Ārsts sieviete vai vīrietis: kurā gadījumā ir labāks iznākums?
Pētnieki analizēja visus pacientus, kuri tika hospitalizēti ar akūtu saslimšanu laika periodā 2011.gada 1.janvāris – 2014.gada 31.decembris. Tika analizēta 30 dienu mirstība un atkārtotas hospitalizācijas biežums vairāk nekā 1,5 miljoniem pacientu, lai noskaidrotu vai ārsta dzimums ietekmē ārstēšanas rezultātu.
No 58 344 internistiem, kuri ārstēja vismaz vienu pacientu, 18 751 (32,1%) bija sievietes. Salīdzinot ar ārstiem vīriešiem, kuri tika iekļauti analīzē, sievietes bija jaunākas (42,8 gadi pret 47,8 gadiem) un gada laikā ārstēja mazāk pacientus (131,9 pret 180,5 hospitalizēti pacienti).
Pacienti, kurus ārstēja sievietes, bija līdzīgi pacientiem, kurus ārstēja vīrieši (vidējais vecums attiecīgi 80,8 un 80,6 gadi), pēc rases, ienākumiem, apdrošināšanas statusa un blakus saslimšanām.
Analizējot kopējo 30 dienu mirstību, kopējā mirstība bija 179 162 (1 583 028 hospitalizācijas epizodes ārstēja 57 896 ārsti). Pēc samērošanas pēc slimnīcas un ārstu raksturojuma, mirstības rādītājs pacientiem, kurus ārstēja sievietes bija 11,07 % pret 11,49 % pacientiem, kurus ārstēja vīrieši.
30 dienu atkārtotu hospitalizāciju analīzē iekļāva 1 540 797 hospitalizācijas gadījumus, kurus ārstēja 57 876 ārsti, kopējais atkārtotas hospitalizācijas biežums bija 15,42 % (237 644 atkārtotas hospitalizācijas). Samērota atkārtota hospitalizācija pacientiem, kurus ārstēja sievietes bija 15,02 %, salīdzinot ar 15,57 % pacientiem, kurus ārstēja vīrieši.
Pacientiem, kurus ārstēja sievietes bija zemāki mirstības un atkārtotas hospitalizācijas rādītāji neatkarīgi no saslimšanas. Īpaši izteikta šī atšķirība bija pacientiem ar sepsi, pneimoniju, akūtu nieru mazspēju un aritmiju. Mirstības atšķirības atkarībā no ārstējošā ārsta dzimuma netika konstatētas, ja pacientam bija sirds mazspēja, urīnceļu infekcija un kuņģa zarnu trakta asiņošana.
Atkārtotas hospitalizācijas biežums statistiski ticami zemāks bija pacientiem ar lielāko daļu saslimšanu, ja viņus ārstēja sieviete.
Kopumā pētnieki secināja, ka iegūtie rezultāti sakrīt ar iepriekš pētījumos atklātajiem rezultātiem. Ir zināms, ka primārajā veselības aprūpē ārstes sievietes biežāk izmanto pētījumos balstītas ārstēšanas metodes, tāpat vai pat labāk veic standarta izmeklējumus un biežāk nodrošina uz pacientu vērstu aprūpi.
Pētnieki aicina pievērts uzmanību šīm atšķirībām un ņemt tās vērā ,veidojot veselības aprūpes politikas plānus un stratēģijas.
AVOTS: JAMA Intern Med. Published online December 19, 2016.