9 situācijas, kad ģimenes ārstam ir jāsaka “Nē” pacientam
Atteikšanās pacientam veikt nevajadzīgus izmeklējumus vai nozīmēt nevajadzīgu ārstēšanu var rezultēties ar zemākiem pacientu apmierinātības rādītājiem. Tomēr ir apkopas biežāk sastopamās situācijas, kad ārstam vajadzētu iebilst un nenozīmēt pacientam nevajadzīgas manipulācijas un ārstēšanu.
9 situācijas, kad ārstam vajadzētu teikt “Nē” pacienta vēlmēm veikt izmeklējumus:
- Neveikt attēldiagnostiku pacientam ar muguras lejasdaļas sāpēm pirmajās 6 nedēļās, ja vien nav “sarkano karogu”, piemēram, nopiens vai progresējošs neiroloģisks deficīts.
- Rutīnā neizrakstīt antibiotikas akūtu, vieglu līdz vidēji smagu sinusītu gadījumos, ja vien simptomi nav ilgāk par 7 dienām vai arī simptomi pasliktinās pēc sākotnējas klīniskas uzlabošanās.
- Nenozīmēt smadzeņu attēldiagnostiku vieglu ģīboņu gadījumos, ja neiroloģisko izmeklējumu rezultāti ir normas robežās.
- Nenozīmēt attēldiagnostiku nekomplicētu galvassāpju gadījumos.
- Neveikt DXA kaulu minerālā blīvuma noteikšanu sievietēm jaunākām par 65 gadiem un vīriešiem jaunākiem par 70 gadiem, kuriem nav riska faktoru.
- Nenozīmēt ikgadējo EKG vai citu kardioloģisko skrīningu pacientiem ar zemu risku bez simptomiem.
- Neveikt citoloģiskās uztriepes izmeklējumu sievietēm jaunākām par 21 gadu vai tām, kurām ir veikta hispterektomija ne ļaundabīga audzēja dēļ.
- Kā sākotnējo diagnostikas metodi neizvēlēties attēldiagnostiku pacientiem ar zemu venoza trombembolisma iespējamību. Ieteicams veikt augstas jutības D-dimēru mērījumus.
- Nav ieteicams turpināt attēldiagnostikas veikšanu pacientiem ar klīniski mazsnozīmīgām cistām.
Pirmavots: American Board of Internal Medicine Foundation; items come from lists provided by the American Academy of Family Physicians, American College of Physicians and American College of Radiology