Dažādu diētas programmu salīdzinājums, mirstības risks, nevēlamu kardiovaskulāro notikumu profilakse pacientiem ar augstu risku
Šajā sistemātiskajā pārskatā un nejaušināti kontrolētu pētījumu meta–analīzē tika noteikta relatīva dažādu strukturētu diētu un diētas programmu ietekme mirstības samazināšanā un kardiovaskulāro notikumu profilaksē pacientiem ar paaugstinātu sirds–asinsvadu slimību risku.
Dati tika izgūti no tādām zinātniskajām datu bāzēm kā AMED, CENTRAL, Embase, Medline, CINAHL un ClinicalTrials.gov, publicēšanas datums – līdz 2021.gada septembrim. Analīzē tika iekļauti nejaušināti pētījumi par pacientiem ar paaugstinātu kardiovaskulāro risku, salīdzinot diētas programmas ar nelielu iejaukšanos procesā (piemēram, veselīga uztura brošūru izdalīšana) ar alternatīvām programmām, kas ilga vismaz deviņus mēnešus un ziņoja par pētījuma dalībnieku mirstību vai nevēlamu kardiovaskulāro notikumu (piemēram, insultu vai nefatālu miokarda infarktu). Diētas programmā varēja būt iekļauti papildu pasākumi – uzvedības atbalsts, fiziskās aktivitātes, medikamentozā terapija.
Pētījuma iznākumi bija visu iemeslu mirstība, kardiovaskulārā mirstība un kardiovaskulārie notikumi (insults, nefatāls miokarda infarkts, neplānotas kardiovaskulāras intervences).
Tika identificēti 40 derīgi pētījumi par 35 548 dalībniekiem, kur pētītas septiņas specifiskas diētas (zema tauku satura diēta – 18 pētījumi, Vidusjūras diēta – 12 pētījumi, ļoti zema tauku satura diēta – 6 pētījumi, midificētu tauku diēta – 4 pētījumi, kombinētā zemu tauku un sāls diēta – 3 pētījumi, Orniša diēta – 3 pētījumi un Pritikina diēta – 1 pētījums). Balstoties uz vidējas ticamības pierādījumiem, Vidusjūras diēta, salīdzinot ar nelielas iejaukšanās pasākumiem, pierādīja pārākumu visu iemeslu mirstības mazināšanas profilaksē (iespēju attiecība 0,72, 95 % TI 0,56–0,92; pacienti ar vidēju risku: risku attiecība par 17 mazāka uz 1000 iedzīvotājiem, piecu gadu novērošanas periodā), kardiovaskulārās mirstības profilaksē (0,55; 95 % TI 0,39–0,78; par 13 mazāka uz 1000 iedzīvotājiem), insulta profilaksē (0,65, 95 % TI 0,46–0,93; par 7 mazāka uz 1000) un nefatāla miokarda infarkta profilaksē (0,48; 95 % TI 0,36–0,65; par 17 mazāka uz 1000). Arī zemu tauku satura diēta, balstoties uz vidējas ticamības pierādījumiem un salīdzinot ar nelielas iejaukšanās pasākumiem bija pārāka visu iemeslu mirstības profilaksē (0,84, 95 % TI 0,74–0,95; par 9 mazāka uz 1000) un nefatāla miokarda infarkta profilaksē (0,77, 95 % TI 0,61–0,96; par 7 mazāka uz 1000). Absolūtie šo abu diētu efekti bija izteiktāki pacientiem ar augstu kardiovaskulāro notikumu risku. Netika novērota būtiska atšķirība efektivitātē starp Vidusjūras diētu vai zema tauku satura diētu nefatāla miokarda infarkta vai visu iemeslu mirstības profilaksē. Pārējās piecas analizētās diētas uzrādīja minimālu vai nekādu efektu uz mērāmo lielumu profilaksi, salīdzinājumā ar nelielas iejaukšanās programmu.
Avots: Karam G, Agarwal A, Sadeghirad B, Jalink M, Hitchcock C L, Ge L et al. Comparison of seven popular structured dietary programmes and risk of mortality and major cardiovascular events in patients at increased cardiovascular risk: systematic review and network meta-analysis BMJ 2023; 380 :e072003 doi:10.1136/bmj-2022-072003