“Mierīgas dienas mums ir reti, ja nu vienīgi tās, kad notiek aparatūras apkope,” — tā darba ritmu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Invazīvās radioloģijas nodaļā lakoniski raksturo nodaļas vadītāja SANITA PONOMARJOVA.
ILZE APINE, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas dienesta vadītāja, Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas viceprezidente, RSU doktorante. Māca ne vien studentus, bet arī pieredzējušus ārstus. Joprojām spēlē klavieres, vairs gan nemodinot kaimiņus trijos naktī. Patīk būt starp cilvēkiem, kuri atver robežas. Ar domāšanu “ne iekš kastes”.
Rīgas 1. slimnīcas endoskopijas nodaļas vadītājs ARMĪNS KRAUZE jau četrdesmit gadus strādā šo darbu, pēc liekas popularitātes nealkst un māk novērtēt savas specialitātes nozīmi. Savējo viņš uzskata par veiksmes stāstu, jo visus šos gadus, ja neskaita dažus “sānsoļus”, strādājis tikai vienā — Rīgas pilsētas 1. slimnīcā.
Kāpēc par savu darbavietu viņi izvēlējušies reģionu slimnīcu, vai nav vīlušies un cik piesātināta ir ikdiena — vaicājam jaunajiem ārstiem, kas savu izvēli izdarīja pirms dažiem gadiem.
Defekogrāfija ir rentgenoloģiska izmeklēšanas metode, kas ļauj izvērtēt taisnās zarnas un anālā kanāla izskatu un iztukšošanās īpatnības vēdera izejas laikā. Izmeklējuma laikā tiek analizēts taisnās zarnas tukšošanās process. Svarīga ir ārsta prasme izskaidrot metodes norisi, lai pacients izmeklējuma laikā justos iespējami komfortabli un būtu līdzestīgs.
Attīstoties mūsdienu attēldiagnostikas tehnoloģijām, medicīnā atvērušas plašas iespējas, kas atvieglo uzstādīt pareizu diagnozi, ļauj atklāt potenciāli fatālas saslimšanas agrīnās stadijās, kā arī sekot ārstēšanas efektivitātei, un līdz ar to samazināt pacientu mirstību. Augstas precizitātes vizuālā diagnostika kļuvusi par ikdienu gandrīz katra ārsta praksē.
Cilvēki jau izsenis cietuši no akūta apendicīta izraisītām veselības problēmām. Apendektomija tiek veikta kopš 18. gadsimta, taču ne vienmēr to iespējams veiksmīgi un ātri diagnosticēt. Lai akūta apendicīta gadījumā noteiktu precīzu diagnozi un visefektīvāko ārstēšanas veidu, ārstam jāiepazīstas ar pacienta anamnēzi un, ja nepieciešams, jāveic radioloģiski izmeklējumi, kas atvieglo diagnozes noteikšanu.
Patoloģija ir ~ 4% jaundzimušo, no šiem gadījumiem ~ 0,8% pacientu līdz 3 mēnešu vecumam sēklinieki noslīd spontāni. Ja tas nenotiek, nepieciešama diagnostika un ķirurģiska iejaukšanās. Šā raksta mērķis ir ar reāliem klīniskiem gadījumiem parādīt, cik ātri (~ 15 minūtēs), vienkārši un pacientam saudzējoši (bez jonizējošā starojuma un bez kontrastvielas intravenozas ievadīšanas) var iegūt precīzu diagnozi.
Invazīvā radioloģija ir kļuvusi par nozīmīgu sastāvdaļu pacienta mūsdienīgā izmeklēšanā un ārstēšanā, jo diagnosticēt un ārstēt iespējams ar minimāli invazīvu iejaukšanos. Dažādas attēlu diagnostikas metodes - fluoroskopija, ultrasonogrāfija (US), datortomogrāfija (DT), DT un fluoroskopijas kombinācija, datortomogrāfijas fluoroskopija (DTF), magnētiskā rezonanse (MR) - tiek izmantotas tādēļ, lai to kontrolē veiktu invazīvas manipulācijas. DT ir metode ar plašu, maināmu izmeklējuma lauku, augstu izšķiršanas spēju, to neierobežo ne skeleta, ne mīkstie audi, ne arī ar gaisu pildītas struktūras, ir iespēja plānot invazīvo procedūru, izvairoties no vitāli svarīgu struktūru bojājuma. [1]
Plaušu vēzis ir viens no izplatītākajiem audzējiem pasaulē. Arī Latvijā saslimstība ar plaušu vēzi ir pietiekami nopietna – katru gadu plaušu vēzi mūsu valstī diagnosticē apmēram 1100 cilvēkiem. Pēdējos gados no plaušu vēža Latvijā katru gadu miruši apmēram 990 cilvēki. [1] Lielā mirstība no plaušu vēža skaidrojama ar to, ka lielai daļai pacientu vēzis tiek atklāts novēloti, kad radikāla ķirurģiska ārstēšana audzēja izplatības dēļ vairs nav iespējama.
Sausums, zvīņošanās, plaisas, raupja tekstūra un nieze — tā ir daļa no tipiskajiem xerosis cutis jeb sausas ādas simptomiem. Tās iemesli ir traucēta ādas aizsargbarjeras funkcija un nepietiekams mitruma līmenis ādā. Biežāk kserozi novērojam senioriem, bet tā var būt pavadonis daudzām blakusslimībām un izpausties arī jauniem cilvēkiem, ja netiek ievēroti standarta profilaktiskie pasākumi ādas veselības uzturēšanai.
Izgulējumi jeb spiediena čūlas rodas, ja ilgstoši ir traucēta mobilitāte un asins piegāde ādai un zemādas audiem lokālās apasiņošanas mehāniskas saspiešanas dēļ, kam seko hipoksija un audu nekroze. Izgulējumu risks ir pacientiem, kam traucēta mobilitāte.
Covid-19 pandēmija maina alkohola lietošanas paradumus. Pozitīvā vai negatīvā virzienā? Ja lūko kopumā alkoholisko dzērienu apjomu Latvijā, kas nodots patēriņam, tad pērn tas samazinājās par 12,4%. Ja skatās individuāli, tad aptaujas rāda: daļa to sākuši lietot vairāk, daļa mazāk.
Cilvēki, kuri ir bijuši inficējušies ar SARS-CoV-2 vīrusu, varētu labi aizsargāti pret atkārtotu inficēšanos ar vīrusu vismaz dažus mēnešus. Šis atklājums var izskaidrot, kāpēc reinfekcija ir salīdzinoši reta, un tam var būt nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselību.
Cilvēkiem, kuri lieto statīnus holesterīna pazemināšanai ir par apmēram 50 % zemāka iespējamība nomirt stacionārā no Covid-19, salīdzinot ar tiem, kuri statīnus nelieto.
