgākus pret nogurumu. Par laimi, interese par fiziskām aktivitātēm pieaug visā pasaulē. [2]

G. Vinčela, M. Belasova

Rīgas Austrumu slimnīcā veikta Latvijā un pasaulē unikāla balsenes un trahejas daļas rekonstrukcijas operācija

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā kādai 23 gadus vecai papilomatozes pacientei tika veikta ārkārtīgi sarežģīta un Latvijā un pat visā pasaulē unikāla balsenes un trahejas daļas rekonstrukcijas operācija, lai sieviete spētu patstāvīgi elpot, ēst un runāt.

Rīgas Austrumu Klīniskā universitātes slimnīca
Medicīnas raksti
Skatīt vairāk

Hroniska sirds mazspēja ģimenes ārsta kompetencē

Sirds mazspējas sastopamība arvien pieaug, teju vienlīdz bieži tā sastopama abiem dzimumiem. Slimība ievērojami pasliktina pacienta dzīves kvalitāti, bet īpaši slikta prognoze ir izteiktās sirds mazspējas stadijās, nozīmīgi saīsinot dzīvildzi. Sirds mazspēja ir viens no galvenajiem stacionēšanas iemesliem. Nākamajos sešos mēnešos pēc izrakstīšanas vairāk nekā puse sirds mazspējas pacientu atkārtoti nokļūst stacionārā.

D. Langina, B. Saleniece

Pārtikas alerģijas bērniem un pieaugušajiem

Pārtikas alerģijas šobrīd ietekmē ap 5 % pieaugušo un 8 % bērnu visā pasaulē. Pārvaldības stratēģijas ir ierobežotas — izvairīšanās no alergēna, nodrošināšanās ar intramuskulāru epinefrīnu un perorāliem antihistamīniem nejaušas produkta apēšanas gadījumā, kā arī imūnterapija. Arvien populārāka kļūst agrīnas iepazīstināšanas metode zīdaiņiem ar augstu risku pārtikas alerģijas attīstībai, palēninot sensibilizācijas sastopamību populācijā.

S. Paudere–Logina

Komplikācijas pēcdzemdību periodā – svarīgi atpazīt un rīkoties

Agrīnā pēcdzemdību periodā vai pēc izrakstīšanās no stacionāra var rasties vairāki veselības sarežģījumi, kas var attīstīties pirmajās dienās pēc dzemdībām, bet var izpausties arī vēlāk. Šajā rakstā sniegts pārskats par biežākajām komplikācijām pēcdzemdību periodā. Šoreiz aplūkojam plašāku iespējamo neiroloģisko, uroģenitālo, proktoloģisko un citu komplikāciju loku.

E. Voitehoviča, M. Petrovica

Pacients ar hronisku nieru slimību. Kāda ir ārsta un pacienta atbildība?

Pasaulē ar hronisku nieru slimību (HNS, agrāk sauktu par hronisku nieru mazspēju) slimo vairāk nekā 800 miljoni cilvēku. [1] Tiek prognozēts, ka 2040. gadā HNS būs piektais biežākais zaudēto dzīves gadu iemesls pasaulē pēc koronāras sirds slimības, insulta, respiratoriskām infekcijām un HOPS. [2] Tāpēc īpaši svarīgi ir laikus atpazīt HNS.

A. Proskurina, A. Vasiļvolfa

Ektopiska AKTH sekrēcija plaušu sīkšūnu vēža gadījumā

Neiroendokrīnie audzēji ir audzēju veids, kam raksturīgas gan endokrīno šūnu, gan nervu šūnu pazīmes. Neiroendokrīnie audzēji var sekretēt dažādus hormonus, arī adrenokortikotropo hormonu (AKTH), kas izraisa hiperkortizolismu un Kušinga sindromu. Aprakstītajā klīniskajā gadījumā slimniecei diagnosticēja ektopisku Kušinga sindromu, kura pamatcēlonis bija diseminēts sīkšūnu plaušu vēzis.

N. Šenterjakova, A. Stāka

Sievietes veselība postmenopauzes periodā

Sievietes reproduktīvā novecošanās pēc STRAW+10* (the Stages of Reproductive Aging Workshop +10) iedalīta septiņos posmos: pieci posmi pirms pēdējā menstruālā cikla un divi posmi pēc. Katrs posms saistīts ar atšķirīgām hormonālām izmaiņām un ir mainīga ilguma. [12; 32]

A. Opuļa

Endoskopiskie izmeklējumi gastroenteroloģijā

Pirmie diagnostisko endoskopisko instrumentu izmantošanas mēģinājumi Eiropā datēti tālajā 1805. gadā (Bozzini). Metodēm pakāpeniski pilnveidojoties, pirmos ziedu laikus endoskopija sasniedza pagājušā gadsimta 70. gados. Mūsdienās endoskopija ir gastroenterologa ikdienas darba neatņemama sastāvdaļa. Kad indicēti endoskopiski izmeklējumi gastroenteroloģijā? Kā sagatavoties procedūrai? Kāds ir komplikāciju risks?

I. Kikuste, O. Basina, I. Vilkoite, E. Krustiņš, A. Lapiņa
Novembris: Vīriešu veselības mēnesis
Skatīt vairāk
Covid-19
Skatīt vairāk

Simptomi 6–12 mēnešus pēc Covid–19 pārslimošanas: populācijas pētījums

Daļa akūtas Covid–19 infekcijas gadījumu norit viegli vai pat asimptomātiski, īpaši bērnu un pusaudžu vecumā. Smagas slimības gaitas risks pieaug līdz ar pacienta vecumu un blakusslimību spektru. Neskatoties uz saslimstības un mirstības rādītājiem akūtā fāzē, Covid–19 nereti atstāj sekas arī pēc pārslimošanas – līdz pat 80 % pacientu pēc Covid–19 pārslimošanas sūdzas par veselības traucējumiem.

Doctus

Psoriāze — daudzfaktoru slimība

Psoriāze ir hroniska autoimūna ādas slimība, kas skar 1—4 % pasaules iedzīvotāju. Tā kā slimība ir hroniska un pacientu ietekmē visa mūža garumā, tā negatīvi iespaido dzīves kvalitāti kopumā, jo pasliktina gan fizisko veselību, gan psihisko labbūtību, gan sociālo dzīvi.

S. Paudere–Logina

Kā notiks vakcinācija pret Covid-19 rudenī?

Lai arī precīzi nav iespējams prognozēt, kad Eiropas Zāļu aģentūra pabeigs pielāgoto vakcīnu izvērtējumu, ātrākais iespējamais laiks - šī gada septembrī. Pielāgoto vakcīnu pieejamība Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir atkarīga no vakcīnas reģistrācijas procesa gaitas un tā rezultāta.

Doctus

Kāda ir Covid-19 izplatība starp bērniem Latvijā?

Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centrs veicis pilotpētījumu, lai gūtu precīzāku izpratni par Covid-19 izplatību starp bērniem, kuriem infekcijas izraisītā saslimšana mēdz noritēt bez simptomiem vai ar ļoti viegliem simptomiem. Rezultāti parādīja, ka 86% pētījumā iesaistīto bērnu jau vismaz vienu reizi ir izslimojuši Covid-19.

Doctus

Fizisko aktivitāšu izmaiņas bērnu un pusaudžu vidū Covid–19 pandēmijas laikā

Lai mazinātu Covid–19 vīrusa izplatību, tika ieviesti ļoti daudzi epidemioloģiskās drošības pasākumi, kas teorētiski varēja negatīvi ietekmēt bērnu un pusaudžu ikdienas fizisko aktivitāšu līmeni. Lai noskaidrotu, vai pandēmijai ir bijusi ietekme uz to, cik ļoti bērni un pusaudži ir bijuši fiziski aktīvi, tika veikts sistemātisks pārskats un meta–analīze.

Doctus
Jaunumi pasaulē
Skatīt vairāk

Piecu vai desmit dienu ilgs antibiotiku kurss bērniem ar sadzīvē iegūtu pneimoniju – vai ir atšķirības klīniskajā iznākumā?

Īsāks antibiotiku lietošanas ilgums varētu uzlabot gan medikamentu lietošanas līdzestību, gan arī novērst nevēlamās medikamenta blaknes, gan arī mazināt izmaksas. Taču šobrīd bērniem ar vieglas/vidējas gaitas sadzīvē iegūtu pneimoniju lielākā daļa vadlīniju rekomendē ilgāku (bieži desmit dienu) antibiotiku kursu. Lai salīdzinātu antibiotiku lietošanas ilguma pārākumu, tika veikts nejaušināti kontrolētu pētījumu salīdzinošs pētījums.

Doctus

Galvassāpju pārvaldība ģimenes ārsta praksē – retrospektīvs pētījums

Galvassāpes dažādu iemeslu dēļ ir pasaulē plaši izplatīta problēma dažādās vecuma grupās, un nepilnvērtīga ārstēšanas taktika var būt par iemeslu pacienta sliktai dzīves kvalitātei, pieaugošai darba nespējai un socioekonomiskajām izmaksām. Lielu daļu galvassāpju sindromu pārvalda ģimenes ārsts, izvēloties primāro ārstēšanas un diagnosticēšanas taktiku.

Doctus
Viedokļi un personības
Skatīt vairāk

ANATOLIJS TURONOKS, anesteziologs, reanimatologs: Medicīna nav solo numurs

Sarunājoties ar dakteri ANATOLIJU TURONOKU, Daugavpils reģionālās slimnīcas Anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas vadītāju, var smelties jaunas zināšanas ne tikai par medicīnu, bet arī par mūžīgiem vaicājumiem — par dzīvi un nāvi... Slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs par kolēģi saka: Anatolijs Turonoks ir piemērs jaunajiem, kādam ir jābūt zinošam, prasmīgam, profesionālam ārstam.

E. Jonāne

Rītdiena un optimisms

Skaidrs, ka nekas nav skaidrs. Dzīvojam laikā, kad šis teiciens raksturo katru nākamo dienu. Drošība, ekonomiskā situācija — trausla, valsts jauno simts galvu darbs pie kompromisu meklēšanas nupat tikai sāksies.

D. Ričika

GUNA ŠMITE: Tiekam galā! Jaunā ģimenes ārste Lietuvas pierobežā

Daktere GUNA ŠMITE Vilces doktorātu vada nepilnus divus gadus, kopš pārņēma Dr. Ineses Pemperes praksi. Sarunā jaunā daktere ir lietišķa: ja pats nedarīsi, tad kurš cits?! Izaicinājumu laukos patiešām netrūkst — jūnijā atvērusi filiāli blakus pagastā, Lielplatonē, un arī tuvajā Augstkalnē un Elejā vairāki ģimenes ārsti vēlas doties pensijā, tāpēc pacienti jau lūko, kur pierakstīties.

D. Ričika

ANITA LAPIŅA, gastroenteroloģe, endoskopiste: Ar endoskopu kā ar vijoles lociņu

Izaicinājums risināt sarežģīto un pacietība darāmo paveikt izcili. Šī kombinācija labi raksturo Dr. ANITU LAPIŅU, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” Endoskopiju nodaļas vadītāju. Novembrī nodaļa svin 40 gadu jubileju. Kad dakterei Lapiņai bija 29 gadi, viņa tika uzaicināta izveidot šo nodaļu. Tagad te gadā veic vairāk nekā desmit tūkstošus ārstniecisko un diagnostisko endoskopiju.

D. Ričika

LINDA ZVAUNE, neiroloģe, algoloģe: Iet dziļumā. Kļūstot par galvassāpju ekspertu

Neiroloģe, algoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes lektore LINDA ZVAUNE ikdienā strādā ar pacientiem, kuri cieš no dažādām sāpēm. Tās visas ir gana izaicinošas, taču daktere uzsver: galvassāpes atstātas pabērna lomā. Pirms pāris gadiem Dr. Zvaune Kopenhāgenas Universitātē ieguva maģistra grādu galvassāpju ārstēšanā, un šīs mācības ļāvušas plašāk paraudzīties uz šo jomu un vairojušas vēlmi to attīstīt augstākā līmenī.

M. Lapsa
Sadarbības partneru informācija

Pneimokoku infekcija — nenovērtēts drauds sabiedrības veselībai

Streptococcus pneumoniae joprojām ieņem galveno lomu dažādu infekcijas slimību etioloģijā. Pneimokoka izraisītās komplikācijas ir viens no galvenajiem nāves iemesliem pacientiem dažādās vecumgrupās visā pasaulē. Šis mikroorganisms ir oportūnists un izmanto savu iespēju, kad saimniekorganisms ir novājināts, un rada vai nu lokālu iekaisumu, agravējas uz dziļajiem elpceļiem, vai diseminējas sistēmiski.

I. Grope, I. Zeltiņa, J. Stašulāns, L. Savrasova, J. Safronovs, J. Sokolovs, G. Sumeraga, K. Karganova, O. Sabeļņikovs, I. Grantiņa, D. Žentiņa, D. Zavadska

Perorālais semaglutīds — jauns medikaments 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai

Cukura diabēts (CD) ir plaši izplatīta slimība — pacientu skaits turpina strauji pieaugt gan pasaulē, gan Latvijā, sasniedzot globālas pandēmijas līmeni. Apmēram ~90 % no pacientiem ir 2. tipa CD, kas ir kompleksa un daudzfaktoru slimība, kuras patoģenēzē galvenā loma ir rezistencei pret insulīnu, kā arī kvalitatīviem un kvantitatīviem insulīna sekrēcijas traucējumiem.

I. Konrāde, J. Brūvere–Kaupe
Autori
Skatīt visus
OS

Oļegs Sabeļņikovs

asoc. prof., anesteziologs, reanimatologs, Rīgas Stradiņa universitātes Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedra, Rīgas Stradiņa universitātes Klīnisko prasmju un medicīnas tehnoloģiju katedra, P. Stradiņa KUS Anestezioloģijas, reanimatoloģijas klīnika
KK

Kristina Karganova

otorinolaringoloģe, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Stradiņa universitātes Otorinolaringoloģijas katedra
LS

Larisa Savrasova

epidemioloģe, Slimību profilakses un kontroles centrs Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļa, Rīgas Stradiņa universitāte
IG

Ilze Grope

prof., pediatre, bērnu infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitāte Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
MB

Mārīte Belasova

sporta ārste, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Sporta medicīnas centrs

Beāte Saleniece

ģimenes ārste, SIA “Beātes Salenieces ģimenes ārsta prakse”

Daniela Langina

studente, Rīgas Stradiņa universitāte, Medicīnas fakultāte
AL

Anita Lapiņa

gastroenteroloģe, gastrointestinālās endoskopijas speciāliste, RAKUS “Gaiļezers”

Matīss Mežals

fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, algologs, Rīgas 1. slimnīca, “Veselības centrs 4”, Vidzemes slimnīca

Nikola Krūmiņa

rezidente gastroenteroloģijā, Vidzemes slimnīca, Rīgas Stradiņa universitāte

Lāsma Lapiņa

alergoloģe, interniste, Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centrs, P. Stradiņa KUS, Medicīnas klīnika Premium medical
AK

Adīne Kaņepa

interniste, alergoloģe, rezidente imunoloģijā, Rīgas Stradiņa universitāte

Anna Valaine

pediatre, bērnu hematoonkoloģe, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
KC

Kristaps Circenis

doc., Rīgas Stradiņa Universitāte, Māszinību un dzemdību aprūpes katedras vadītājs
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
N
O
P
R
S
T
U