Nemierīgo kāju sindroms (NKS) ir hroniska neirosensorimotoriska slimība, kuras gadījumā pacientam ir nepārvarama nepieciešamība kustināt apakšējās ekstremitātes, kas pavadīta ar nepatīkamām ķermeniskām izjūtām un pasliktinās miera laikā un naktī. NKS patoģenēzē iesaistīti ģenētiskie faktori, dopamīnerģiskās sistēmas disfunkcija un dzelzs deficīts. Vairāki klīniskie pētījumi veltīti NKS un vitamīnu savstarpējām attiecībām, tomēr iztrūkst publicētu sistemātisku pārskatu un meta-analīžu par šo tēmu, lai izvērtētu dažādu vitamīnu lomu NKS pārvaldībā.
Iepriekš ir konstatēts, ka polifarmācija palielina, bet fizisko aktivitāšu intervences samazina kritienu un ar tiem saistīto traumu risku. Šajā pētījumā sievietes, kuras lietoja četras vai vairāk regulāras zāles, visvairāk guva labumu no fizisko aktivitāšu intervences un viņām bija viszemākais kritienu risks salīdzinājumā ar kontroles grupu.
Rakstā apkopotas rekomendācijas par pacientu aprūpi pēc miokarda infarkta, lai maksimāli uzlabotu pacienta funkcionālās spējas un mazinātu atkārtotu kardiovaskulāru notikumu risku.
25. un 26. martā Rīgā norisināsies hakatons MedTech Sprints, kura laikā studenti, pētnieki un veselības aprūpes speciālisti tiks aicināti radīt inovatīvus risinājumus un iesaistīties jaunuzņēmējdarbībā. Hakatona laikā dalībnieki tiks aicināti radīt idejas vienam no diviem izaicinājumiem, atvieglojot veselības aprūpes speciālistu darba slogu un uzlabojot aprūpes efektivitāti.
Lai veicinātu zāļu pieejamību, konkurenci zāļu izplatīšanā un mazinātu zāļu nepieejamības riskus un administratīvo slogu komersantiem, Veselības ministrija izstrādājusi grozījumus Farmācijas likumā. Tie paredz, ka stacionārās ārstniecības iestādes ar slēgta tipa jeb "slimnīcas aptieku" un vispārējā jeb atvērta tipa aptiekas varēs iegādāties zāles no licencēta komersanta Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.
Ceļa locītavas endoprotezēšana ir efektīva metode, lai mazinātu sāpes un uzlabotu funkcionalitāti pacientiem ar ceļa locītavas osteoartrītu (OA). Tomēr pēcoperācijas locītavas nestabilitāte ir nozīmīgs faktors, kas var ietekmēt pacienta apmierinātību un funkcionālos rezultātus. Nestabilitāte, kas ir viens no biežākajiem revīzijas iemesliem (10—26 %) pēc totālas ceļa locītavas nomaiņas, [1] tiek saistīta ar intraoperatīvu neprecīzu saišu balansēšanu vai bojājumu, piemēram, mediālās kolaterālās saites (MKS) traumām, kuru sastopamības biežums tiek lēsts no 1,2 % līdz 2,7 %. [2]
Mūsdienu medicīnā antihistamīna līdzekļi, īpaši H1 receptoru blokatori, ieņem būtisku vietu alerģisku slimību ārstēšanā. Tie ir pirmās izvēles medikamenti tādām izplatītām patoloģijām kā alerģisks rinīts, nātrene, angioedēma un alerģisks konjunktivīts.
Epšteina—Barras vīruss (EBV) ir herpesvīrusu grupai piederīgs vīruss, kas vairojas galvenokārt cilvēka imūnajās šūnās (B limfocītos), mutes un rīkles gļotādā, kā arī siekalu dziedzeros un ierosina infekciozo mononukleozi. Publikācijā atspoguļots klasisks klīniskais gadījums par inficēšanos ar EBV jaunietim tipiskā infekciozās mononukleozes saslimstības pīķī attiecīgajā vecumgrupā.
Hroniska nieru slimība (HNS) kļūst par vienu no pasaulē visizplatītākajām hroniskajām ne–infekcijas slimībām. PVO prognozē, ka līdz 2040. gadam HNS kļūs par piekto visbiežāko hronisko slimību. [1] HNS un ar to saistītās kardiovaskulārās komplikācijas ievērojami samazina kvalitatīvi nodzīvotus gadus, tāpēc ir svarīgi izvēlēties terapiju, kas aizkavē HNS progresēšanu, terminālas nieru mazspējas attīstību, kā arī uzlabo kardiovaskulāro slimību gaitu pacientiem ar HNS. [1; 2]. * minerālkortikoīdu receptoru antagonisti
Miegam kā fizioloģiskam un dinamiskam procesam ir sevišķi svarīga loma organisma normālā funkcionēšanā, un tā laikā vairākkārt mainās miega fāzes un cikli. Savukārt miega medicīna jeb somnoloģija ir relatīvi jauna medicīnas nozare, kas nodarbojas ar miega problēmu diagnostiku, ārstēšanu, novērošanu un profilaksi. Kopā ir sešas miega slimību grupas. Nefarmakoloģiska ārstēšana ir ļoti būtiska praktiski visu miega traucējumu ārstēšanā, tomēr rakstā sniegts arī priekšstats par medikamentozās terapijas iespējām dažādu miega slimību gadījumā.
1821. gadā Renē Lēneks pirmoreiz aprakstīja emfizēmu, kas lika pamatus hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) radioloģiskai diagnostikai mūsdienās. Renē Lēneks norādīja, ka slimību raksturo pastāvīgs elpas trūkums, akūtas pasliktināšanās epizodes, ko pavada klepus ar krēpām un/vai šo simptomu pasliktināšanās (tolaik apzīmēti kā “akūti katarāli”), kas varēja izraisīt nosmakšanu. [1]
Metformīns ir visvairāk izrakstītais pretdiabēta medikaments pasaulē. To izmanto jau sešas desmitgades, un tas joprojām saglabā savu vietu kā pirmā izvēle jaunatklāta 2. tipa cukura diabēta (CD) gadījumā. To var izmantot monoterapijā vai kopā ar tādām zāļvielām kā sulfonylurea, DPP4 inhibitori, SGLT2 inhibitori vai insulīns, tādējādi uzlabojot terapeitisko efektivitāti. Neseni pētījumi uzrādījuši ieguvumus policistisko olnīcu sindroma, gestācijas diabēta, kognitīvo un imunoloģisko slimību pārvaldībā, bet pētījumi jāturpina, lai apstiprinātu plašākus ieguvumus no metformīna lietošanas.
Kaheksija joprojām ir nepietiekami diagnosticēts un nepietiekami ārstēts sarežģīts stāvoklis, kurā ietilpst objektīvas pazīmes (uztura nepietiekama uzņemšana, svara zudums, fiziskas aktivitātes trūkums, muskuļu masas zudums, vielmaiņas traucējumi, kas izraisa katabolismu) un subjektīvas pazīmes (anoreksija, agrīna sāta sajūta, garšas izmaiņas, hroniska slikta dūša, diskomforts, nogurums un koncentrēšanās spēju zudums). Apmēram pusei pacientu ar progresējošu vēzi ir kaheksija.
Hroniska nieru slimība (HNS), kuru konstatē pēc samazināta glomerulu filtrācijas ātruma (GFĀ) un/vai albuminūrijas, ir 8—16 % pasaules iedzīvotāju. [1] HNS progresēšanas dēļ var rasties vajadzība veikt nieru aizstājterapiju — dialīzi vai nieres transplantāciju, turklāt HNS ir kardiovaskulāro slimību riska faktors. [2] Samazinoties GFĀ vai pieaugot albuminūrijai, kardiovaskulārie notikumi un mirstība pieaug neatkarīgi no vecuma, dzimuma un citiem tipiskiem kardiovaskulārā riska faktoriem. [2] Tiek prognozēts, ka 2040. gadā HNS būs piektais biežākais nāves cēlonis. [3]
Smagas psihiskās slimības skāra 7,3 % pacientu ar hronisku nieru slimību (HNS), kas ir par 56 % augstāka izplatība nekā vispārējā populācijā. Psihiskās slimības klātbūtne bija saistīta ar paaugstinātu mirstību, savukārt bipolārie traucējumi bija saistīti ar paātrinātu nieru funkcijas pasliktināšanos.
Hroniska nieru slimība (HNS) ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma visā pasaulē: skar ~ 10 % pasaules iedzīvotāju un ir saistīta ar augstāku kopējo un kardiovaskulāro mirstību. [1] HNS tiek definēta kā strukturālas vai funkcionālas pārmaiņas nierēs un/vai samazināta nieru funkcija (GFĀ < 60 ml/min./1,73 m2), kas ilgst vismaz trīs mēnešus. [2] Cilvēkiem ar HNS bieži vērojams D vitamīna trūkums organismā.
Orbītas bojājumi ir multidisciplināra problēma, arī traumu etioloģijas spektrs ir ļoti plašs. Tā kā mutes, sejas un žokļu ķirurgiem un oftalmologiem (smagāku traumu gadījumā arī neiroķirurgiem, otorinolaringologiem un plastikas ķirurgiem) sadarboties iznāk visai bieži, vēlamies izgaismot ikdienu traumpunktos, kā arī uzsvērt, kam pievērst uzmanību, ja pacients nonāk uzņemšanā, kur nedežurē ne oftalmologs, ne mutes, sejas, žokļu ķirurgs.
Pasaulē pirmā vairogdziedzera operācija tika veikta 1791. gadā — tika izņemta tikai viena daiva. Tolaik vairogdziedzera ķirurģijā bija ļoti augsta letalitāte, bet 19. gadsimtā, attīstot aseptiku un antiseptiku, hemostāzes principus, anestēzijas paņēmienus, attīstījās arī vairogdziedzera ķirurģija un rezultāti uzlabojās. [1] Minimāli invazīvas vairogdziedzera ķirurģijas sākumi meklējami 20. gadsimta 90. gadu beigās, kad pirmo reizi veikta minimāli invazīva videoasistēta tireoīdektomija. [2]
Recidivējoša elpceļu papilomatoze (REP) ir reta slimība, ko raksturo atkārtota eksofītu labdabīgu audzēju jeb papilomu augšana elpceļu gļotādā, galvenokārt balsenē. [1] Cēlonis ir inficēšanās ar cilvēka papilomas vīrusu (CPV). Ap 90 % gadījumu ar zemas malignitātes 6. un 11. vīrusa tipu, [2] kas izpaužas kā īstā REP, pārējos 10 % gadījumu sastopami augstas malignitātes riska vīrusa tipi 16., 18., 31., 33., 42., 52. un 58., [3] kuru radītās izmaiņas uzskatāmas par pirmsvēža bojājumiem. [1]
Slēgtas fasciālās telpas (SFT) sindroms (compartment syndrome) un ekstremitāšu tromboze dažādu patofizioloģisko faktoru ietekmē var radīt audu išēmiju līdz pat neatgriezeniskiem audu bojājumiem ekstremitātē. Salīdzinoši līdzīgie simptomi — sāpes, parēze (tūska) un parestēzija — var radīt grūtības diagnostikā arī pieredzējušiem mediķiem. Tomēr savlaicīga diferenciāldiagnoze ir būtiska, lai izvēlētos pareizo ārstēšanas stratēģiju un novērstu nopietnas sekas.
Sistēmiska jeb medikamentoza terapija onkoloģijā šodien ļoti atšķiras no situācijas pirms dažiem gadiem. Ar medikamentiem iespējama ne tikai slimības kontrole uz laiku, bet ļaundabīgo audzēju var arī izārstēt vai panākt ilgstošu remisiju vairāku gadu garumā.
Antibiotiku lietošanas izraisīta caureja ir izplatīta problēma mūsdienās un sastopama 6—25 % pacientu, no tiem 10—20 % gadījumu caureja saistīta ar C. difficile infekciju (CDI). Tā kļuvusi par būtisku saslimstības un mirstības cēloni gados vecākiem pacientiem.
Pasaulē tiek uzskatīts, ka pastāv trīs pandēmijas — tuberkuloze, Covid–19 infekcija un HIV infekcija. Tuberkulozes un Covid–19 infekcijas ierobežošanai izmanto vakcīnas, bet HIV infekcijai, lai gan tā zināma jau no 20. gadsimta 80. gadiem, efektīvas vakcīnas joprojām nav. Tāpēc agrīna diagnostika un ārstēšana tiek uzskatīta par HIV infekcijas profilakses stūrakmeņiem.
Attiecības starp endokrīnajām un psihiskajām slimībām ir divvirzienu. Liela daļa endokrīno traucējumu ir saistīti ar psihiskiem simptomiem — un arī psihiskās slimības izraisa hormonālās aktivitātes izmaiņas, kā tas ir, piemēram, virsnieru un vairogdziedzera hormonu gadījumā. Dažkārt psihiskās izpausmes parādās vēl pirms organiskiem endokrīnās disfunkcijas simptomiem, [1] kas var palīdzēt diagnostikā, ja par to aizdomājamies.
Zināms, ka pacientiem ar iekaisīgu zarnu slimību (IZS) var attīstīties komplikācijas no nieru veselības puses. Taču nav zināms, vai zems aGFĀ varētu būt predisponējošais faktors IZS attīstībai nākotnē.
Augstāks vara un mangāna minerālvielu līmenis grūtniecēm bija saistīts ar zemāku asinsspiedienu un samazinātu hipertensijas attīstības risku pēc vairākiem gadu desmitiem, liecina ilgtermiņa pētījums.
Glaukomas farmakoterapija mērķēta uz intraokulārā spiediena (IOS) samazināšanu ar lokālu acu pilienu lietošanu katru dienu. Medikamentu grupas, ar ko IOS mazināt ir dažādas, t.sk. alfa adrenerģiskie agonisti (AAA), kas saistīti ar neiroprotekciju un zināmu sistēmisku iedarbību. Ņemot vērā, ka glaukomas un demences izplatība pieaug līdz ar vecumu, nepieciešams izvērtēt potenciālās glaukomas medikamentu attiecības ar risku attīstīties kognitīviem traucējumiem. Ir pētījumi, kur izteikta hipotēze, ka glaukoma pati par sevi saistīta ar neirodeģenerāciju un augstāku demences risku.
Saskaņā ar jaunu pētījumu, dažiem cilvēkiem, kuri dzīvo ar hronisku stresu, ir lielāks insulta risks. Pētījumā tika aplūkoti jaunāki pieaugušie, un tika konstatēta saistība starp stresu un insultu bez zināma cēloņa sieviešu dalībniecēm, bet ne vīriešiem. Šis pētījums nepierāda, ka stress izraisa insultu; tas tikai parāda saistību.
Laikā ierobežota ēšana (time-restricted eating, TRE) tiek postulēta kā alternatīva kalorijas ierobežojošai ēšanai, lai samazinātu svaru. Tomēr, svara zudums nebūt ne viennozīmīgi atspoguļo uzlabojumu metaboliskajā profilā un vice versa. Pētījuma autori salīdzināja astoņu stundu TRE, 15 % kaloriju ierobežošanas un neierobežotas ēšanas efektu uz svaru, ķermeņa kompozīciju, uzņemto kaloriju daudzumu, glikēmiskajiem rādītājiem un metabolisko mainīgumu.
Aptaukošanās līmenis strauji pieaugs, un līdz 2050. gadam katrs sestais bērns un pusaudzis visā pasaulē varētu ciest no aptaukošanās, liecina jauns pētījums. Taču, ņemot vērā ievērojamu pieaugumu, kas prognozēts jau nākamo piecu gadu laikā, pētnieki uzsver, ka steidzama rīcība jau tagad varētu mainīt situāciju un mazināt šo sabiedrības veselības krīzi.
Kalcija uzņemšana ar uzturu saistīta ar samazinātu kolorektālā vēža risku, tomēr nav skaidrs, vai šī saistība mainās atkarībā no kalcija avota vai tumora lokalizācijas. Tāpat arī pastāv neskaidrības par kalcija efektiem attiecībā uz pacienta rasi un etnisko piederību. Šā iemesla dēļ veikts kohortas pētījums, kurā analizēti dati no Nacionālā Veselības institūta AARP Diet and Health pētījuma ASV.
Ir piektdienas pēcpusdiena, un Rīgas 1. slimnīcas Ginekoloģijas nodaļā valda rāms miers. Citādi ir darbdienu rīti. “Nekādas rīta kafijas. Kā pārkāpju savas karaļvalsts slieksnim, zinu, cikos pacients ir operāciju zālē, komanda ir gatava darbam,” saka nodaļas vadītāja Dr. SANDA REINIKA. Dakterei ir silta, iedrošinoša balss, un sarunā viņa vairākkārt uzsver, cik ārsta darbā būtiski redzēt ne tikai medicīnisko problēmu, bet arī to, kas aiz pacienta ārējās maskas.
Augstskolā esam mācījušies medicīnu no anatomijas līdz slima cilvēka funkcionēšanai un slimību ārstēšanai, taču prasmi komunicēt lielākā daļa no mums apguvuši paši — vērojot pieredzējušus kolēģus, eksperimentējot. Daudzviet pasaulē ģimenes ārsts ir vienīgais tiešās pieejamības speciālists, un tieši saziņas prasmes tiek sauktas par galveno efektīva ģimenes ārsta darba stūrakmeni — tas izteikti tiek uzsvērts rezidentūras laikā. [1—4]
Pēc Anglijas pilsētā Plimutā pavadītiem astoņiem gadiem Dr. ARMANDS SKRŪZMANIS ir atgriezies Latvijā, pašlaik iziet ģimenes medicīnas rezidentūras izglītības “pielīdzināšanas” procesu un ir apņēmības pilns kādu daļiņu no tur apgūtā iedzīvināt arī Latvijā. Šajā numurā lasiet gan sarunu ar Dr. Skrūzmani par pieredzi Lielbritānijā, gan viņa paša sagatavotu materiālu par konsultācijas vadīšanas modeli, ko savās praksēs izmanto britu ģimenes ārsti.
Dažas dienas pirms intervijas Dr. VENTIS BEĶERIS ir saņēmis nozares ministrijas Atzinības rakstu. Kur tad kabineta sienas jaunākais dekorējums? Nav bijis laika nagliņu iedzīt? Neesot viņa stils apkarināties ar apbalvojumiem, atbild Vidzemes slimnīcas Ķirurģijas nodaļas virsārsts, Latvijas Ķirurgu asociācijas valdes loceklis, ķirurgs Ventis Beķeris. Aizdomas esot, ka pie atzinības raksta idejas studenti un slimnīcas administrācija pastrādājuši. Un šis minējums izskan ar neslēpta gandarījuma intonāciju.
Pārfrāzējot gadu mijas ticējumu: ja ieskatās valsts budžeta maciņā un plānošanas dokumentos, tad var redzēt, kāds būs nākamais gads. 2025. gadā veselības aprūpei atvēlēti 1,9 miljardi eiro, kā svarīgākās ceļa norādes minēta cenu samazināšana recepšu zālēm par 15—20 %, jaunais Onkoplāns, mātes un bērna veselība, E–veselība (darbu sāks Latvijas Digitālās veselības centrs), ģimenes ārstu piesaiste reģioniem un slimnīcu tīkla attīstība.
Mūsu ikdienā arvien vairāk iespiežas mākslīgais intelekts (MI). Patiesībā tas ir mums visapkārt. Līdzko atveram interneta pārlūku, mēs jau izmantojam MI risinājumu. Tā algoritms darbojas līdzīgi kā cilvēka smadzenes, kas ir būvētas no neironiem. Līdzīgi, bet ne gluži. Vai MI objektivitāte nākotnē pārspēs cilvēka subjektivitāti? Vai neatslābsim, kad atbildes priekšā teiks MI? Cik lielus ierobežojumus noteiksim?
2025. gada janvāri Latvijas Otorinolaringologu asociācija (LOA) noslēdza ar visaptverošu konferenci par augšējo elpceļu infekcijas pārvaldības principiem, uz pasākumu aicinot gan ģimenes ārstus, gan otorinolaringologus. Klausītājus ar aizraujošu stāstījumu izglītoja vietējie speciālisti un kolēģi no Ukrainas, uzsverot, ka arī šķietami banāla saaukstēšanās nes nopietnu slogu veselības aprūpes sistēmai un sabiedrībai, tāpēc jāārstē zinoši un ar konkrētu mērķi.
Mg. psych., Mg. sc. administr., Rīgas Stradiņa universitāte Doktora studiju programmas “Veselības aprūpe” (apkšprogramma “Psiholoģija”) doktorante, Rīgas Stradiņa universitātes Statistikas mācību laboratorijas docētāja
virsārste, mutes, sejas un žokļu ķirurģe, Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnika, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Stomatoloģijas institūts, Mutes, sejas un žokļu ķirurģija, Rīgas Stradiņa universitāte Baltijas Biomateriālu ekselences centrs
rezidents mutes, sejas un žokļu ķirurģijā, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnika, Stomatoloģijas institūts, Mutes, sejas un žokļu ķirurģija, Rīgas Stradiņa universitāte
asinsvadu ķirurgs, flebologs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas centrs, “Veselības centrs 4” filiāle, “Baltijas vēnu klīnika”
Pieraksties un saņem praktiskus, vērtīgus medicīnas un farmācijas jaunumus
