PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Algoloģija

Sāpju vizuāla attēlošana kā skrīninga rīks trauksmei, depresijai un pazeminātai ar veselību saistītai dzīves kvalitātei

Muguras sāpju pacientiem ir augstāks predispozīcijas risks tādiem psihiskās veselības traucējumiem kā depresija un trauksme. Šiem pacientiem bieži vien ir sliktāka ar veselību saistītā dzīves kvalitāte. Sāpju vizuāla attēlošana jeb sāpju lokācijas norādīšana zīmējot uz cilvēka shematiska attēla ir vienkāršs, bieži izmantots anamnēzes ievākšanas rīks, ko veselības aprūpes speciālists var lūgt pacientam izpildīt. Šajā pētījumā tiek analizēts, vai šie zīmējumi var būt palīdzoši kā sijājošās diagnostikas rīks, meklējot trauksmes, depresijas vai pazeminātas dzīves kvalitātes pazīmes pacientiem ar muguras sāpēm.

Doctus

Minimāli invazīvas metodes hronisku muguras un locītavu sāpju terapijā

Aptuveni katrs piektais Eiropas iedzīvotājs cieš no mērenām vai stiprām hroniskām sāpēm. [24] Sāpes var mazināt pacienta kustīgumu, netieši ietekmēt slimības norises gaitu, mazināt imūnsistēmas efektivitāti, apetīti, koncentrēšanās spējas, miega kvalitāti un var ievērojami traucēt savstarpējās attiecībās ar līdzcilvēkiem.

M. Saulīte, R. Starinskis, D. Garbūzs, R. Leibuss, M. Dolguševs

Trešdaļai iedzīvotāju pēdējā gada laikā sāpējusi mugura

Visbiežāk muguras sāpes piemeklē seniorus (52 %), salīdzinoši bieži mugura sāp arī pieaugušajiem vecumā no 45 līdz 54 gadiem (41 %), bet visretāk – jauniešiem (12 %). Atšķirības iezīmējas arī sieviešu un vīriešu vidū – “Mana Aptieka un Apotheka Veselības indekss” liecina, ka katrs trešais vīrietis (30 %) pēdējā gada laikā piedzīvojis muguras sāpes, kamēr sievietes nedaudz biežāk, sasniedzot 37 %.

Doctus

Hronisku sāpju pacients. Ārstēšana un izaicinājumi. I daļa

Kopš laika, kad Starptautiskā Sāpju izpētes asociācija 1979. gadā definēja sāpes, cilvēces izpratne par sāpēm ir mainījusies, pateicoties daudzpusīgiem pētījumiem, tomēr vēl joprojām nevaram teikt, ka mākam pilnībā tās novērst. Apmēram 30 % no pacientiem attīstītajās valstīs jūt vieglas vai vidēji stipras sāpes, kas ilgst vairāk par sešiem mēnešiem.

I. Vārsberga–Apsīte, D. Jēgere

Sāpju medicīna. Katastrofizēšana un kineziofobija

Katastrofizēšana un kineziofobija ir maznovērtētas psiholoģiski psihoterapeitiskas problēmas pacientiem ar sāpēm. Pēc IASP* mūsdienīgiem sāpju multimodālās ārstēšanas ieskatiem, pacienti ar katastrofizēšanu un/vai kineziofobiju ir savlaicīgi identificējama riska grupa, kam potenciāli ilgstošās darbnespējas un invaliditātes dēļ jāpiedāvā psihologu vai psihoterapeitu palīdzība.

V. Gromakovskis