Pacientiem ar hronisku nieru slimību (HNS) 3.–5. stadijā zema olbaltumvielu satura veģetāra diēta (LPVD), ievērota 6 mēnešus, bija saistīta ar būtiskiem nieru funkcijas, metabolo rādītāju un ķermeņa sastāva uzlabojumiem, nepasliktinot uzturvielu nodrošinājumu.
Otrā tipa cukura diabēts un diabētiska nefropātija ir galvenais hroniskas nieru slimības cēlonis pasaulē. Slikti kontrolēts cukura diabēts rezultējas ar neskaitāmām komplikācijām, kas lielākā vai mazākā mērā ietekmē visu iekšējo orgānu funkciju. Diabētiska nefropātija ir viena no diabēta komplikācijām — tā attīstās līdz 50 % diabēta slimnieku, ievērojami palielina pacientu invaliditātes risku un mirstību.
Lielai daļai pacientu ar terminālu nieru slimību un hemodialīzi tiek novēroti kognitīvi traucējumi. Šajā pētījumā secināts, ka hemoglobīna līmenis spēlē nozīmīgu lomu kognīcijas izmaiņās.
D vitamīna deficīts ir prevalents stāvoklis hroniskas nieru slimības (HNS) gadījumā un bieži vien progresē dinamikā. Aprēķināts, ka ap 80 % predialīzes pacientu 25(OH)D koncentrācija serumā ir < 20 ng/ml, un samazinātā nieru funkcija ietekmē gan anaboliskās, gan kataboliskās D vitamīna metabolisma fāzes. [4] Kidney Disease Global Outcome (KDIGO) vadlīnijas rekomendē rutīnas D vitamīna līmeņa kontroli un suplementāru lietošanu pacientiem ar HNS.
Pasaulē hroniska nieru slimība (HNS) skar aptuveni 850 miljonus cilvēku, no kuriem 3,9 miljoniem ordinēta nieru aizstājterapija, un līdz 2040. gadam tā prognozēta kā piektais galvenais nāves cēlonis. [8] Samazināts aprēķinātais glomerulu filtrācijas ātrums (aGFĀ) un paaugstināta albuminūrija būtiski palielina sirds—asinsvadu sistēmas notikumu un mirstības risku. Pacientiem ar HNS III pakāpi mirstība no sirds—asinsvadu sistēmas slimībām ir desmitkārt lielāka nekā terminālas nieru mazspējas risks. [8]
Gan takrolims (TAC), gan mikofenolāta mofetils (MMF) tiek rekomendēti bērniem ar bieži recidivējošu nefrotisko sindromu vai steroīdu atkarīgu nefrotisko sindromu. Tomēr šo preparātu salīdzinājums efektivitātē un drošuma profilā nav bijusi izvērtēta caur nejaušināti kontrolētiem pētījumiem.
Zināms, ka pacientiem ar iekaisīgu zarnu slimību (IZS) var attīstīties komplikācijas no nieru veselības puses. Taču nav zināms, vai zems aGFĀ varētu būt predisponējošais faktors IZS attīstībai nākotnē.
Smagas psihiskās slimības skāra 7,3 % pacientu ar hronisku nieru slimību (HNS), kas ir par 56 % augstāka izplatība nekā vispārējā populācijā. Psihiskās slimības klātbūtne bija saistīta ar paaugstinātu mirstību, savukārt bipolārie traucējumi bija saistīti ar paātrinātu nieru funkcijas pasliktināšanos.
Hroniska nieru slimība (HNS) kļūst par vienu no pasaulē visizplatītākajām hroniskajām ne–infekcijas slimībām. PVO prognozē, ka līdz 2040. gadam HNS kļūs par piekto visbiežāko hronisko slimību. [1] HNS un ar to saistītās kardiovaskulārās komplikācijas ievērojami samazina kvalitatīvi nodzīvotus gadus, tāpēc ir svarīgi izvēlēties terapiju, kas aizkavē HNS progresēšanu, terminālas nieru mazspējas attīstību, kā arī uzlabo kardiovaskulāro slimību gaitu pacientiem ar HNS. [1; 2]. * minerālkortikoīdu receptoru antagonisti
Jaunā pētījumā atklāts, ka holesterīna līmeni pazeminošie medikamenti statīni neietekmē nieru funkciju.
Metilfenidāts ir vadošais farmakoterapijas līdzeklis uzmanības deficīta/hiperaktivitātes slimības (UDHS) pārvaldībai bērnībā un pusaudža vecumā. Zināms, ka pacientiem ar UDHS ir augstāks psihozes risks, bet līdz šim nav pētīts, kā metilfenidāta lietošana šo risku ietekmē ilgtermiņā.
Lai gan cilvēkiem šīs parādības nav tik izteiktas kā citām sugām, arī cilvēki piedzīvo sezonālas izmaiņas miega ilgumā un cirkadiānos procesos. Šīs izmaiņas, visticamāk, galvenokārt izraisa dienas gaišā laika ilguma svārstības. Daudzi cilvēki nereti stāsta par nogurumu un zemu enerģijas līmeni pavasarī. Šo parādību bieži dēvē par “pavasara nogurumu” (spring fatigue). Tomēr zinātniski pierādījumi šāda sezonāla sindroma pastāvēšanai līdz šim nav atrasti.
Bioloģiskās terapijas uzsākšana kā pirmās līnijas sistēmiskā ārstēšana pacientiem ar vidēji smagu vai smagu psoriāzi bija saistīta ar labāku ādas stāvokļa uzlabošanos, zemāku hronisku blakussaslimšanu risku un augstāku dzīves kvalitāti 5 gadu periodā, salīdzinot ar standarta pakāpenisko ārstēšanas pieeju.
Tēva psihiskie traucējumi perinatālajā periodā var ietekmēt visas ģimenes veselību; tomēr šie stāvokļi bieži ir novērtēti par zemu, un par to sastopamību un sākuma laiku zināms maz.
Kanādas Vēža asociācija (CSS) aicina veselības politikas veidotājus atbalstīt kolorektālā vēža skrīningu sākt no 45 gadu vecuma, nevis 50, kā tas ir šobrīd. Šo lūgumu atbalsta arvien spēcīgāka pierādījumu bāze par gados jaunu kolorektālā vēža gadījumu pieaugumu sabiedrībā.
