Cannabis ir visbiežāk lietotā nelegālā viela pasaulē. Šajā pētījumā skaidrots, vai tā lietošana saistīta ar paaugstinātu galvas–kakla audzēju risku. ASV tika veikts liela apjoma daudzcentru kohortas pētījums, izmantojot medicīnisko datu ierakstus no datu bāzes par 20 gadu periodu no 64 veselības aprūpes iestādēm.
Elektronisko cigarešu (e–cigarešu) un “veipu” lietošana pēdējos gados ir kļuvusi arvien populārāka, kā alternatīva degošām cigaretēm. Tiek lēsts, ka 2020. gadā e–cigaretes lietoja aptuveni 68 miljoni cilvēku visā pasaulē. Nikotīns un citas ķīmiskās vielas e–cigaretēs var ietekmēt dažādus acs komponentus, kā arī izraisīt nistagmu un vazokonstriktīvu ietekmi uz acs asins cirkulāciju.
CNS stimulantu kā amfetamīns, metamfetamīns, kokaīns, MDMA, tāpat kā medicīnā izmantotā metilfenidāta neatļauta lietošana pēdējā dekādē augusi. Aprēķināts, ka 2021.gadā pasaulē 21,5 miljoni cilvēku lietojuši kokaīnu un 36 miljoni amfetamīnu grupas narkotikas. No Eiropas valstīm visaugstākā ar narkotikām saistītā mirstība fiksēta Zviedrijā. Šajā pētījumā salīdzināts, kādi nāves riski pastāv stimulantu, un kādi citu substanču lietotāju vidū.
2019.gada dati rāda, ka pasaulē vairāk kā 23,8 miljoniem cilvēku ir kanabinoīdu atkarības sindroms – tā ir trešā biežāk lietotā viela pasaulē pēc alkohola un cigaretēm. Lai izvērtētu, kā cannabis, kanabinoīdi un uz marihuānas bāzes esoši medikamenti ietekmē cilvēka veselību, tika veikts lietussarga pārskats no tādām datu bāzēm kā PubMed, PsychInfo, Embase.
Neveselīgs alkohola patēriņš jaunu cilvēku vidū ir sabiedrības veselības problēma visā pasaulē. Studentu sociālā dzīve un akadēmiskās prasības bieži vien var veicināt neveselīgu paradumu attīstīšanos, t.sk. pārmērīgu alkohola lietošanu. Interesanti, bet ir pierādīts, ka studējošie patērē vairāk alkohola, nekā vienaudži, kas nav studenti. Šajā pētījumā analizēja viedtālrunī pieejamas izglītojošas un pašnovērtējošas intervences efektu studentu vidū, lai samazinātu ikdienas alkohola patēriņu.
Kanabinoīdu lietošanas tendences pieaug līdz ar pieņēmumu, ka tas ir nekaitīgs ieradums. Līdz šim nebija pētīta marihuānas ietekme uz perioperatīvo periodu.
Pieaugot kolorektālā vēža sastopamībai jaunu pacientu vidū, svarīgi identificēt modificējamos riska faktorus, lai procesu novērstu. Šajā pētījumā skaidroja, vai alkohola patēriņš saistīts ar augstāku kolorektālā vēža risku jaunu pacientu (līdz 50 gadu vecumam) vidū un vai novērojamas atšķirības starp dzimumiem un audzēja lokalizācijā.
Pasaulē pieaug podagras izplatība, tāpēc ļoti būtiski ir profilaktiskie pasākumi veselīga dzīvesveida un optimāla urīnskābes līmeņa serumā uzturēšanai. Līdzpastāvoša sabiedrības veselības problēma ir augošais elektronisko cigarešu lietotāju skaits, turklāt daļa no smēķētājiem lieto gan elektroniskās, gan parastās cigaretes. Līdz šim iegūtie dati par smēķēšanas ietekmi uz urīnskābes līmeni serumā ir strīdīgi.
Kristāla metamfetamīna (zināms arī kā ledus, kristāls, stikls un kristāla mets) lietošana ir augoša problēma visā pasaulē. Līdz šim maz pētīts jautājums par metamfetamīna lietotāja ģimenes/draugu loka pieredzi un psihosociālām problēmām. Šajā pētījumā tika uzklausīti no metamfetamīna atkarīgo ģimenes locekļu un draugu pieredzes stāsti, lai veiksmīgāk ieviestu atbalsta programmas atkarīgo piederīgajiem.
Nelaimes gadījumi, pašnāvības, vardarbība – tie ir biežāk sastopamie iemesli nedabīgai nāvei jauniešu vidū, turklāt alkohols ir viens no vadošajiem riska faktoriem šo notikumu attīstībā. Dāņu pētnieku mērķis bija noskaidrot, kādi ir biežāk sastopamie apstākļi ar alkoholu saistītos nāves gadījumos pusaudžu un jaunu pieaugušo (15–24 gadi) vidū, un vai cilvēka socioekonomiskais raksturojums/etniskā izcelsme šos faktorus jebkā ietekmē.
Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]
Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.
Zviedru pētnieki skaidroja, vai pastāv saistība starp ar metabolisku disfunkciju saistītu taukaino aknu slimību (MASLD) bērnībā un agrīnu 2.tipa cukura diabētu (CD), kā arī kāds ir kombinētais MASLD un vidēja līmeņa hiperglikēmijas efekts uz 2.tipa CD risku un vai aptaukošanās ārstēšana bērniem šo risku mazina.
Kaut gan Latvijā aug skrīningu apmeklētāju skaits, teju piektā daļa jeb 19% aptaujāto nezina, kurus no vēža skrīningiem apmaksā valsts, liecina Slimību un profilakses centra (SPKC) septembrī veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.
Zīdīšanas ilgums ir īsāks mātēm, kurām ir bailes no dzemdībām — neatkarīgi no dzemdību veida, nekā vidēji populācijā, liecina jauns pētījums no Somijas.
