PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Pastāvīga trokšņa radītas sensoneirālas dzirdes izmaiņas

R. Latkovska, I. Jelāgina
Aptuveni 20 000–25 000 dažādās nozarēs strādājošo cieš no vājdzirdības, kas radusies tāpēc, ka darbavietā ir augsts trokšņa līmenis. ASV ik gadu ap 30 miljoniem cilvēku tiek pakļauti bīstamam troksnim darba vidē. Trokšņa izraisīta vājdzirdība izcelta kā viena no izplatītākajām arodveselības problēmām pēdējo 25 gadu laikā. [1] Lai gan potenciāli bīstama trokšņa ekspozīcija galvenokārt notiek darbavietā, sensoneirāla vājdzirdība šobrīd vislielākās briesmas rada jauniem cilvēkiem, kas tiek pakļauti skaļai mūzikai un citiem ar atpūtu un brīvā laika pavadīšanu saistītiem trokšņiem. [3]

Definīcija

Pastāvīga trokšņa izraisīta sensoneirāla vājdzirdība ir neatgriezenisks kohleārs dzirdes zudums, kura smagums pakāpe atkarīga no trokšņa līmeņa, ekspozīcijas laika un individuālajiem faktoriem. [2; 3] 

Simptomi

Tipiskie simptomi pastāvīga trokšņa izraisītam iekšējās auss bojājumam ir tinnīts un klusināta dzirdes sajūta, mazinās spēja atšķirt runu, it īpaši fona troksnī. [3]

Diagnostika

Trokšņa izraisītās vājdzirdības audiometriskā pazīme ir dzirdes sliekšņa paaugstināšanās 3–6 kHz frekvencē. Sākotnēji izmaiņas parādās šajās frekvencēs, un dzirde 8 kHz ir labāka nekā 4 kHz. [3]

Ārstēšana

Pastāvīga trokšņa inducētas vājdzirdības ārstēšanai nav efektīvas terapijas, tāpēc ļoti svarīgi izvairīties no iespējamā iekšējās auss bojājuma (trokšņa, infekcijas). Vienīgā iespēja kompensēt šo deficītu ir dzirdes aparāti. [3] 

Profilakse

Visefektīvākā ir primāra profilakse – trokšņa reducēšana ar individuālajām aizsargierīcēm un atbilstīgiem normatīvajiem aktiem valsts līmenī. Dzirdes aizsardzībai rekomendējama trokšņa līmeņa samazināšana arī mājās, piemēram, mūzikas skaļuma. Sekundārai profilaksei cilvēkiem, kam troksnis ir viens no kaitīgajiem arodfaktoriem, noteikti jālieto individuālās aizsardzības ierīces, trokšņa līmeņa kontrole un audioagrammas jāveic regulāri, lai varētu laikus konstatēt jau agrīnas vājdzirdības pazīmes. [3; 4]

Varbūt varētu mazliet klusāk?

Pētījuma materiāls un metodes

No 2011. gada 20. novembra līdz 2012. gada 10. janvārim tika veikts neliels pētījums, kura mērķis bija izmērīt trokšņa līmeni naktsklubu telpās, izpētīt, vai naktsklubu darbiniekiem ir konstatējamas izmaiņas audiogrammā, kādas raksturīgas ilgstošai trokšņa iedarbībai, un salīdzināt tās ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas fakultātes studentu audiogrammām.

Izklaides industrija nemitīgi attīstās, un naktsklubos nedēļas nogales pavada ne tikai tūristi, bet arī vietējie jaunieši. Izklaides vietas ir darba vide dažādu profesiju pārstāvjiem, kas vairākas stundas pavada skaļas mūzikas ietekmē. Visbiežāk tie ir jauni cilvēki, kas nepamana dzirdes traucējumus, kuru sekas nākotnē var būt vājdzirdība, jo skaņas līmenis klubos bieži vien ir līdzvērtīgs rūpnīcas troksnim. [4]

Pētījuma grupā tika iekļauti 20 cilvēki, kas naktsklubā strādājuši vismaz vienu gadu, vidējais vecums 25,8 ± 11 gadi, un 20 RSU Medicīnas fakultātes studenti, vidējais vecums 25,2 ± 11 gadi. Respondenti tika atlasīti pēc ērtuma principa. Datu iegūšanai tika veikta tonālā sliekšņa audiometrija, maskējošais troksnis tika lietots 125 Hz frekvencē – 40 dB, 250 Hz – 45 dB, 500 Hz – 50 dB, 750 Hz – 55 dB, 1000 – 2000 Hz – 60 dB, 3000 Hz – 65 dB, 4000 Hz – 70 dB, 6000 – 8000 Hz – 75 dB. Trokšņa līmeņa mērījumi klubu darba vidē tika noteikts ar trokšņa mērītāju “Integrating Averaging Sound Level Meter” CR: 261A.

Datu apkopošanai tika izmantota arī speciāli izstrādāta anketa, lai apzinātu iespējamos riska faktorus, kas varētu veicināt dzirdes pasliktināšanos vai izskaidrot citas izmaiņas audiogrammā. Anketā tika ievākta informācija par respondentu vecumu, dzimumu, darba stāžu skaļā mūzikā, darba dienu skaitu nedēļā, stundu skaitu vienā maiņā, kā arī jautājumi – vai respondenti smēķē, tiek pakļauti pasīvai smēķēšanai, vai ikdienā tiek izmantotas austiņas, lai klausītos mūziku. Intervijā tika noskaidrota arī informācija par ģimenes anamnēzē iespējamo iedzimto vājdzirdību, par respondenta veselības stāvokli – hroniskām saslimšanām, galvas traumām, galvas reiboņu epizodēm un ototoksisku medikamentu lietošanu, kā arī to, vai pats cilvēks jūt dzirdes pasliktināšanos. Kontroles grupai izmantotajā anketā bija papildu jautājums par naktsklubu apmeklēšanas biežumu.

Tā kā troksnis veicina sensoneirālas vājdzirdības attīstību, bija ļoti svarīgi izvērtēt objektīvos rādītājus, kam tiek pakļauti klubu darbinieki. Vidējā trokšņa līmeņa noteikšanai nejauši izvēlētos klubos tika izmantots trokšņa mērītājs “Integrating Averaging Sound Level Meter”, CR: 261A. Mērījumi tika veikti darbinieku auss līmenī, mikrofonu vēršot trokšņa avota virzienā. Katrā no izklaides vietām tika veikti pieci trokšņa mērījumi, katrs 10–15 minūtes, un tika iegūta informācija par vidējo trokšņa ekspozīciju, minimālo, maksimālo un pīķa rādītājiem. No šiem mērījumiem tika izrēķināta trokšņa ekspozīcija astoņām stundām, pieņemot, ka vidēji viena maiņa ilgst 6 stundas.

Naktskluba darbinieka audiogramma Naktskluba darbinieka audiogramma
Naktskluba darbinieka audiogramma

Rezultāti

No 20 izanalizētajām naktsklubu darbinieku audiogrammām, dzirdes sliekšņa paaugstināšanās virs 20 dB tika konstatēta 12 respondentiem (piemēru skat. 1. attēlā). RSU Medicīnas fakultātes studentu grupā visas audiogrammas bija bez sensoneirālu dzirdes traucējumu pazīmēm (piemēru skat. 2. attēlā).

RSU studenta audiogramma RSU studenta audiogramma
RSU studenta audiogramma

Vidējais trokšņa līmenis nejauši izvēlētos piecos Rīgas naktsklubos svārstījās robežās no 84 dB līdz 98,4 dB (skat. tabulu). Pēc LR MK noteikumiem Nr. 66 (31.01.2009.) pieļaujamā trokšņa līmeņa astoņu stundu ekspozīcija ražošanā ir LEX, 8 st. = 87 dB. Četrās izklaides vietās tā pārsniedz pieļaujamo.

Secinājumi un ierosinājumi

Iegūtie audiogrammas rezultāti ļauj secināt, ka respondentu grupai, kuri strādā naktsklubos, biežāk konstatējamas izmaiņas ar maksimālo dzirdes sliekšņa paaugstināšanos 4000 Hz frekvencē, salīdzinot ar RSU studentu grupu, kuru audiogrammas ir normālas.

Pētījuma rezultāti rāda, ka četros no pieciem apsekotajiem naktsklubiem trokšņa līmenis vidēji par 8,8 dB pārsniedz rūpniecībā pieļaujamo, tāpēc darbiniekiem, lai mazinātu skaņas līmeni, būtu jālieto individuālās aizsardzības ierīces, jāpārplāno telpas un jānoregulē aparatūra. Tādai pašai trokšņa ekspozīcijai tiek pakļauti arī apmeklētāji, kas, regulāri pavadot laiku klubos, riskē ar dzirdes traucējumu attīstību.

No pētījuma datiem var secināt, ka RSU Medicīnas fakultātes studentiem un klubu darbiniekiem ir ļoti līdzīgi ieradumi un anamnēzes dati, Medicīnas fakultātes studenti naktsklubus apmeklē vidēji 5 reizes gadā, bet klubu darbiniekiem šis skaits ir no 55 līdz 120 reizēm gadā. No tā varam spriest, ka trokšņa līmenis ir noteicošais faktors, kura dēļ audiogrammā radušās konstatētās izmaiņas.

Literatūra

  1. www.osha.gov/SLTC/noisehearingconservation/index.html
  2. Gelfand SA. Essentials of audiology, 1997, 152-156.
  3. Probst R, Grevers G, Iro H. Basic Otorhinolaryngology, 2006: 267.
  4. www.likumi.lv/doc.php