Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Anoreksijas un bulīmijas slimības slogs un prognozes 2050.gadam

Anorexia nervosa un bulimia nervosa ir nopietni ēšanas traucējumi, kuru attīstība saistīta gan ar ģenētiskiem, gan vides riska faktoriem, kā arī ar medicīniskām, psiholoģiskām un sociālām sekām. Šie ēšanas traucējumi biežāk skar pusaudžus un jaunus pieaugušos un lielākoties ir hroniskas vai recidivējošas gaitas. Pētījuma autoru mērķis bija aprēķināt pasaules, reģionālo un nacionālo anoreksijas un bulīmijas prevalenci, kā arī ar anoreksiju saistītos mirstības rādītājus no 1990.-2023.gadam, kā arī izteikt prognozes slimību slogam tuvā nākotnē.

Doctus

Kad viena dzīve turpinās citā. JĀNIS JUŠINSKIS, transplantologs

Ir medicīnas jomas, kurās ārsta darbs prasa ne vien izcilu profesionālo sagatavotību, bet arī spēju katru dienu sastapties ar cilvēka dzīves trauslumu. Transplantācija ir viena no tām. Par šīs medicīnas jomas izaicinājumiem un nākotni saruna ar Latvijas Transplantācijas centra vadītāju transplantologu JĀNI JUŠINSKI.

M. Lapsa

Vītola klīnika pirmā Latvijā ievieš robotasistētu ķirurģiju uroloģijā un ginekoloģijā

Pirmās operācijas plānotas 2026. gada decembrī. Da Vinci sistēma ļauj ķirurgam operēt caur nelieliem iegriezumiem, izmantojot palielinātu trīsdimensiju attēlu un smalkus, īpaši manevrētspējīgus instrumentus. Tie palīdz veikt precīzas manipulācijas, audu disekciju un šūšanu arī ļoti grūti pieejamās vietās. Operāciju veic ķirurgs, kurš no vadības konsoles kontrolē instrumentus un kameru; sistēma patstāvīgi nepieņem lēmumus un nekādas darbības neveic.

Medicīnas raksti
Skatīt vairāk

Bēta blokatori mūsdienās. No universālas terapijas līdz mērķtiecīgai izvēlei

Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais saslimstības un mirstības cēlonis visā pasaulē, radot ievērojamu slogu gan veselības aprūpes sistēmai, gan sabiedrības ekonomikai kopumā. Šajā kontekstā bēta adrenoreceptoru blokatori (turpmāk — bēta blokatori, BB) ir viens no nozīmīgākajiem atklājumiem 20. gadsimta kardiovaskulārajā farmakoloģijā.

D. Upīte–Vulāne

Ilgmūžība sākas vēderā

Ilgmūžība ir kļuvusi par vienu no skaļākajiem vārdiem veselības aprūpē. Vienam tā nozīmē bioloģiskā vecuma analīzi, otram — uztura bagātinātāju plauktu, trešajam — badošanos, aukstuma peldes un nepārtrauktu glikozes mērīšanu. Šī raksta divās daļās apvienojušās savas jomas ekspertes, lai informētu kolēģus par jaunākajām tendencēm ilgmūžības kontekstā gastroenteroloģijā, ginekoloģijā un dermatoloģijā. Pirmā raksta daļa veltīta gremošanas trakta veselībai.

V. Skuja

Sarežģītie pacienti onkoloģijā. Kas ir pacienti, kuriem tiek vākti ziedojumi ārstēšanai?

Metastātisks krūts vēzis joprojām ir neārstējama slimība, kuras ārstēšanas mērķi ir vērsti uz dzīvildzes pagarināšanu, slimības progresijas kavēšanu un dzīves kvalitātes saglabāšanu. Neskatoties uz strauju jaunāko sistēmisko terapiju attīstību, daļai pacienšu pēc vairākām terapijas līnijām tiek izsmeltas visas standarta ārstēšanas iespējas. Šādi pacienti ar multirezistentu slimību veido vienu no sarežģītākajām grupām onkoloģijā.

S. Hasnere, K. Gržibovskis

Karpālā kanāla sindroms. No konservatīvas pieejas līdz USG vadītai minimāli invazīvai atbrīvošanai

Karpālā kanāla sindroms (KKS) ir visbiežāk sastopamā perifērā kompresijas neiropātija, ko izraisa hroniska vidusnerva (n. medianus) kompresija karpālajā kanālā plaukstas locītavas līmenī. KKS izplatība vispārējā populācijā sasniedz aptuveni 5 %, un slimība ir saistīta ar funkcionāliem ierobežojumiem, darbspēju samazināšanos un dzīves kvalitātes pasliktināšanos. Vienlaikus tā rada ievērojamu sociālekonomisko slogu veselības aprūpes sistēmai. [1; 2]

M. Mežals

Vai diagnosticējam osteoporozi laicīgi? Sekas un risinājumi

Osteoporotisko lūzumu ārstēšanas rādītāji saglabājas zemi, neskatoties uz dažādiem pieejamiem efektīviem medikamentiem, lai mazinātu gan iniciālu lūzumu risku, gan iespējamību lūzumam atkārtoties, ja tas jau noticis iepriekš. Izpētīts, ka pasaulē tikai 27 % sieviešu un 4 % vīriešu ar akūtu osteoporotisku lūzumu slimnīcā sniegtas rekomendācijas par medikamentozās terapijas sākšanu. Osteoporotiski lūzumi senioru vidū ir prevalējošais iemesls paaugstinātam mirstības riskam, tāpēc nozīmīgi slimību laicīgi atklāt un ārstēt. [1] Bet arī jau notikuša lūzuma un līdz šim nediagnosticētas osteoporozes gadījumā ir jārīkojas.

S. Paudere–Logina

Timpanostomija. Ko der zināt ģimenes ārstam?

Akūts un hronisks vidusauss iekaisums joprojām ir viena no biežāk noteiktajām diagnozēm bērnu vecumā un viens no vadošajiem iemesliem vizītēm pie ģimenes ārsta vai pediatra visā pasaulē. Līdz trīs gadu vecumam vismaz vienu vidusauss iekaisuma epizodi piedzīvo līdz pat 80 % bērnu. Slimības recidīvi, hroniska gaita vai komplikācijas būtiski ietekmē bērnu un viņu vecāku dzīves kvalitāti, potenciāli radot dzirdes traucējumu un valodas attīstības aiztures riskus.

K. Daina, M. Daina

Izvēlamies D vitamīnu. Praktiskas rekomendācijas pieaugušajiem

D vitamīna lietošana ikdienas praksē šobrīd jau ir kļuvusi diezgan pašsaprotama gan pacientam, gan klīnicistam. Taču neskaidrības saglabājas, kad jāizvēlas konkrēts D vitamīna preparāts, deva un forma, kā arī jāmonitorē mērķa sasniegšana. Būtiska nozīme izvēlē ir gan pacienta blakusslimībām un personīgajai izvēlei, gan iepriekšējai pieredzei efektivitātes rādītājos. Dr. Renāte Helda, endokrinoloģe ar plašu klīnisko pieredzi, atbild uz neskaidrajiem jautājumiem par individualizētu pieeju D vitamīna deficīta korekcijā un profilaksē.

S. Paudere–Logina, R. Helda

Funkcionāla dispepsija. Kā diagnosticēt un ārstēt?

Funkcionālā dispepsija ir viens no biežākajiem funkcionālajiem kuņģa–zarnu trakta darbības traucējumiem, kas skar aptuveni 7—8 % pieaugušo visā pasaulē. [1] Izšķir divus funkcionālās dispepsijas apakštipus: postprandiālā distresa sindromu (PDS) un epigastrālo sāpju sindromu (EPS), un abi šie apakštipi var arī pārklāties.

L. Mežmale
Aktuāli: Kardioprotekcija
Skatīt vairāk
Klīniskie gadījumi
Skatīt vairāk

Daudzdisciplīnu pieeja metastātiska kolorektālā vēža ārstēšanā

Kolorektālais jeb resnās un taisnās zarnas vēzis ir viens no biežākajiem ļaundabīgajiem audzējiem Eiropā. Tas ir arī nozīmīgs onkoloģiskās mirstības cēlonis. Daļai pacientu slimība tiek atklāta jau tad, kad audzējs ir izplatījies ārpus zarnas un veidojis metastāzes citos orgānos. Visbiežāk metastāzes rodas aknās. Tas saistīts ar asinsrites īpatnībām — asinis no zarnām vispirms nonāk aknās, un līdz ar to arī audzēja šūnas visbiežāk izplatās tieši tur.

S. Viļisova, A. Geriņa, M. Radziņa, M. Ratniece, I. Smiļģe, A. Gardovskis, A. Brikuns

Alkaptonūrija. Šobrīd iespējams ārstēt un kontrolēt

Ohronozi kā pazīmi pirmo reizi aprakstīja jauns britu ārsts Arčibalds Garods (Archibald Garrod) 1902. gadā, kad identificēja “melnā urīna” slimību — alkaptonūriju kā pirmo atzīto cilvēka iedzimto, autosomāli recesīvo vielmaiņas slimību. Sākumā šo pazīmi nosauca par sarkanbrūnu audu nokrāsu jeb “okeram līdzīgu” (ochre-like). Viņš izvirzīja hipotēzi, ka ohronozi izraisa fenola savienojumu — alkaptonu nogulsnēšanās saistaudos, konstatējot enzīma deficītu.

E. Poikāne, A. Kirillova, O. Ļubina

Kad sāpes neatkāpjas. Atkārtotas stereotaktiskās radioķirurģijas nozīme refraktāras trigeminālās neiralģijas ārstēšanā

Kad dzirdam vārdus “staru terapija”, “stereotaktiskā radioķirurģija” (stereotactic radiosurgery jeb SRS; latviski SRĶ), visbiežāk domas aizved līdz onkoloģijai. Lai arī visbiežāk radioķirurģiju izmanto labdabīgu un ļaundabīgu veidojumu ārstēšanā, tomēr, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām un to precizitātei, SRĶ tiek izmantota arī dažādu funkcionālu neiroloģisku slimību ārstēšanā — trigeminālā neiralģija, esenciāls tremors, parkinsonisms, epilepsija, hroniskas sāpes, distonija, un to lieto pat atkarību ārstēšanā. [1]

S. Lediņa, M. Mežeckis

Hipertensijas izraisīta akūta psihoze. Patofizioloģija, diagnostikas izaicinājumi un klīniskā pieredze

Hroniski paaugstināts asinsspiediens ir viena no izplatītākajām kardiovaskulārajām slimībām, kas ilgtermiņā var radīt nopietnus iekšējo orgānu bojājumus un disfunkciju. Paralēli sirds, nieru un asinsvadu bojājumiem hipertensija būtiski ietekmē arī centrālo nervu sistēmu, radot dažādus neiropsihiatriskus simptomus un sindromus. [1—3] Šie simptomi parasti nav primāri psihiski traucējumi, bet gan sekundāri; tie ietver smadzeņu autoregulācijas traucējumus, asins–smadzeņu barjeras disfunkciju, baltās vielas bojājumus un iekaisuma procesus CNS. [4—8]

K. Monahova, R. Logins

Smags kombinēts imūndeficīts. Klīniskais gadījums

Smagie kombinētie imūndeficīti (SKID) ir heterogēna slimību grupa (primāru imūndeficītu grupa), kuru gadījumā ir traucēta imūnšūnu nobriešana cilmes šūnu stadijā. Limfocītu attīstības un darbības traucējumu rezultātā novēro šūnu un humorālās imunitātes traucējumus. Smagos kombinētos imūndeficītus raksturo ļoti zems T šūnu skaits vai pilnīgs to trūkums, kā arī agrīna pacienta nāve infekciju dēļ. [1; 5] Šajā rakstā klīniskā gadījuma un teorētiskā pārskata veidā apkopota informācija par diagnostiku, ārstēšanu un prognozi.

D. Valdovska, V. Arnīte, E. Peiseniece, M. Rozevska, G. Tauriņa, I. Grantiņa, N. Kurjāne

IgA vaskulīts bērnam. Kas bija palaidējfaktors?

Henoha—Šēnleina purpura (HSP) ir autoimūna slimība — sekas nepareizai imūnsistēmas atbildreakcijai uz iekaisumu, kas izpaužas kā imūnglobulīna A (IgA) pārmērīga izgulsnēšanās asinsvados. Slimība lielākoties attīstās bērniem un vairāk vai mazāk izpaužas visiem vienādi, bet ādas un orgānu sarežģījumi var būtiski atšķirties. Klīniskā gadījuma apskatā atainota slimības gaita stacionāra apstākļos pirmsskolas vecuma bērnam.

E. Nusberga, A. Freimane
Jaunumi pasaulē
Skatīt vairāk

Zemas devas trīskāršas kombinācijas ietekme uz asinsspiediena mainību: TRIDENT pētījums

Asinsspiediena (TA) mainība (variabilitāte) ir nozīmīgs prognostisks kardiovaskulāro notikumu un insulta faktors neatkarīgi no vidējā TA rādītāja. TRIDENT pētījumā tika konstatēts, ka zemas devas trīskārša medikamentu kombinācija samazināja vidējo TA par 9 mmHg un samazināja insulta risku salīdzinājumā ar placebo pacientiem ar intracerebrālu hemorāģiju anamnēzē. Tomēr medikamentozās kombinācijas efektu uz TA mainību saglabājas neskaidri.

Doctus

Sirds mazspēja un nekontrolēta hipertensija: Vācijas dati

Hipertensija ir vadošais iemesls priekšlaicīgai mirstībai visā pasaulē un nopietns riska faktors nieru un kardiovaskulāras slimības, t.sk. sirds mazspējas (SM) attīstībai. Vadlīnijās norādīto asinsspiediena mērķi sasniedzot, panākam vairākus ieguvumus: sistoliskā TA samazinājums par 10 mmHg mazina SM risku par 27 % un kardiovaskulāro mirstību par 13 %. MapHTN pētījumā Vācijā veikta elektronisko datu analīze, lai izvērtētu hipertensijas pacientus atkarībā no slimības kontroles (kontrolēta, nekontrolēta vai rezistenta primāra arteriāla hipertensija (PAH)), aprūpes taktikas un komorbiditātēm.

Doctus

Liekais svars var paātrināt smadzeņu novecošanos

Liels, 24 gadus ilgs pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 8200 pieaugušo, liecina, ka liekā ķermeņa masa var paātrināt smadzeņu novecošanos, veicinot straujāku atmiņas, koncentrēšanās spēju un lēmumu pieņemšanas prasmju pasliktināšanos. Šī saistība bija īpaši izteikta cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, radot bažas par aptaukošanās ilgtermiņa ietekmi uz smadzeņu veselību.

Doctus

Fiziskās aktivitātes un incidentas ātriju fibrilācijas risks pacientiem ar priekškambaru kardiomiopātiju

Izpētīts, ka vidējas un augstas intensitātes fiziskām aktivitātēm ir pasargājošs efekts attiecībā uz ātriju fibrilācijas (ĀF) attīstību, tomēr nav zināms, kā šāda fiziskā slodze ietekmē pacientus ar zināmu priekškambaru patoloģiju, īpaši pacientus ar priekškambaru kardiomiopātiju (KMP). Šajā pētījumā analizēta vidējas un augstas intensitātes fiziskās slodzes ietekme uz incidentas ĀF attīstību.

Doctus

Bipolāri afektīvi traucējumi saistīti ar paaugstinātu kardiovaskulāro slimību risku

Bipolāri afektīvi traucējumi (BAT) ir hroniska psihiska slimība, kurai raksturīgas atkārtotas mānijas un depresijas epizodes. Tie skar aptuveni 2 % pasaules iedzīvotāju un ir saistīti ar priekšlaicīgu mirstību, tostarp nāvi kardiovaskulāro slimību (KVS) dēļ. Lai gan šī saistība ir klīniski nozīmīga, absolūtais kardiovaskulāro notikumu slogs un to incidence pacientiem ar BAT joprojām nav pilnībā raksturota. Sistemātiskā pārskatā un metaanalīzē tika apkopoti novērojumu pētījumu dati par KVS izplatību un incidenci pieaugušajiem ar BAT.

Doctus

GLP1 receptoru agonistu un SGLT2 inhibitoru lietošana pēc miokarda infarkta pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu: tendences

Pacientiem pēc miokarda infarkta (MI) ir augsts risks nevēlamu notikumu attīstībai, t.sk. mirstībai. 2.tipa CD pacienti ir īpaši ievainojama pacientu grupa tādu iemeslu dēļ kā ateroskleroze, endotēlija disfunkcija, hronisks iekaisums un paaugstināta trombocītu aktivitāte – šie visi faktori vēl vairāk veicina nevēlamu notikumu risku pēc MI. GLP1 receptoru agonisti (RA) un SGLT2 inhibitori demonstrējuši kardiovaskulāro notikumu riska samazinājumu pacientiem ar 2.tipa CD un zināmu aterosklerotisku kardiovaskulāru slimību.

Doctus
Viedokļi un personības
Skatīt vairāk

Lai diagnoze nav spriedums. JURĢIS STRAUTMANIS, neirologs

Jau desmit gadus epilepsijas skartajiem profesionālu palīdzību sniedz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra mediķu komanda, un JURĢIS STRAUTMANIS ir tās vadītājs. Viņš ir stāvējis pie šīs struktūrvienības šūpuļa, sācis no nulles, sapulcējis spēcīgu komandu, kas sekmīgi strādā, savā profesionālajā varēšanā esot vienā līmenī ar kolēģiem citviet pasaulē.

M. Lapsa

Sapnim pa pēdām

KRISTĪNE MATUKA Vidzemes slimnīcas Rehabilitācijas centrā apmēram gadu bija nostrādājusi par fizioterapeiti, kad centra vadītāja Dr. Ārija Zvaigzne viņu aicināja par līdzbraucēju uz Pērnavu: “Skatīsim SPA!” Jā, Kristīne zināja — notiek sarunas, jo ir sapnis par mūsdienīga rehabilitācijas centra būvi pie slimnīcas. Bet kāpēc ceļā aicina viņu?… Tagad jau teju piecus gadus viņa vada vienu no Latvijā modernākajiem Rehabilitācijas centriem, kas Vidzemes slimnīcā atvērts pirms diviem gadiem.

B. Brila

Mājās atgriezies pieredzējis mugurkaula ķirurgs. ARTŪRS DONCOVS

ARTŪRS DONCOVS ir sertificēts traumatologs ortopēds, kurš izglītību ieguvis Rīgas Stradiņa universitātē. Tad, zinātkāres un vēlmes pilnveidoties vadīts, devies uz Vāciju, kur absolvēja rezidentūru, ieguva traumatologa ortopēda sertifikātu un padziļināti specializējās mugurkaula un iegurņa ķirurģijā. Ar uzkrāto starptautisko pieredzi atgriezies Latvijā, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā.

O. Āboliņa

Kad diagnoze sākas DNS līmenī. Prof. BAIBA LĀCE, ģenētiķe

Mūsdienu medicīnā arvien lielāku nozīmi iegūst precīzā diagnostika, kas balstīta molekulārajā ģenētikā. Jau 30 gadus šai nozarei veltījusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes ģenētiķe profesore BAIBA LĀCE. Veic ģenētiskus testus, analizē pacienta genomu, lai noteiktu iedzimtas slimības, izvērtētu riskus un pielāgotu pacientam individuālu ārstēšanu. Profesores Baibas Lāces profesionālā misija ir pārvērst sarežģītus genoma datus saprotamā un atbildīgā rīcībā.

M. Lapsa
Sadarbības partneru informācija

Elpceļi kā vienots veselums. Atskats no Latvijas Otorinolaringologu asociācijas konferences

2025. gada janvāri Latvijas Otorinolaringologu asociācija (LOA) noslēdza ar visaptverošu konferenci par augšējo elpceļu infekcijas pārvaldības principiem, uz pasākumu aicinot gan ģimenes ārstus, gan otorinolaringologus. Klausītājus ar aizraujošu stāstījumu izglītoja vietējie speciālisti un kolēģi no Ukrainas, uzsverot, ka arī šķietami banāla saaukstēšanās nes nopietnu slogu veselības aprūpes sistēmai un sabiedrībai, tāpēc jāārstē zinoši un ar konkrētu mērķi.

S. Paudere–Logina
Autori
Skatīt visus

Anete Šķēle

studente, Rīgas Stradiņa universitāte, Medicīnas fakultāte

Dana Upīte–Vulāne

kardioloģe, RAKUS Neatliekamās kardioloģijas nodaļa, Saules veselības centrs, VCA “Aura”
SŠ

Svetlana Šapovalova

otorinolaringoloģe, Klīnika Headline, Tukuma slimnīca, Medicīnas centrs Fortemed

Marta Daina

rezidente otorinolaringoloģijā, Rīgas Stradiņa universitāte, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca

Sandra Lediņa

radioloģe terapeite, Stereotaktiskās radioķirurģijas centrs “Sigulda”, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca
IS

Inese Smiļģe

radioloģe terapeite, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca
MR

Madara Ratniece

rezidente radioloģijā, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca

Aļona Mikitina

sertificēta uztura speciāliste, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca

Linda Reicle

ģimenes ārste, Liepājas ģimenes veselības centra vadītāja

Katrīna Priede

ģimenes ārste, SIA “Siguldas novada veselības centrs”
MZ

Marija Zālīte

fizioterapeite, RAKUS Gaiļezers Rehabilitācijas klīnika, AZO klīnika
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U