Alerģiska rinīta ārstēšanas stūrakmens ir intranazāli preparāti. Vadlīnijās priekšroka dota intranazāliem kortikosteroīdiem (IKS), intranazāliem antihistamīniem (IAH) vai to fiksētām kombinācijām (IKS + IAH). Lai pārskatītu un savstarpēji salīdzinātu šo medikamentu efektivitāti un drošuma profilu alerģiska rinīta ārstēšanā, pirmo reizi veikts sistemātisks pārskats un tīkla meta-analīze tikai par intranazāliem preparātiem.
Mūsdienu medicīnā antihistamīna līdzekļi, īpaši H1 receptoru blokatori, ieņem būtisku vietu alerģisku slimību ārstēšanā. Tie ir pirmās izvēles medikamenti tādām izplatītām patoloģijām kā alerģisks rinīts, nātrene, angioedēma un alerģisks konjunktivīts.
Bronhiālā astma ir viena no biežākajām hroniskajām slimībām: pasaulē ar bronhiālo astmu slimo vairāk nekā 230 miljoni cilvēku jeb tā ir katram trīspadsmitajam cilvēkam — tā liecina SPKC dati. Alerģiska bronhiālā astma ir biežākais no astmas fenotipiem, kas pēc dažādiem literatūras avotiem attiecināms uz 40—60 % astmas pacientu.
Jau 4. gadsimtā pirms mūsu ēras nātreni savos rakstos aprakstīja Hipokrats, norādot uz tās līdzību ar nātres dzēlienu. Tāpēc daudzās valodās šā stāvokļa nosaukums radies šīs saistības dēļ. Savukārt romiešu skola koncentrējās uz dedzinošu sajūtu (urere) nātrenes izsitumu vietās un Plīnijs ieviesa vārdu uredo. 10. gadsimtā Hali Ben Abbas lietoja vārdu essera, kas nozīmē “kalns, pacēlums”, norādot uz nātrenes izsitumu pacēlumu virs ādas līmeņa. 18. gadsimtā Zedlers slimību sauca par urticatio, bet Franks 1792. gadā izmantoja tagad vispārpieņemto nosaukumu urticaria. [1]
Alerģiskas reakcijas uz tādiem izplatītiem pārtikas produktiem kā piena produkti un zemesrieksti var palielināt sirds slimību risku tikpat vai pat vairāk nekā smēķēšana. Un šīs bīstamās alerģiskās reakcijas var skart gan cilvēkus ar pārtikas alerģijām, gan tos, kuriem nav acīmredzamu alerģijas simptomu.
Alerģisks rinīts (AR) ir alergēnu ierosināts, IgE mediēts deguna gļotādas iekaisums. Klasiski tas izpaužas ar vienu vai vairākiem simptomiem — aizliktu degunu, izdalījumiem no deguna, niezi un šķaudīšanu. Tomēr šķietami vieglā slimība pacientam var būt ļoti traucējoša, ko pierāda arvien jauni AR pacientu dzīves kvalitātes un miega traucējumu izvērtēšanas pētījumi.
Miega traucējumi, grūtības koncentrēties un veikt darba pienākumus, risks citu atopiju attīstībai — tā ir tikai daļa no neārstēta alerģiska rinīta nevēlamajām blaknēm. Nav nozīmes, vai alerģisks rinīts ir sezonāls vai pastāvīgs, tā pārvaldība pacienta dzīves kvalitātes uzlabošanai ir svarīgs ārsta uzdevums.
Pārtikas alerģijas šobrīd ietekmē ap 5 % pieaugušo un 8 % bērnu visā pasaulē. Pārvaldības stratēģijas ir ierobežotas — izvairīšanās no alergēna, nodrošināšanās ar intramuskulāru epinefrīnu un perorāliem antihistamīniem nejaušas produkta apēšanas gadījumā, kā arī imūnterapija. Arvien populārāka kļūst agrīnas iepazīstināšanas metode zīdaiņiem ar augstu risku pārtikas alerģijas attīstībai, palēninot sensibilizācijas sastopamību populācijā.
Dzīves laikā mēs katrs atkārtoti mēdzam slimot ar augšējo elpceļu infekcijas slimībām, kam raksturīgs deguna aizlikums un/vai tecēšana, šķaudīšana, samazinātas darba spējas un nomāktība, kas ilgst 7—10 dienas. Pēc atveseļošanās par slimības radīto diskomfortu aizmirstam. Bet ko darīt, ja rinīta epizodes ir ilgstošas un atkārtojas ik gadu vai nepāriet nemaz, vai to attīstību provocē kontakts ar dzīvniekiem vai uzturēšanās putekļainās telpās, darbavietā?
Gan tirzepatīds, gan semaglutīds ir augsti efektīvi medikamenti aptaukošanās pārvaldībā. Līdz šim nav savstarpēji salīdzināta abu zāļu vielu efektivitāte un drošums pacientiem ar aptaukošanos bez 2.tipa cukura diabēta (CD).
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas radioloģe diagnoste prof. MAIJA RADZIŅA atzīst, ka ir ļoti prasīga pret sevi un arī pret citiem un cenšas lietderīgi izmantot katru dzīves minūti. Izcila organizatore un līdere — tā Maiju Radziņu raksturo apkārtējie.
Vidusjūras diēta var mazināt simptomus cilvēkiem ar kairināto zarnu sindromu (KZS). Pētījuma dalībnieki tika sadalīti divās grupās: viena sekoja Vidusjūras diētai, bet otra ievēroja zemu FODMAP diētu, kas ir izplatīta ierobežojoša diēta KZS ārstēšanai. Vidusjūras diētas grupā 73 % pacientu sasniedza galveno mērķi – simptomu uzlabošanos, savukārt zemas FODMAP diētas grupā šis rādītājs bija 81,8 %.
Pacientiem ar hronisku stabilu koronāro artēriju slimību (KAS), apvienojot intensīvas dzīvesveida izmaiņas un mērķtiecīgu medicīnisko terapiju, tika novēroti uzlabojumi riska faktoru rādītājos un labāki klīniskie rezultāti.