Stīvensa-Džonsona sindromu un toksisku epidermālu nekrolīzi (SJS/TEN) pārdzīvojušie pacienti piedzīvo nozīmīgas ilgtermiņa sekas, kas ietekmē kopējo dzīves kvalitāti. Fiziskie simptomi hospitalizācijas laikā tiek labi dokumentēti, bet literatūrā pieejams ierobežots skaits datu par ilgtermiņa biopsihosociālu SJS/TEN ietekmi, īpaši no pacienta perspektīvas.
Globālais psoriāzes slogs no 1990. līdz 2021. gadam nedaudz palielinājās — ar vecumam standartizēto saslimstības rādītāju (ASIR) pieaugumu par 10,3 % vīriešiem un 7,3 % sievietēm —, un tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam tā turpinās pieaugt.
Ārstiem, plānojot rekonstruktīvās ķirurģiskās operācijas, būtu jāņem vērā pacienta atopisko slimību anamnēze, liecina divi jauni pētījumi, kas šonedēļ prezentēti Amerikas Alerģijas, astmas un imunoloģijas (ACAAI) 2025. gada ikgadējā kongresā Orlando, Floridā.
Retrospektīvā kohortas pētījumā TriNetX konstatēts, ka lielākā daļa saistaudu slimību un daļa neitrofilu dermatožu saistītas ar ievērojami augstākiem viena gada, piecu un 10 gadu riskiem attīstīties hematoloģiskai malignitātei, kamēr autoimūnas bullozas slimības šādu saistību neuzrāda. Pētījumā aptverti dati par 180 miljoniem cilvēku 18 pasaules valstīs.
Psoriāze ir hroniska, recidivējoša iekaisīga ādas slimība, kas skar aptuveni 2—3 % pasaules iedzīvotāju. Lai gan visbiežāk sastopamā ir perēkļainā psoriāze, pastāv arī retākas šīs slimības formas, kurām raksturīga atšķirīga klīniskā aina, slimības gaita un terapijas pieeja. Retās formas, tostarp pilienveida, inversā, pustulozā, eritrodermiskā un palmoplantārā psoriāze, bieži vien ir klīniski izaicinošas gan diagnostikas, gan ārstēšanas ziņā. Tās var būt smagākas, ar izteiktākiem sistēmiskiem simptomiem un lielāku ietekmi uz pacienta dzīves kvalitāti.
Pēdējos gados pieaugusi interese par diētas lomu psoriāzes pārvaldībā un profilaksē. Tomēr nejaušināti kontrolētu klīnisko pētījumu pieejamība par šo tēmu nav bijusi īpaši plaša. MEDIPSO (<em>Impact of the Mediterranean Diet on Patients With Psoriasis</em>) ir nesen publicēts atvērta tipa viencentra nejaušināti kontrolēts pētījums, kurā analizēts, kā Vidusjūras diēta ietekmē vieglas līdz vidēji smagas gaitas psoriāzes klīnisko ainu.
Meta-analīze atklāja paaugstinātu autoimūno blakussaslimšanu izplatību pieaugušajiem ar vitiligo, īpaši vairogdziedzera slimību, alopēciju areata, reimatoīdo artrītu un 1. tipa cukura diabētu.
Lai gan sabiedrībā joprojām valda uzskats, ka ar kašķi vai pedikulozi slimo tikai zemākais sabiedrības slānis, tā nebūs gluži patiesība. Jebkurš no mums var saskarties ar kādu no šiem parazītiem, un klīniskajā praksē ģimenes ārstu kabinetā šos “dzīvnieciņus” sastop pietiekami bieži. Izaicinājums — veiksmīgi no tiem atbrīvoties.
Kaut arī regulāras fiziskas aktivitātes saistītas ar plaša spektra hronisku slimību profilaksi, to loma psoriātiskā artrīta profilaksē nav plaši pētīta. Līdz ar to klīnicisti var atturēties rekomendēt intensīvus treniņus pacientiem ar psoriāzi, baidoties par potenciāli trigerējošu ietekmi uz locītavu iekaisumu pacientiem ar subklīnisku psoriātisko artrītu (PsA). 2025.gada GRAPPA (<em>Group for Research and Assessment of Psoriasis and Psoriatic Arthritis</em>) ikgadējā tikšanās reizē tika pierādīts, ka fiziskai aktivitātei ir tieši preventīvs efekts!
Aptaukošanās ir hroniska slimība ar daudziem sarežģījumiem un pavadošiem stāvokļiem, piemēram, vielmaiņas, gastrointestināliem traucējumiem un izmaiņām ādā. Pacientam ar aptaukošanos svarīgi sadarboties ar speciālistiem, kas var piedāvāt risinājumus. Jebkurā klīniskā situācijā jānovērtē pacienta barojums. Rutīnas klīniskajā praksē palielināta ķermeņa masa nereti netiek pienācīgi novērtēta, bet tā lielā mērā ietekmē slimību norisi, komplikāciju attīstību, ārstēšanas rezultātu un mirstības risku.
Sistemātisks pārskats un meta-analīze, kas aptvēra 96 pētījumus, atklāja, ka interneta spēļu atkarības (internet gaming disorder, IGD) apvienotā izplatība jauniešu vidū (vecumā no 18 līdz 35 gadiem) kopumā bija 6,1 %, un tā bija būtiski augstāka tikai spēlētāju vidū (8,1 %) salīdzinājumā ar jauktām izlases grupām, kurās bija gan spēlētāji, gan nespēlētāji (5,47 %).
2025. gada oktobra Doctus numurā rakstā “AKEI un ARB loma mūsdienu kardioloģijā nezūd” uzsvēru, ka mūsdienu apstākļos jebkura ārsta darba ikdiena nav iedomājama bez renīna–angiotenzīna sistēmas blokatoriem. Bet nenoliedzami mūsdienu terapijā ar labiem rezultātiem kardiovaskulāro problēmu risināšanā stabili ienāk jaunie medikamenti — ARNI, SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti un citi. Šajā apskatā neliels ieskats par šobrīd zināmo.
Paaugstināts asinsspiediens pusaudža vecumā ir saistīts ar augstāku mirstības risku no kardiovaskulārām slimībām, tāpat ir norādes par karotīdo artēriju intima media sabiezēšanās un kalcifikācijas riskiem. Lai noskaidrotu, kā sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens pusaudžu gados ietekmē aterosklerozes attīstību pusmūžā, veikts kohortas pētījums Zviedrijā.
Meniski ir divas pusmēness formas fibroskrimšļa struktūras, kas ir neaizstājama ceļa locītavu sastāvdaļa. Vārda izcelsme ir no grieķu vārda “meniskos”, kurš raksturo pusmēness formu. Pirms cilvēki uzzināja par menisku lomu ceļa locītavā, populārākā ārstēšanas metode meniska bojājuma gadījumā bija totāla vaļēja meniskektomija.
Konstatēts, ka sievietēm, kas zīdījušas bērnu ar krūti ilgāk par 8 mēnešiem, pirmsmenopauzes periodā novēro labāku kaulu un muskuļu sastāvu, kā arī mugurkaula kaulu smadzeņu adipozitātes un muskuļu tauku infiltrācijas samazināšanos piecu gadu laikā, tādējādi uzlabojot vielmaiņu un mazinot insulīna rezistenci.
