Mobings ir ilgstoša citu cilvēku apsaukāšana, sišana, pazemošana vai cita veida darīšana pāri. To parasti dara vairāki vienaudži apvienojoties pret kādu vājāku speciāli, ilgstoši, nelīdzvērtīgi. Līdz šim veiktajās meta–analīzēs par pusaudžiem, kas vardarbīgi izturās pret saviem vienaudžiem un ir ar paaugstinātu risku vēlāk lietot kādas apreibinošas vielas, dati pieejami līdz 2014.gadam un netiek precizētas konkrētas substances.
Jaunā pētījumā pierādīts, ka šizofrēnija un šizotipiskie traucējumi paaugstina Pārkinsona slimības risku vēlāk dzīves laikā. Palielinātais risks var būt saistīts ar izmaiņām smadzeņu dopamīna sistēmā, ko izraisa dopamīna receptoru antagonisti, vai šizofrēnijas neirobioloģiskām sekas.
Zinātnieki apvienoja psihiatriskos novērtējumus ar mašīnmācīšanās modeļiem, kas analizē klīniskos un bioloģiskos datus, un izveidoja algoritmu, ar kuru var prognozēt psihožu iestāšanos. Kaut arī psihiatri ļoti precīzi prognozē slimības iznākumus, viņi var nenovērtēt nelabvēlīgo gadījumu biežumu, kas izraisa recidīvus. Algoritmiskais modelis palīdz vieglāk atpazīt un prognozēt slimības gaitu.
Depresīviem bērniem un pusaudžiem ir lielāks risks ciest no priekšlaicīgas nāves un plaša spektra slimībām vēlāk dzīves laikā. Tie ir liela novērojuma pētījuma, kas veikts Karolinska institūtā Zviedrijā, rezultāti. Galvenie secinājumi norāda uz nepieciešamību meklēt citas iespējamās slimības pēc bērnībā vai pusaudžu vecumā bijušas depresijas. Pētījums ir publicēts žurnālā JAMA Psychiatry.
Gan somatiskā profila veselības aprūpes speciālistiem, gan psihiatriem konsultācijās nereti jārunā par stresa problēmu un cilvēka psihoemocionālo reakciju uz stresu, īpaši svarīgi to ievērot agrīnās slimības stadijās. Mūsdienu pasaules apstākļos cilvēka dzīvē valda dažādu veidu stress, turklāt pašreizējā Covid–19 pandēmija uzjunda papildu stresa faktorus. [1]
Pētījumā ar gandrīz 5000 sieviešu atklāja, ka vienai no četrām sievietēm novēro augsta līmeņa depresīvus simptomus kādā brīdī trīs gadu periodā pēc dzemdībām. Pārējām sievietēm novēro zema līmeņa depresīvus simptomus trīs gadu periodā.
Pārskatot 39 nejaušināta iedalījuma klīniskos pētījumus, tika konstatēts, ka medikamentu lietošanas kombinācijā ar psihoizglītojošu terapiju ir efektīvāka, lai novērstu slimības atkārtošanos cilvēkiem ar bipolāriem traucējumiem, nekā tikai medikamenti.
Laikā, kad tik ļoti daudz runājam par Covid–19 izraisīto krīzi, priekšplānā izvirzīta psihiatriskā aprūpe, izgaismojot arī pašnāvnieciskās uzvedības problemātiku. Lai gan lielākajai daļai pašnāvībās cietušo būtu diagnosticējama kāda psihiska slimība, ir novērota tendence pašnāvību biežāk veikt sociālas, ekonomiskas, ģimenes un individuālas krīzes periodā. [1]
Sausums, zvīņošanās, plaisas, raupja tekstūra un nieze — tā ir daļa no tipiskajiem xerosis cutis jeb sausas ādas simptomiem. Tās iemesli ir traucēta ādas aizsargbarjeras funkcija un nepietiekams mitruma līmenis ādā. Biežāk kserozi novērojam senioriem, bet tā var būt pavadonis daudzām blakusslimībām un izpausties arī jauniem cilvēkiem, ja netiek ievēroti standarta profilaktiskie pasākumi ādas veselības uzturēšanai.
Izgulējumi jeb spiediena čūlas rodas, ja ilgstoši ir traucēta mobilitāte un asins piegāde ādai un zemādas audiem lokālās apasiņošanas mehāniskas saspiešanas dēļ, kam seko hipoksija un audu nekroze. Izgulējumu risks ir pacientiem, kam traucēta mobilitāte.
Cilvēki, kuri ir bijuši inficējušies ar SARS-CoV-2 vīrusu, varētu labi aizsargāti pret atkārtotu inficēšanos ar vīrusu vismaz dažus mēnešus. Šis atklājums var izskaidrot, kāpēc reinfekcija ir salīdzinoši reta, un tam var būt nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselību.
Cilvēkiem, kuri lieto statīnus holesterīna pazemināšanai ir par apmēram 50 % zemāka iespējamība nomirt stacionārā no Covid-19, salīdzinot ar tiem, kuri statīnus nelieto.
Aprūpe un kardioloģiskā rehabilitācija pēc akūta koronārā sindroma (AKS) ir ilgstoša un nepārtraukta, piesaista vairāku medicīnas profilu speciālistus, prasa no pacienta un viņa tuviniekiem motivāciju un līdzestību visa mūža garumā. Kardioloģiskā rehabilitācija ir pasākumu kopums, kurā visa sekundārā profilakse ir vērsta uz kardioloģiska pacienta dzīvesveida maiņu un motivēšanu, līdzestību medikamentozai terapijai, veselības pratību un uzvedību. [23]
