Maija beigās Londonā notika Eiropas Insulta kongress. Kongresā ziņoto nozīmīgāko pētījumu rezultātu atspoguļojumu ir uzrakstījis Esenas universitātes Neiroloģijas nodaļas neirologs Christoph Diener.
ARUBA pētījums
Attiecībā uz primāro profilaksi tika prezentēti rezultāti no ARUBA pētījuma. Pētījumā tika iekļauti pacienti ar asimptomātiskiem arteriovenoziem defektiem, un visi pacienti nejaušināti tika iedalīti divās grupās. Vienai grupai tika veikta intravenoza radioloģiska iejaukšanās vai staru terapija un otras grupas pacienti tika ārstēti ar medikamentiem. Šis pētījums tika pārtraukts pirms tā paredzētā termiņa beigām ļoti augsto ķirurģisko vai staru terapijas komplikāciju dēļ. Relatīvais risks uzrādīja pārliecinošu medikamentozās terapijas pārsvaru pār konservatīvo terapiju (RR=0,29).
NEST 3 pētījums
Šajā pētījumā tika iesaistīti pacienti ar Insulta skalas punktu skaitu no 7 līdz 17, un šiem pacientiem tika izmantota lāzerterapija. Pētījuma laikā pacientiem nebija paredzēts saņemt audu plazminogēna aktivatorus. Arī šis pētījums tika pārtraukts pirms laika mazās efektivitātes dēļ. Tātad šis pētījums par neiroprotektīvo terapiju neizdevās.
DESTINY II pētījums
Pozitīvi rezultāti tika iegūti DESTINY II pētījumā. Šajā pētījumā pārbaudīja hemikranektomijas efektivitāti pacientiem ar ļaundabīgu centrālās smadzeņu artērija infarktu, kuri bija vecāki par 60 gadiem. DESTINY I jau pierādīja, ka gados jaunākiem pacientiem ir ieguvumi no hemikranektomijas. DESTINY II pētījums tika pārtraukts pirms laika pārliecinoši efektīvo rezultātu dēļ. Primārais iznākums - mRS (modified Rankin Scale) rezultāts no 0 līdz 4 - tika sasniegts 39% pacientu ķirurģijas grupā, salīdzinot ar 17% konservatīvās terapijas grupā. Šie rezultāti bija statistiski ticami. Ja pacientam pēc mRS skalas ir 5 vai vairāk punkti, ir nepieciešama ārstēšana un labāki rezultāti tiek sasniegti ar hemikranektomiju, šo terapijas veidu var ieteikt arī pacientiem virs 60 gadu vecuma.
ARCH pētījums
Šajā pētījumā tika iekļauti pacienti ar tranzistori išēmisku lēkmi vai vieglu insultu ar nozīmīgām aterosklerotiskām pangām. Pacienti nejaušināti tika iedalīti divās grupās: viena grupa saņēma terapijā varfarīnu, otra grupa - aspirīna un klopidrogrela kombināciju. Diemžēl arī šis pētījums tika pārtraukts pirms laika, jo kļuva skaidrs, ka nekad netiks sasniegts statistiski ticams rezultāts. Pētījumu pārtraucot, rezultāti uzrādīja, ka nedaudz lielāki ieguvumi ir no aspirīna/ klopidogrela kombinācijas, salīdzinot ar varfarīnu, bet šīs atšķirības nebija statistiski ticamas. Diemžēl vēl arvien nav zināms, kas ir labākais un piemērotākais ārstēšanas veids pacientiem ar tranzistori išēmisku lēkmi vai vieglu insultu.
SPS3 pētījums
SPS3 pētījumā tika iekļauti pacienti ar lakunāru insultu, tie nejaušināti tika iedalīti divās grupās atkarībā no antihipertensīvās terapijas agresivitātes: agresīva antihipertensīvā terapija (mērķa sistoliskais asinsspiediens <130 mmHg) vai konservatīva antihipertensīvā terapija (mērķa sistoliskais asinsspiediens 131 - 149 mmHg). Galvenais pētījuma iznākums bija insults. Pētījuma rezultāti uzrādīja relatīvā riska samazinājumu par 19%, ja tika izmantota agresīva antihipertensīvā terapija, tomēr starp grupām nebija statistiski ticamas atšķirības. Neskatoties uz to, šī apkopojuma autors uzskata, ka ļoti svarīgi ir pacientus ar lakunāru insultu ārstēt agresīvi, kad ir jāpanāk asinsspiediena kontrole ilgtermiņā.
INTERACT 2 pētījums
INTERACT 2 pētījumā nejaušināti tika iekļauti 2839 pacienti sešu stundu laikā pēc cerebrālas asiņošanas. Puse no pacientiem sasniedza sistolisko asinsspiedienu <140 mmHg, tas tika panākts i/v ievadot antihipertensīvos medikamentus. Kontroles grupa saņēma standarta terapiju. Pētījuma iznākums bija nāve vai smaga invaliditāte. Rezultāti uzrādīja, par labu agresīvai asinsspiediena samazināšanai (OR=0,87), tomēr arī šajā pētījumā netika pierādītas statistiski ticamas atšķirības starp grupām.
STICHII pētījums
Pēdējais nopietnais pētījums bija STICHII. Šajā pētījumā analizēja tūlītēju hematomas likvidēšanu vai nu ķirurģiski vai ar medikamentozu ārstēšanu pacientiem ar cerebrālu asiņošanu 12 stundu laikā. Pētījumā bija iesaistīts 601 pacients. Ķirurģiska terapija neizrādījās statistiski ticami pārāka par medikamentozo terapiju. Nelabvēlīgs rezultāts tika novērots 59% pacientu, kuri saņēma medikamentozu terapiju, un 62% pacientu, kuri tika operēti. Tas skaidri pierāda, ka ķirurģiska iejaukšanās nav pārāka par medikamentozo terapiju, izņemot pacientus ar virspusējām hemorāģijām un kuriem nav intraventrikulāras hemorāģijas, kuriem ir ieguvumi no ķirurģiskas iejaukšanās.
Ir veikti vēl neskaitāmi pētījumi un lielākā daļa no tiem ir publicēti vai nu Lancet Neurology vai the New England Journal of Medicine.
Pirmavots: Hans-Christoph Diener. 7 Stroke Studies to Know. Medscape Neurology. Diener on Neurology. Jul 03, 2013
