PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Medicīnas raksti
Skatīt vairāk
Kāpēc ticēt saules aizsargkrēmiem?

Pasaulē joprojām turpina pieaugt gan melanomas, gan nemelanomas ādas audzēju sastopamība, ik gadu tiek reģistrēti aptuveni 320 000 jaunu melanomas un vairāk nekā miljons nemelanomas ādas audzēju gadījumu, kas ir nozīmīgs slogs visai medicīnas aprūpes sistēmai. [1]

A. Balcere, L. Pauliņa
Minimāli invazīvas metodes hronisku muguras un locītavu sāpju terapijā

Aptuveni katrs piektais Eiropas iedzīvotājs cieš no mērenām vai stiprām hroniskām sāpēm. [24] Sāpes var mazināt pacienta kustīgumu, netieši ietekmēt slimības norises gaitu, mazināt imūnsistēmas efektivitāti, apetīti, koncentrēšanās spējas, miega kvalitāti un var ievērojami traucēt savstarpējās attiecībās ar līdzcilvēkiem.

M. Saulīte, R. Starinskis, D. Garbūzs, R. Leibuss, M. Dolguševs
Hormonālā kontracepcija. Mīti un patiesības

Kopš 1960. gada, kad pirmā hormonālās kontracepcijas (HK) tablete nonāca pārdošanā un sievietēm visā pasaulē pavērās jaunas iespējas ne tikai savas dzīves plānošanā, bet arī dažādu ginekoloģisku slimību ārstēšanā, ar apskaužamu regularitāti šī tēma kā karsts kartupelis viļāta ne tikai cilvēku mutē, bet arī mediju pirmajās lapās, sākot no totāla nolieguma un beidzot ar absolūtu dievināšanu. Būsim godīgi — visos viedokļos ir sava daļa patiesības.

D. Baranovska, K. Puriņa–Liberte
Mutes dobuma kopšana ķīmijterapijas un staru terapijas pacientiem

Zobārsta konsultācija ir svarīgs posms pacienta izglītošanā par mutes dobuma kopšanu pirms un pēc ķīmijterapijas un staru terapijas, ka arī agrīnā mutes dobuma audzēju diagnosticēšanā. Apskata mērķis ir aplūkot biežākās blaknes pēc ķīmijterapijas un galvas—kakla zonas apstarošanas, sniegt ieteikumus par profilaksi un klīnisko simptomu mazināšanu.

T. Stankeviča, I. Jefimova
Augļa ārējā apgrozīšana

Apgrozīšana izdodas labāk, ja sieviete ir labi informēta un iedrošināta, uzticas procedūras nekaitīgumam un pašai ir vēlme dzemdēt vagināli. Ja grūtniecei ir bail, nav pilnvērtīgas informācijas vai ir vēlme grūtniecību atrisināt ar ķeizargriezienu, viņa izvēlas neveikt augļa ārējo apgrozīšanu. [1] Rezultāts veiksmīgai augļa ārējai apgrozīšanai ir galvas priekšguļa.

E. Voitehoviča, S. Krūmiņa
Pasaules Hepatīta diena
Covid-19
Skatīt vairāk
Kādi plāni Covid-19 ierobežošanai rudenī?

Ar vīrusu jāgatavojas “sadzīvot” - norāda Veselības ministrija. Prognozes liecina, ka Covid-19 vīruss cilvēku sabiedrībā visdrīzāk kļūs pastāvīgi klātesošs ar regulāriem lokāliem uzliesmojumiem. Tāpat jāņem vērā jaunā Delta celma izplatība, kas perspektīvā var radīt jaunu saslimstības vilni.

Doctus
SPKC dati: Vakcinācijai pret Covid-19 augsta efektivitāte

No 2020. gada 28. decembra līdz 2021. gada 2. jūlijam Covid-19 infekcija konstatēta 101 209 cilvēkiem, t. sk. 4 074 (4%) cilvēkiem pēc pirmās vakcīnas devas un 292 (0,3%) cilvēkiem infekcija konstatēta pēc 14 dienām, pabeidzot vakcinācijas kursu. Kādi ir dati par vakcinācijas efektivitāti?

Jaunumi pasaulē
Skatīt vairāk
Uztura bagātinātāji nealkohola taukainās aknu slimības gadījumā: tīkla meta–analīze

Nealkohola taukainās aknu slimības (NATAS) izplatība pasaulē ir vidēji 19–33 %, ar atšķirībām dažādās populācijās. NATAS ir iemesls saīsinātai dzīvildzei un paaugstina aknu cirozes, hepatocelulāras karcinomas attīstības risku un nepieciešamību pēc aknu transplantācijas dzīves laikā. Joprojām ir neskaidrība par dažādiem pieejamiem uztura bagātinātājiem, to ieguvumiem un riskiem NATAS pacientiem. Šobrīd nav pieejams neviens apstiprināts uztura bagātinātājs NATAS ārstēšanā vai profilaksē.

Doctus
Trauksmes un depresijas saistība ar biežāku attēldiagnostisko rīku izmantošanu

Iepriekš veiktie pētījumi norāda, ka sijājošās diagnostikas iespējas un ar to saistītos izmeklējumus pacienti ar psihiskās veselības traucējumiem izmanto maz. Bet nav zināms, kā psihiskā veselība ietekmē to, cik bieži tiks izmantots kāds attēldiagnostikas rīks citos gadījumos, nevis sijājošai diagnostikai. Šis pētījums noskaidro saikni starp trauksmes vai depresijas anamnēzi un attēldiagnostikas izmantošanas biežumu pēdējā gada laikā.

Doctus
Viedokļi un personības
Skatīt vairāk
Ķirurģijas savaldzinātais. SERGEJS KĻIMČUKS, ķirurgs

Rīgas 1. slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītājs SERGEJS KĻIMČUKS ķirurģijai veltījis jau teju 40 gadus. Piemīt azartiskums, lielas darba spējas. Kad Dr. Sergejam Kļimčukam vaicāju, kāpēc izvēlējies specializēties ķirurģijā, viņš jokojot uzdod pretjautājumu: “Vai tad es ar saviem diviem auguma metriem un vairāk nekā simt kilogramiem svara varētu būt bērnu ārsts? Ķirurģija ir amatniecība — un vīriešiem amatniecība padodas labāk nekā dažādas mākslas.”

M. Lapsa
Kā runāt ar žurnālistu?

“Es taču tā neteicu?!” — “Nav pateikts galvenais!” — “Šo stāstu vajadzētu uzzināt plašākai sabiedrībai, bet — kā to izdarīt?” Kā pareizi runāt ar žurnālistiem? Šo jautājumu, iespējams, uzdevis ne viens vien, kurš kaut reizi dzīvē ir intervēts, un nevalstiskās organizācijas, asociācijas, biedrības, kurām svarīgi savu ziņu padarīt dzirdamu.

D. Ričika
Ar augsti uzliktu latiņu. Doc. ANDA KADIŠA, reimatoloģe

Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras docente, reimatoloģe ANDA KADIŠA neslēpj, ka studiju gados izvēlējusies volontēt reimatoloģijā, gandrīz neko par to nezinot. Taču, strādājot kopā ar augstas raudzes ārstiem, guvusi pārliecību, ka paliks reimatoloģijā, kaut tā nav viegla specialitāte, jo jāārstē galvenokārt pacienti, kam ir hroniskas, neizārstējamas un invalidizējošas slimības.

M. Lapsa
Sadarbības partneru informācija
Piešķirta tirdzniecības atļauja TYSABRI® (natalizumabs) jaunam ievades veidam – subkutānām injekcijām

Biogen 2021. gada 7. aprīlī paziņoja, ka Eiropas Komisija (EK) ir piešķīrusi TYSABRI® (natalizumabs) subkutānas (s/c) injekcijas tirdzniecības atļauju, lai ārstētu recidivējoši-remitējošu multiplo sklerozi (RRMS). Jaunais ievadīšanas veids nodrošina ar TYSABRI® intravenozo (i/v) zāļu formu salīdzināmu efektivitāti un drošumu, pamatojoties uz terapijas ilgtermiņa datiem, konstatētajiem klīniskajiem ieguvumiem un labi aprakstīto drošuma profilu. [1; 2; 3]

Autori
Skatīt visus

Madara Freimane

ģimenes ārste, SIA “Madaras Freimanes ģimenes ārsta prakse”
MR

Māra Rone–Kupfere

doc., dermatoloģe, veneroloģe, Estētiskās dermatoloģijas klīnika, Rīgas Stradiņa Universitāte, Medicīnas fakultātes Dermatoloģijas un veneroloģijas katedra
GB

Gunita Brokāne

podoloģe, 6. kursa studente medicīnā, Estētiskās dermatoloģijas klīnika, Latvijas Universitāte

Indars Lācis

oftalmologs, lāzerķirurgs, lāzerspeciālists, SIA “Latvijas Amerikas acu centrs”

Kristīne Fomina

rezidente oftalmoloģijā, SIA “RAKUS” stacionārs “Biķernieki”, Oftalmoloģijas klīnika, SIA “Latvijas Amerikas acu centrs”
LP

Laura Agnese Pauliņa

studente, Rīgas Stradiņa universitāte, Medicīnas fakultāte, medicīnas asistente MFD Veselības centrā
DS

Diāna Skrupska

neiroloģe, eksperte, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, LR LM Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija
OR

Ojārs Rubens

neirologs, arodveselības un arodslimību ārsts, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Aroda un radiācijas medicīnas centrs, Klīnika “DiaMed”
MB

Marija Burčeņa

arodveselības un arodslimību ārste, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Aroda un radiācijas medicīnas centrs
MD

Mihails Dolguševs

anesteziologs, reanimatologs, algologs, Liepājas reģionālā slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Stradiņa universitāte
DG

Danila Garbūzs

anesteziologs, reanimatologs, Daugavpils reģionālā slimnīca

Rihards Starinskis

rezidents anestezioloģijā, reanimatoloģijā, Rīgas Stradiņa universitāte

Tatjana Stankeviča

zobārste, Rīgas Stradiņa universitātes Zobu terapijas un mutes veselības katedra