Bezmiegs ir bieži sastopams pavadonis pacientiem ar hroniskām slimībām (sāpju sindroms, kardiovaskulāras slimības, vēzis) un negatīvi ietekmē šo slimību iznākumu un dzīves kvalitāti. Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) bezmiega gadījumā rekomendēta kā pirmās līnijas terapija, tomēr pastāv neskaidrības par tās piemērojamību un efektivitāti pacientiem ar hroniskām slimībām.
Pilnvērtīgs un kvalitatīvs miegs ir viens no galvenajiem labas veselības priekšnosacījumiem. Nediagnosticēti un neārstēti miega traucējumi nozīmīgi pasliktina cilvēka dzīves kvalitāti, palielina risku saslimt ar dažādām slimībām, kā arī ir saistīti ar augstāku mirstības risku. [1; 2]
Obstruktīva miega apnoja (OMA) saistīta ar ievērojami augstāku risku attīstīties tīklenes vēnu oklūzijai dažādās demogrāfiskajās grupās. Turklāt, pacientiem ar jau zināmu tīklenes vēnu oklūziju OMA veicina turpmāku oftalmoloģisku komplikāciju attīstību.
Miegam kā fizioloģiskam un dinamiskam procesam ir sevišķi svarīga loma organisma normālā funkcionēšanā, un tā laikā vairākkārt mainās miega fāzes un cikli. Savukārt miega medicīna jeb somnoloģija ir relatīvi jauna medicīnas nozare, kas nodarbojas ar miega problēmu diagnostiku, ārstēšanu, novērošanu un profilaksi. Kopā ir sešas miega slimību grupas. Nefarmakoloģiska ārstēšana ir ļoti būtiska praktiski visu miega traucējumu ārstēšanā, tomēr rakstā sniegts arī priekšstats par medikamentozās terapijas iespējām dažādu miega slimību gadījumā.
Obstruktīva miega apnoja (OMA) un urīna inkontinence ir divi bieži sastopami veselības traucējumi, kas ievērojami ietekmē pacienta dzīves kvalitāti. Kaut arī varētu šķist, ka tie ir divi ļoti dažādi un savstarpēji nesaistīti stāvokļi, arvien vairāk pierādījumu liek domāt, ka starp OMA un urīna nesaturēšanu tomēr pastāv potenciāla mijiedarbība.
Melatonīns tika atklāts 1958. gadā, bet līdz pircējiem nonāca tikai 20. gadsimta 90. gadu vidū. Kopš tā laika melatonīna lietošana būtiski palielinājusies kā pieaugušo, tā bērnu populācijā, un melatonīns tiek izmantots teju visu miega traucējumu ārstēšanai. ASV Central Disease Center publicētais pārskats liecina, ka melatonīna popularitāte turpina augt: no 2012. līdz 2021. gadam melatonīna lietošana bērniem palielinājās par 530 %. [1]
Lielākā daļa jeb 60 % Latvijas iedzīvotāju ikdienā pietiekami neizguļas, vienlaikus trešdaļa (32 %) sastopas ar bezmiegu vai citiem miega traucējumiem, liecina <em>Mana Aptieka & Apotheka</em> Veselības indeksa dati.
Bezmiegs ir miega traucējumi, kad cilvēkam ir grūtības aizmigt vai uzturēt miegu. Bieži novērotas bezmiega sekas ir nogurums dienā, slikts garastāvoklis, viegla aizkaitināmība, problēmas ar uzmanības noturēšanu vai koncentrēšanos. Lai noteiktu bezmiega diagnozi, sūdzībām jābūt vairākas reizes nedēļā vismaz trīs mēnešus.
Mūsdienu straujajā vidē vēl nekad nav bijis tik grūti iegūt pietiekami daudz miega. Tomēr pētījumi uzsver, kāpēc labs miegs ir ļoti svarīgs, lai saglabātu veselību. Šajā pētījumā atklāts, ka sievietēm, kuras cīnās ar miega trūkumu, bija lielāks risks saslimt ar paaugstinātu asinsspiedienu.
Pēc Pasaules Miega organizācijas (World Sleep Society) aplēsēm ar miega traucējumiem, kas rada apdraudējumu veselībai un ietekmē dzīves kvalitāti, saskaras līdz 45 % cilvēku pasaulē. [1] Tāpēc aizvien vairāk tiek aktualizēta somnoloģijas nozīme un pieaug veselības aprūpes speciālistu un sabiedrības informētība par miega traucējumiem.
Migrēna ir kompleksa neirovaskulāra slimība ar ģenētiski noteiktu predispozīciju nervu sistēmai jutīgi reaģēt uz dažādām iekšējās vai ārējās vides izmaiņām. Migrēna skar 14 % pasaules iedzīvotāju jeb vienu miljardu cilvēku visā pasaulē un ir otrs biežākais cēlonis visās vecuma grupās, kas samazina veselīgi nodzīvotos dzīves gadus. [1] Raksta divās daļās iztirzāsim migrēnas profilaktiskās ārstēšanas vadlīnijas, biežāk lietoto profilakses medikamentu indikācijas un situāciju Latvijā saistībā ar medikamentu kompensācijas nosacījumiem.
Rūpīgi plānots veģetārs un vegāns uzturs, iekļaujot atbilstošus uztura bagātinātājus, var nodrošināt veselīgu bērnu augšanu, liecina nozīmīga jauna metaanalīze — līdz šim visaptverošākais pārskats par augu valsts uzturu bērniem un jauniešiem.
Kurām pacientu grupām ir lietderīgi analīzēs noteikt feritīna līmeni serumā? Kādi ir pamata izmeklējumi pacientam ar jaunatklātu dzelzs deficīta anēmiju? Kādi ir dzelzs deficīta anēmijas ārstēšanas principi? Lasiet hematoloģes BRIGITAS JANICKAS-KUPRAS atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.
MAREKS MARČUKS strādā par pediatru Rēzeknes slimnīcā. Atgriezies dzimtajā pilsētā, jo, kā dakteris uzsver, Rēzeknes slimnīca ir tā vieta, kur sasniedzami izaugsmes horizonti, turklāt Rēzeknē dzīvo viņa un sievas vecāki, radi un draugi. Mācās algoloģiju, kas nav klasiska izvēle pediatram, bet ļoti noderīga.
Prognozēts, ka 2030. gadā ateroskleroze būs atbildīga par apmēram 12 miljoniem nāves gadījumu pasaulē. Tradicionālie aterosklerozes riska faktori ir augsts asinsspiediens, smēķēšana, ar piesātinātajiem taukiem bagāta diēta un zema fiziskā aktivitāte. Bet ar to pētījumi nebeidzas — riska faktori tiek meklēti un atrasti arī citās jomās.
