Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka ik gadu pasaulē sepse skar aptuveni 50 miljonu cilvēku, no kuriem vairāk nekā 11 miljoni cilvēku mirst. Tā kļuvusi par vienu no visbiežākajiem nāves iemesliem visā pasaulē. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā ar smagu sepses infekciju gadā ārstējas vairāk nekā 460 pacientu.
Katru gadu miljoniem bērnu tiek lietota vispārējā anestēzija operāciju, attēldiagnostikas un citu medicīnisko procedūru laikā. Joprojām nav pilnīgas izpratnes par pediatriskās anestēzijas potenciālām radītām patogēnām sekām uz smadzenēm, tomēr pirmsklīniskie pētījumi parasti norāda uz uzvedības deficīta esamību variabilitāti. Varbūtējo seku prognozē nozīmi piešķir gan bērnu vecumam, anestēzijas iedarbības ilgumam un lietojuma biežumam. [1]
Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.
GLP–1 receptoru agonistus plaši izmanto ASV un pasaulē ne tikai hiperglikēmijas pārvaldībā pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, bet arī svara samazināšanas nolūkā. Šo medikamentu perioperatīvais drošuma profils, īpaši aspirācijas risks anestēzijas laikā, nav pilnībā skaidrs.
Pacienta operatīvais risks ir plašs jēdziens, kas ietver dažādus mainīgos faktorus: pacienta fizisko stāvokli, blakusslimību esību un kompensācijas pakāpi, plānoto ķirurģisko un anestēzijas apjomu, iespējamos ķirurģiskos un anestēzijas riskus, kā arī personāla pieredzi konkrētās manipulācijas veikšanā. [11]
Rīgas 1.slimnīcas ārsts anesteziologs reanimatologs Dr. Med. Edgars Vasiļevskis, kopā ar saviem kolēģiem Latvijas Anesteziologu un Reanimatologu Asociācijas prezidenti, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesori anesteziologu reanimatologu Dr. Med. Ivetu Golubovsku un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesoru anesteziologu reanimatologu Dr. Med. Alekseju Miščuku, atgriezušies no Ukrainas, kur apmācīja ukraiņu ārstus lietot modernās reģionālās anestēzijas metodes.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ECMO komanda sadarbībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Specializētā medicīnas centra (SMC) ārstu brigādi pārvedusi pacientu no reģionālās slimnīcas, lai glābtu traģiskā ceļu satiksmes negadījumā smagi cietuša jaunieša dzīvību un padarītu iespējamu turpmāko ārstēšanu Austrumu slimnīcā. Šādi ECMO atbalsta sistēma Latvijā izmantota pirmoreiz.
Austrumu slimnīcas multidisciplinārai mediķu komandai veiksmīgi izdevusies unikāla sirds asinsvadu operācija ar veno-arteriālo ECMO (VA-ECMO) jeb ārpusķermeņa membrānas asins apskābekļošanas metodi, kas pilda arī sirds un asinsvadu atbalsta un uzturēšanas funkciju, veidojot pacientam apstākļus drošai mazinvazīvas kardioloģiskas operācijas veikšanai.
Kortizola regulācijā piedalās hipotalāma—hipofīzes—virsnieru ass. Hipotalāms sekretē adrenokortikotropā hormona atbrīvotājhormonu (KAH), kas ir hipofīzi regulējošs hormons. Pateicoties hipotalāma—hipofīzes vārtu sistēmai, tiem ir kopīga asinsapgādes sistēma, un adenohipofīze caur kapilāru sieniņu saņem hormonālo ietekmi no hipotalāma, var sintezēt un sekretēt adrenokortikotropo hormonu (AKTH). [2] Pacientei šajā klīniskajā gadījumā bija indikācijas bilaterālai adrenalektomijai bez primārā ektopiskā AKTH producējošā audzēja identificēšanas.
ARTA BĀRZDIŅA, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas vadītāja, atzīst: nav vienas receptes, kā sarunāties, bet svarīgākais ir būt patiesam, par visu informēt, lai nepaliek nekāds pelēkais, nesaprotamais posms, kas pēc tam emocionāli grauztu pacienta tuviniekus.
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
Hidradenitis suppurativa (HS) ir hroniska, recidivējoša iekaisīga ādas slimība. Jauni pierādījumi liecina, ka ilgstošs sistēmisks iekaisums var predisponēt pacientus paaugstinātam ļaundabīgo audzēju riskam. Neskatoties uz to, informācija par vēža biežumu pacientiem ar HS ir ierobežota, un līdz šim nav veikta neviena meta-analīze, kas analizētu, kuri vēža veidi šiem pacientiem ir sastopami biežāk.
Neizskaidrojama hematūrija, sāpes muguras lejasdaļā... Kādas ir nieru vēža pazīmes un sarkanā karoga simptomi, ko ģimenes ārstam nevajadzētu palaist garām? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild urologs Arvis Freimanis.
2. tipa cukura diabēts ilgstoši tika uzskatīts par slimību, kas piemeklē tikai gados vecākus cilvēkus. Līdz pat 1980. gadiem par bērnu diabētu tika uzskatīts tikai un vienīgi 1. tipa jeb autoimūns, insulīna atkarīgs cukura diabēts. [1]
Izolēta cervikāla distonija (ICD) ir visbiežāk sastopamā muskuļu distonijas forma pieaugušo vecumā. Par izolētu to sauc, ja pacientam nav citu neiroloģisku patoloģiju, kā tas visbiežāk ir pieaugušo cervikālas distonijas (CD) gadījumā. [1] CD gadījumā gribai nepakļautu muskuļu kontrakciju dēļ pacienta kakls/galva ieņem kādu pozu un/vai veic atkārtotu kustību. Distonija bieži asociējas ar trīci un sāpēm. [2]
