Cilvēkiem, kuri lieto metformīnu ir par 5 % zemākas izredzes, ka attīstīsies ar vecumu saistīta makulas deģenerācija, salīdzinot ar tiem, kuri nelieto metformīnu.
Ar vecumu saistīta makulas deģenerācija (MD) ir nopietna un samērā bieži sastopama oftalmoloģiska slimība. Viena no hipotēzēm par tās attīstību saistīta ar iekaisīgiem procesiem makulā. Alcheimera slimības ārstēšanā izmanto acetilholīnesterāzes inhibitorus (AchI), kuriem piemīt pretiekaisuma īpašības, taču šobrīd vēl nav skaidrs, vai šī zāļu grupa varētu ietekmēt ar vecumu saistītas MD risku.
Pēdējos gados, strauji attīstoties informācijas tehnoloģijām un pagarinoties digitālo ierīču lietošanas laikam, aktualizējas jautājums par šo iekārtu ietekmi uz cilvēka un acu veselību. Nereti veselības problēmas tiek saistītas ar sūdzībām par sāpēm un diskomfortu balsta—kustību aparāta darbībā, piemēram, muguras un sprandas rajonā, plaukstas un pirkstu locītavās.
Glaukoma ir progresējoša optiska neiropātija, kas identificēta kā viens no galvenajiem neatgriezeniska akluma iemesliem pasaulē. Pamatā glaukoma tiek iedalīta kā atvērta kakta glaukoma un slēgta kakta glaukoma: pirmā dominē Āfrikas un Eiropas, otrā — Āzijas populācijās. [1] Pētījumi uzrādījuši, ka paaugstināts intraokulārais spiediens (IOS) cieši saistīts ar glaukomas progresēšanu un redzes lauka defekta pasliktināšanos, tāpēc glaukomas terapijas pamats ir IOS pazemināšana ar medikamentozu, lāzera vai ķirurģisku terapiju. [2]
Sausās acs slimība (SAS) būtiski ietekmē pacienta dzīves kvalitāti, tās sastopamība abu dzimumu pārstāvjiem pieaug līdz ar vecumu: par SAS simptomiem ziņo tikai 8,4 % cilvēku, kas jaunāki par 60 gadiem, bet 70—79 gadu vecumgrupā sūdzības pauž 15 % un virs 80 gadu vecuma — 20 % indivīdu. Izprotot kopējās globālās iedzīvotāju novecošanās tendences, ir skaidrs, ka sūdzības par SAS kā sabiedrības veselības problēmu tikai augs.
Diabētiska retinopātija ir mikroangiopātija, kas rodas cukura diabēta pacientiem saistībā ar hronisku paaugstinātas glikēmijas iedarbību uz tīkleni. Tā ir visbiežākā tīklenes vaskulārā slimība. 2020. gadā diabētiska retinopātija bija piektais izplatītākais novēršamā akluma cēlonis pasaulē un piektais izplatītākais vidēji smagu vai smagu redzes traucējumu cēlonis cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem. Diabētiska retinopātija ir saistīta ar smadzeņu asinsvadu nevēlamiem notikumiem, miokarda infarkta un sastrēguma sirds mazspējas risku nākotnē. [1; 2]
Zinātnieki sniedz papildu pierādījumus tam, ka intrakraniālajam spiedienam ir svarīga loma glaukomas ar normālu spiedienu gadījumā, kas veido līdz pat 50 % no visiem glaukomas gadījumiem. Nesenais klīniskais pētījums parāda, ka zems intrakraniālais spiediens korelē ar pavājinātu pacienta redzi, īpaši deguna zonā.
Ar vecumu saistīta makulas deģenerācija (VMD) ir viens no vadošajiem akluma iemesliem pasaulē, kam agrīnās slimības stadijās nav pieejama ārstēšana. Retrospektīvi pētījumi uzrādījuši saistību starp metformīnu un samazinātu VMD attīstības risku.
Katarakta ir viena no biežākajām acu slimībām, un vienīgā efektīvā ārstēšanas metode ir ķirurģiska iejaukšanās, kas ir visbiežāk veiktā acu operācija. Latvijā ik gadu veic vairāk nekā 10 000 kataraktas operāciju.
53% bērnu pirms skolas gaitu sākšanas ir veikta redzes pārbaude. Savukārt ceturtdaļai bērnu redzes funkcijas neatbilst normai. Tā secināts OC VISION kampaņas “Redzi, redzi, saredzi” ietvaros veiktajā redzes skrīninga pilotpētījumā.
Mikroķirurgs un augstas sarežģītības rekonstruktīvo operāciju meistars Dr. med. JĀNIS ZARIŅŠ savu dzīvi pakārtojis starp trīs galvenajām vērtībām — ģimeni, darbu un draugiem. Intervija notiek Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrā, kad novakarē pēc pacientu pieņemšanas viņam darbs nebūt nebeidzas — pēc mūsu sarunas dakteris vēl dodas apraudzīt pacientus RAKUS Onkoloģijas centrā.
Uzmanības deficīta/hiperaktivitātes sindroms (UDHS) ir saistīts ar paaugstinātiem priekšlaicīgas nāves riskiem, bet līdz šim nav analizēts, vai psihofarmakoterapija var mazināt UDHS pacientu mirstības riskus.
Arteriāla hipertensija ir viens no modificējamiem riska faktoriem kardiovaskulāras (KV) slimības attīstībā — biežāks nekā smēķēšana, dislipidēmija vai diabēts. Arteriāla hipertensija bieži ir cilvēkiem ar citiem KV riska faktoriem — tādiem kā palielināts svars, neveselīgi diētas paradumi un mazkustīgums. Jo vairāk riska faktoru, jo augstāks asinsspiediens — jo lielāka iespējamība nevēlamam KV notikumam! Uz jautājumiem par primāras arteriālas hipertensijas pārvaldību un situāciju Latvijā atbild asoc. prof. Andrejs Ērglis.
Vārds “stoma” cēlies no grieķu valodas, un tā nozīme ir “atvērums” — ar šo jēdzienu var saprast gan ķermeņa dabiskās atveres, gan ķirurģiski izveidotās. [1] Latvijā ir ap 2000 cilvēku, kuriem ir izveidotas dažādu veidu stomas, Eiropā viņu skaits sasniedz ap 700 000, bet pasaulē šis skaits mērāms miljonos. [9—11]
Tiek uzskatīts, ka dzīvesveids ietekmē galvassāpju biežumu jauniešiem. Pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp dažādiem dzīvesveida faktoriem un biežām atkārtotām galvassāpēm bērniem un jauniešiem.