Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
28. jūlijā - ikgadējā Pasaules Hepatīta dienā ārsti atgādina par iespējām pasargāt sevi no C hepatīta un tā sekām ne tikai vienā dienā, bet visu savu dzīvi.
Šā brīža pieeja hepatotoksiskā medikamentu potenciāla klasificēšanā balstās uz kumulatīviem gadījumu ziņojumiem par akūtu aknu bojājumu (AAB), neņemot vērā skartās populācijas lielumu. Pastāv maz pierādījumu no datiem, kas attiecināmi uz pacienta veselības statusu un/vai rutīnas veselības aprūpē ievāktu informāciju ārpus ierastās pētījumu vides. Veikts pētījums, lai identificētu potenciāli vishepatotoksiskākos medikamentus praksē balstītos pierādījumos un salīdzinātu rezultātus ar šā brīža medikamentu iedalījumu pēc gadījumu ziņojumiem.
Jauna pētījuma rezultāti liecina, ka sievietēm ar steatotisku aknu slimību (SLD), kas saistīta ar alkohola lietošanu, ir lielāks mirstības risks nekā vīriešiem ar tādu pašu stāvokli.
Statistikas dati rāda, ka ASV apmēram 65 % pieaugušo katru dienu uzturā lieto saldinātus dzērienus. Vai lielāks saldinātu dzērienu patēriņš paaugstina risku attīstīties aknu vēzim un/vai veicina mirstību no hroniskas aknu slimības? To skaidroja šā pētījuma autori.
C hepatīts ir vīrusinfekcija, kas rada iekaisumu aknās un var noritēt akūti un/vai hroniski. Hronisks C hepatīts var progresēt līdz aknu cirozei un aknu vēzim. PVO noteikusi mērķi — līdz 2030. gadam izskaust C hepatītu kā nopietnu draudu veselībai. Latvija seko šim mērķim, taču, lai to sasniegtu, skaidri jāzina, kādi ir inficēšanās ceļi, kādas ir C hepatīta klīniskās un ektrahepatiskās izpausmes, kuri no iedzīvotājiem ierindojami paaugstināta riska grupā un vai katram Latvijas iedzīvotājam vismaz reizi dzīvē būtu jāveic C hepatīta tests.
Pacientiem ar ne–alkohola taukaino hepatozi (NATH) ir lielāka iespēja attīstīties smagām infekcijām, kuru dēļ nepieciešama hospitalizācija.
Līdz šim nav pētīts, vai profilaktiska antibakteriālā terapija pacientiem, kas hospitalizēti smagas gaitas alkohola inducēta hepatīta gadījumā ir lietderīga. Daudzcentru nejaušināta, divkārtnepārredzama klīniskā pētījuma rezultāti liek apšaubīt amoksicilīna/klavulānskābes lietderību šai pacientu grupai.
Alkohola neizraisīta aknu taukainā slimība (NATAS) izpaužas ar aknu steatozi jeb aptaukošanos gadījumos, kad pacientam nav citu iemeslu, kuru dēļ aknu audos patoloģiski varētu uzkrāties tauki, piemēram, smaga aktīva alkohola lietošana. Šobrīd NATAS ir galvenais hroniska aknu bojājuma iemesls pasaulē, šis stāvoklis rada bažas par sabiedrības veselību.
Gandrīz 86 % pacientu ar FIB-4 rādītājiem, kas norāda uz aknu fibrozi, sirds magnētiskajā rezonansē atklāj novirzes.
B12 vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns ar sarežģītu struktūru, kas pazīstams arī kā kobalamīns, nozīmīgs šūnu metabolismā, īpaši DNS sintēzē, metilēšanā un mitohondriju funkcionalitātē. [1] Tā trūkums var izraisīt hematoloģiskus un neiroloģiskus traucējumus, tomēr šie klīniskie iznākumi izpaužas salīdzinoši vēlu. Agrīnā B12 vitamīna deficīta diagnostika ir izaicinošs uzdevums.
ASV Slimību profilakses un kontroles centra 2022.gada dati rāda, ka 1 no 31 astoņgadniekam ir autiskā spektra traucējumi (AST). Aprēķini liecina par AST pieaugumu salīdzinot ar 2020.gada datiem, kur AST konstatēti 1 no 36 astoņgadniekiem. Šie dati publicēti CDC’s Morbidity and Mortality Weekly Report.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Ģimenes plānošana ir darbību kopums, kas sniedz iespēju pārim izvēlēties bērnu skaitu un noteikt vēlamo intervālu starp grūtniecībām. Šis jēdziens klasiskā izpratnē ietver kontracepcijas metožu lietojumu, lai novērstu neplānotas grūtniecības iestāšanos, bet plašākā izpratnē ģimenes plānošanas jēdziens ietver arī neauglības ārstēšanu. [1; 2] Lai gan SPKC dati ir optimistiski un liecina, ka pēdējos desmit gados legālu abortu skaits Latvijā samazinājies divkārt, joprojām saglabājas liels nevēlamo grūtniecību skaits pusaudžu vecumā, [3] tāpēc nozīmīga ir izglītošana skolās, medicīnas iestādēs, digitālajā vidē.
Gada laikā ASV tiek veikti apmēram 93 miljoni datortomogrāfijas (DT) izmeklējumi 62 miljoniem pacientu. DT ir plaši izmantots attēldiagnostikas rīks, kas palīdz noteikt diagnozi un attiecīgi uzlabot pacienta klīnisko iznākumu. Tomēr, jāņem vērā arī izmeklējuma jonizējošā starojuma līmenis, kas ir saistīts ar paaugstinātu vēža risku. Vairāki lielapjoma retrospektīvi kohortas pētījumi norādījuši, ka bērnības DT ekspozīcija saistīta ar paaugstinātu risku attīstīties hematoloģiskām malignām neoplazmām un smadzeņu vēzim.
