Analizējot gandrīz 300 000 pacientu laboratorisko datu paraugus Vācijā, tika konstatēts būtisks D vitamīna līmeņa samazinājums pandēmijas laikā. Visizteiktākais vidējā D vitamīna līmeņa kritums un D vitamīna deficīta pieaugums tika novērots vecāka gadagājuma sievietēm salīdzinājumā ar citām vecuma un dzimuma apakšgrupām.
Vairāk nekā trešdaļai pacientu, kuri tika hospitalizēti akūtu hroniskas obstruktīvās plaušu slimības (HOPS) saasinājumu dēļ, bija anēmija, kas bija saistīta ar augstāku 1 gada atkārtotas hospitalizācijas un mirstības risku.
Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu (T2D) SGLT2 inhibitoru terapija bija saistīta ar zemāku dzelzs deficīta anēmijas sastopamību nekā pacientiem ar DPP-4 inhibitoru terapija. Šis ieguvums bija visizteiktākais vīriešiem, pacientiem vecumā no 61 gada un vairāk, kā arī pacientiem ar īsāku metformīna lietošanas ilgumu.
3. decembrī svinīgā pasākumā RSU aulā profesors Harijs Čerņevskis saņēma Latvijā augstāko apbalvojumu internās medicīnas specialitātē.
Vairāk nekā pusei cilvēku ar dzelzs deficītu trīs gadus pēc diagnozes noteikšanas joprojām ir zems dzelzs līmenis, un pacienti, kuru stāvoklis šajā laikā tika efektīvi ārstēts, saskarās ar ilgāku kavēšanos, nekā gaidīts, norādot uz ievērojamām nepilnībām atbilstošas atpazīšanas, efektivitātes nodrošināšanā un stāvokļa ārstēšanā.
Ābele ziedonī. Tātad vēl viens pavasaris. Protams, Dr. INGŪNAI LIEPAI, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētājai, ir strukturēts darba kalendārs ar obligāto pasākumu ierakstiem. Un ir kalendārs ar ģimenes plānotajām aktivitātēm. Dr. Liepai medicīnā rit 46. gads, no tiem 26 gadi — slimnīcu vadītājas amatā. Vispirms Alojas slimnīcā, kura vairs nepastāv, tad 12 gadus Vidzemes slimnīcā Valmierā, beidzamos gandrīz 11 gadus — Cēsu klīnikā.
Jaunā pētījumā konstatēts augsts anēmijas izplatības līmenis Īrijas veselības sistēmas pacientu vidū, savukārt izplatītāko cēloņu skrīninga līmenis ir zems.
Literatūrā minēts, ka dzelzs rezerves vīriešiem ir ~ 10 mg/kg, bet sievietēm mēnešreižu, grūtniecību, dzemdību dēļ un arī tāpēc, ka uzturā bieži vien nepietiek dzelzs, jāiztiek ar daudz mazākiem krājumiem. Tāpat dzelzs deficīta riska grupā ir bērni, seniori un pacienti ar hroniskām slimībām. Ļoti ilgi no pacientiem sūdzības varam nedzirdēt — dzelzs rezervju izsīkums ir pakāpenisks, palēnām progresējot līdz anēmijai, ja iemesls netiek koriģēts.
Demence ir diagnoze, kas maina ne tikai pacienta un līdzcilvēku dzīves kvalitāti, bet arī līdz šim lietoto medikamentu lietošanas paradumus, ietekmējot hronisku slimību pārvaldības procesu un zāļu lietošanas drošumu.
Klīniskās prakses vadlīnijās rekomendēts pacientam pielāgot atbilstīgu manžetes izmēru asinsspiediena mērīšanai. Taču no ikdienas prakses zināms, ka bieži vien tas vai nu nav iespējams, vai netiek darīts. Līdz šim nav pieejami daudz dati par to, kā nepareizs manžetes izmērs ietekmē asinsspiediena rādītāju un cik liela klīniskā nozīme tam ir.
Neskatoties uz to, ka pēdējo 40 gadu laikā ir panākts ievērojams progress kardiovaskulāro slimību (KVS) diagnostikā un ārstēšanā, tās joprojām ir viens no vadošajiem invaliditātes un nāves cēloņiem gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Pēc Pasaules veselības organizācijas (PVO) datiem 2022. gadā pasaulē gandrīz 20 miljoni cilvēku mira KVS dēļ, un gandrīz pusē no šiem nāves gadījumiem cēlonis bija koronārā sirds slimība (KSS) un akūts koronārs sindroms (AKS). [1; 2]
Hospitalizētiem pacientiem ar C. difficile infekciju (CDI) nelabvēlīgāki iznākumi bija saistīti ar lielāku vecumu, ārstēšanos intensīvās terapijas nodaļā (ITN), aknu slimību ar ascītu, kolonizāciju ar vankomicīnrezistentu enterokoku, parenterālu uzturu un nātrija bikarbonāta terapiju.
Pierādījumi tam, vai kafija un tēja kā ietekmē kognitīvo veselību, līdz šim nav bijuši skaidri definēti. Turklāt, lielākajā daļā pētījumu par kafiju nav precizēts, vai efekts novērojams kafijai ar kofeīnu vai bez. Šā iemesla dēļ veikts prospektīvs kohortas pētījums ASV, lai analizētu saistību starp kafijas vai tējas uzņemšanu un demences risku / kognitīvo funkciju.
Sadzīvē iegūta pneimonija (SIP) ir viens no vadošiem nāves iemesliem visā pasaulē. Lai SIP efektīvi ārstētu, nepieciešams samazināt nevajadzīgu un pārmērīgu plaša spektra antibiotiku lietošanu klīniskajā praksē. Lai izvērtētu, kādu antibakteriālo terapiju pacientam nozīmēt, svarīgi pārzināt potenciālos riska faktorus, kas var norādīt uz zāļu rezistenta patogēna iesaisti procesā.
Melnā pelargonija (Pelargonium sidoides) ir augs ar plaša spektra terapeitiskām īpašībām, Eiropā zināms un izmantots ekstrakta veidā kopš ~20. gadsimta. Primāri pelargonijas ekstrakts sastāv no tādiem metabolītiem kā ogļhidrāti, aminoskābes, peptīdi un minerālvielas, sekundāri – proantocianidīniem, kas visticamāk ir būtiskākais iemesls augu līdzekļa terapeitiskajiem efektiem. Šobrīd pieejamā literatūra, t.sk. klīnisko pētījumu rezultāti norāda uz auga antibakteriālo un šunu efektu.
