Splenomegālija bieži ir nejauša atradne citu iemeslu veikta izmeklējuma laikā. Svarīgi zināt, pie kāda liesas izmēra vai tilpuma būtu jāizvērtē pacienta hematoloģiska vēža vai aknu slimību risks. Šobrīd iztrūkst skaidru rekomendāciju par taktiku pacientiem ar incidentu splenomegāliju.
Dr. ENIJA ŠTOKA ir ārste, kas Helsinku universitātē ieguvusi maģistra grādu neirozinātnē un tagad Sālgrēna universitātes slimnīcā Gēteborgā turpina savu profesionālo izaugsmi radioloģijas rezidentūrā. Ceļš līdz tai bijis soli pa solim, un viņa atzīst, ka intravertā skandināvu mentalitāte un koleģiālā darba kultūra viņas personībai ir ļoti piemērota.
7. un 8. jūlijā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā norisinās līdz šim Baltijas mērogā pirmā starptautiskā konference <em>“Baltic Interventional Oncology (IO) Summer School”</em>, kurā kā lektori un praktiskie mācībspēki pulcējas vadošie invazīvie radiologi no Igaunijas, Lietuvas un Latvijas. Tas ir pirmais šāda veida apmācību pasākums invazīvās onkoradioloģijas jomā Baltijas valstu mērogā.
Arvien biežāk attēldiagnostiskajos izmeklējumos kā nejauša atradne tiek konstatētas aizkuņģa dziedzera cistas. Šo veidojumu uzraudzība veicina nozīmīgu slogu gan pacientam, gan veselības aprūpes speciālistiem. Pētījuma autori izteikuši hipotēzi, ka pacientiem ar mazām un stabilām aizkuņģa dziedzera cistām ir ļoti mazs risks cistas progresijai uz augstas pakāpes displāziju vai aizkuņģa dziedzera vēzi, - respektīvi, risks ir tikpat augsts cik vispārējā populācijā.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas radioloģe diagnoste prof. MAIJA RADZIŅA atzīst, ka ir ļoti prasīga pret sevi un arī pret citiem un cenšas lietderīgi izmantot katru dzīves minūti. Izcila organizatore un līdere — tā Maiju Radziņu raksturo apkārtējie.
Gada laikā ASV tiek veikti apmēram 93 miljoni datortomogrāfijas (DT) izmeklējumi 62 miljoniem pacientu. DT ir plaši izmantots attēldiagnostikas rīks, kas palīdz noteikt diagnozi un attiecīgi uzlabot pacienta klīnisko iznākumu. Tomēr, jāņem vērā arī izmeklējuma jonizējošā starojuma līmenis, kas ir saistīts ar paaugstinātu vēža risku. Vairāki lielapjoma retrospektīvi kohortas pētījumi norādījuši, ka bērnības DT ekspozīcija saistīta ar paaugstinātu risku attīstīties hematoloģiskām malignām neoplazmām un smadzeņu vēzim.
Plīsusi vēdera aortas aneirisma ir dzīvībai ļoti bīstams stāvoklis. Ja cilvēks netiek operatīvi nogādāts specializētā ārstniecības iestādē, mirstības rādītāji ir ļoti augsti — līdz pat 90%. Dažkārt pat mediķi prehospitālā posmā var šo patoloģiju neatpazīt un kļūdīties novērtējumā. Dr. med. Patrīcija Ivanova, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas asinsvadu ķirurģe un Dr. Aina Kratovska, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Radioloģijas centra vadītāja, invazīvā radioloģe vērš uzmanību uz būtiskāko informāciju, kas jāzina katram klīnicistam.
Vidzemes slimnīca, modernizējot savu pakalpojumu klāstu un medicīniskās iekārtas, ir iegādājusies laparoskopijas sistēmu Visera Elite III, veicot investīcijas 138 701,51 eiro apmērā, kas nodrošina augstas kvalitātes 4K izšķirtspēju un 3D pārredzamību - informē Vidzemes slimnīcas pārstāvji.
Latvijas mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izstrādātājs “Apply” sadarbībā ar radiologiem – asoc. prof. Kārli Kupču un Dr. Andri Veisu – radījuši risinājumu “Sinapse”, kas ar datorredzes palīdzību veselības aprūpes speciālistiem slimnīcās palīdzēs ātrāk diagnosticēt insultu. Kopš 2024. gada maija risinājums uzsācis darbību Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā, šobrīd uzrādot 80% efektivitāti.
Pagājušā nedēlā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā sadarbībā ar Aslimnīcas Mācību centru norisinājās seminārs par Datortomogrāfijas (DT) vadītu un robotizētas navigācijas asistētu Invazīvās Radioloģijas manipulāciju attīstības perspektīvām Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Bernes Universitātes (Šveice) profesors Stefans Vēbers atzina: Austrumu slimnīcas invazīvās radioloģijas speciālisti ir starptautiskā apritē un sniedz saviem pacientiem augstākā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumus.
Primāra arteriāla hipertensija bieži vien sākotnēji ir asimptomātisks stāvoklis, ko nosakām brīdī, kad pacients nonācis mūsu redzeslokā citu iemeslu dēļ. Taču, lai samazinātu nevēlamu kardiovaskulāru notikumu attīstības, t. sk. nāves, risku, svarīgi nodrošināt atbilstīgu ārstēšanu un profilaksi visās pacientu vecuma grupās.
Aptaukošanās ir hroniska, sistēmiska slimība, kas būtiski palielina saslimstību ar metaboliskām un kardiovaskulārām patoloģijām, kā arī paaugstina mirstību, radot ievērojamu slogu sabiedrības veselībai. [1; 5] Bariatriskā ķirurģija ir visefektīvākā invazīvā metode ilgtermiņa svara samazināšanai pacientiem ar patoloģisku aptaukošanos. Procedūra samazina uzņemtās barības daudzumu, uzlabo insulīna rezistenci un samazina kardiometaboliskos riskus. [3]
Ikgadējā starptautiskā Reto slimību diena Latvijā šogad izvērsīsies Reto slimību mēnesī, kurā rīkos gan informatīvu kampaņu mēneša garumā, gan “Reto slimību forumu 2026”, kas šogad pulcēs pašmāju un ārvalstu ekspertus.
Divos Apvienotās Karalistes kohortas pētījumos secināts, ka topiramāts saistīts ar augstāku glaukomas attīstības risku salīdzinājumā ar citiem antikonvulsantiem kā valproāts un lamotrigīns. Īpaši izteikta asociācija novērota sievietēm un pacientiem ar epilepsiju, bet ne vīriešiem vai pacientiem ar migrēnu.
Ilgtermiņa pētījums atklāja, ka sievietēm, kuras cieši ievēroja Vidusjūras diētu, bija ievērojami zemāks insulta risks. Visizteiktākie ieguvumi tika novēroti sievietēm, kuru uzturā dominēja augu valsts produkti, zivis un olīveļļa, vienlaikus samazinot sarkanās gaļas un piesātināto tauku patēriņu. Insulta risks samazinājās visos galvenajos insulta veidos, tostarp hemorāģiskā insulta gadījumā, kas pētījumos tiek analizēts retāk. Šie rezultāti liecina, ka uzturs var būt būtisks, taču bieži nepietiekami novērtēts faktors insulta profilaksē.
