Apakšējo elpceļu infekcijas, t.sk. sadzīvē iegūta pnemonija (SIP) ir ceturtais biežākais iemesls hospitalizācijai. Līdz šim maz zināms, cik bieži pacientiem slimnīcas etapā SIP diagnoze noteikta neatbilstīgi un kādi riska faktori varētu būt atbildīgi par šādu notikumu gaitu.
Pētījumā ar gandrīz miljons iedzīvotājiem no 29 Eiropas valstīm atklājās dažādas asinsrites infekciju tendences. Cilvēka vecums, dzimums un atrašanās vieta ir saistīta ar iespēju, ka viņam ir asinsrites infekcija, kas ir izturīga pret antibiotikām.
Urīnceļu infekcija (UCI) sievietēm ir biežs iemesls vizītei pie ģimenes ārsta. Daļā vadlīniju tiek rekomendēta simptomātiska ārstēšana un attālināta antibakteriālās terapijas parakstīšana sievietēm ar vieglas līdz vidēji smagas gaitas UCI. Tomēr, lielākajā daļā primārās aprupes konsultāciju laikā antibiotikas joprojām ir pirmā izvēle, jo saīsina simptomu ilgumu un samazina komplikāciju risku.
Antibakteriālā rezistence (ABR) visā pasaulē ir nozīmīgs sabiedrības veselības slogs. Lai noskaidrotu, kāda ir ABR ietekme uz ekonomiskajiem iznākumiem, tika veikts sistemātisks pārskats un meta–analīze.
Nelielas izglītojošas intervences ir viens no biežāk izmantotajiem rīkiem veselības aprūpes profesionāļu izglītošanā, lai cīnītos ar nevēlamiem zāļu izrakstīšanas paradumiem. Šā pētījuma mērķis bija novērtēt, cik šādas izglītojošas intervences ir efektīvas, ja vēlamies novērst paradumu nekomplicētu cistītu ārstēt ar fluorhinoloniem un mudināt ģimenes ārstus izvēlēties pirmās līnijas medikamentus.
Patogēno baktēriju izraisītu smagu infekciju ārstēšana balstās uz “pēdējās iespējas” antibiotikām, taču pieaugošā “superbaktēriju” rezistence pret lielāko daļu klīniski apstiprināto zāļu pakļauj pacientus iespējamiem nāves gadījumiem.
Pētījumos tiek lēsts, ka pat trešdaļa ambulatori izrakstīto antibiotiku nav bijušas nepieciešamas vai ir ordinētas neatbilstīgi situācijai. Antibiotiku lietošanas pratība mūsdienās ir būtiska, jo mikroorganismu rezistences rādītāji aug strauji, bet līdzekļi, ar kuriem doties prettriecienā, nāk lēni.
Bērniem, kuriem ir astma, biežāk izraksta antibiotikas nekā bērniem, kuriem astmas nav, secināts pētījumā, kura rezultāti tiks prezentēti Eiropas Pulmonologu kongresā. Šādai tendencei nav nekāda zinātniska pamatojuma.
Katru gadu 18. novembrī Eiropā tiek atzīmēta Antibiotiku piesardzīgas lietošanas diena, kuras ietvaros vēlamies vērst uzmanību, ka iedzīvotājiem pirms antibiotiku lietošanas noteikti jākonsultējas ar ārstu un vienmēr jāizlasa lietošanas instrukcija.
Pneimokoku vakcīna rekomendēta maziem bērniem, ne tikai lai pasargātu no slimībām un nāves, bet arī, lai samazinātu smagas antibiotiku rezistentas infekcijas izplatību.
Medus var būt ne tikai garšīgs saldais ēdiens, bet tas var palīdzēt cīnīties ar arvien pieaugošu problēmu - antibiotiku rezistenci. Reizēm medu ārsti izmanto kā lokālas aplikācijas, bet tam var būt nozīmīga loma cīņā ar infekcijām, skaidro pētnieki.
Pirmdien, 18.novembrī, visā Eiropā jau sesto reizi tiks atzīmēta Eiropas Antibiotiku informācijas diena, kuras mērķis ir aicināt iedzīvotājus lietot antibiotikas pareizi un vienīgi saskaņā ar ārsta norādījumiem. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs atzīst, ka antibiotiku rezistence ir pieaugoša sabiedrības veselības problēma Eiropas slimnīcās un sabiedrībā kopumā, kas kļūst arvien nopietnāka.
Antimikrobā rezistence (AMR) ir nopietns sabiedrības veselības drauds visā pasaulē, kas apdraud infekciju profilaksi un ārstēšanu. Dažas bakteriālās infekcijas jau ir sasniegušas kritisko punktu un to ārstēšanas iespējas drīz būs izsmeltas, piemēram, sadzīvē iegūtas pneimonijas ārstēšana kļūst arvien apgrūtinošāka, arī gonorejas ārstēšanā drīz vairs nebūs pieejamas ārstēšanas metodes. Šīs slimības līdz šim bija salīdzinoši viegli ārstējamas, bet tagad kļūst par nozīmīgu sabiedrības veselības problēmu.
Eiropas farmācijas nozare ir izteikusi atbalstu Eiropas Savienībai cīņā pret antibiotiku rezistenci un apsolījuši veicināt jaunu antibiotiku izstrādi. Jaunais Eiropas Savienības rīcības plāns sola racionalizēt noteikumus un paredz citus valdības atbalsta pasākumus, kas atbalsta diagnostikas un jaunu medikamentu izstrādi, plāna mērķis ir cīnīties pret antibiotiku rezistentu patogēnu pieaugumu.
Pētnieki ir analizējuši septiņu dažādu hormonu terapiju ietekmi uz menopauzes simptomiem, trombu, insultu un infarkta risku. Pētījums, kurā piedalījās apmēram miljons sieviešu vecumā no 50 līdz 58 gadiem, ir lielākais un visaptverošākais pašlaik izrakstīto hormonālo vielu pētījums pasaulē. Rezultāti rāda, ka riski atšķiras atkarībā no aktīvās vielas un tā, kā zāles tiek lietotas.
Hroniskas sāpes ir galvenais invaliditātes iemesls pasaulē. Vairākos pētījumos ziņots par hronisku ne–vēža sāpju izplatību 8,7—64,4 %. Tādi hronisku sāpju stāvokļi kā muguras, iegurņa sāpes un fibromialģija saistīti ar kardiovaskulāru slimību attīstību. Kaut saistības mehānisms vēl ir maz pētīts, tiek pieņemts, ka iemesls jāmeklē hroniska iekaisuma virzienā, kas negatīvi ietekmē arī vaskulāro funkciju. Šajā pētījumā analizēts, kā plašas hroniskas sāpes ietekmē kardiovaskulārās disfunkcijas attīstību.
Jauns populācijas pētījums par vīriešiem, kas vecāki par 45 gadiem, norāda, ka insulīna rezistence var būt nozīmīgs riska faktors visbiežāk sastopamās sirds vārstuļu slimības pasaulē – aortas stenozes (AS) – attīstībai.
Pētnieki 40 gadus atpakaļ izdomāja terminu SAD (sezonāli garastāvokļa traucējumi), lai aprakstītu depresijas modeli, kas sākas rudenī vai ziemā un pāriet pavasarī vai vasarā. Ārsti diagnosticē šos traucējumus, lai gan starptautiskajā slimību klasifikatorā nav šādas diagnozes koda. Parasti SAD tiek uzskatīts par nozīmīgas depresijas apakštipu.