Augsts asinsspiediens pusmūžā un atmiņas traucējumi vecumdienās
Pētījuma laikā 4057 cilvēkiem bez demences mērīja asinsspiedienu pusmūžā (vidējais vecums bija 50 gadi) un tad vēlāk dzīves laikā (vidējais vecums 76 gadi) atkārtoti mērīja asinsspiedienu, turklāt visiem pētījuma dalībniekiem veica magnētisko rezonansi, lai novērtētu smadzeņu struktūru un mazo asinsvadu bojājumus smadzenēs. Tāpat tika veikti testi, kas mērīja atmiņu un domāšanas spējas.
Pētnieki atklāja saistību starp augstu sistolisko (augstāko izmērīto asinsspiedienu) un diastolisko asinsspiedienu un paaugstinātu smadzeņu bojājumu risku un mikroasiņošanu. Šāda saistība netika novērota cilvēkiem bez augsta asinsspiediena anamnēzē. Piemēram, cilvēkiem bez augsta asinsspiediena pusmūža gados, bet ar augstu diastolisko asinsspiedienu vecākos gados, ir par 50% lielāks risks, ka būs nopietni smadzeņu bojājumi, nekā cilvēkiem ar zemu diastolisko asinsspiedienu lielākā vecumā.
Tomēr cilvēkiem ar augstu asinsspiedienu anamnēzē pusmūža gados, zemāks diastoliskais asinsspiediens vecākos gados ir saistīts ar mazāku kopējo smadzeņu un pelēkās vielas samazinājumu. Šī saistība tika novērota arī attiecībā uz domāšanu un atmiņu. Cilvēkiem ar augstu asinsspiedienu pusmūžā, zems diastoliskais asinsspiediens ir saistīts ar 10% zemāku atmiņas testu rezultātu.
Gados vecākiem pacientiem bez augsta asinsspiediena anamnēzē, bet ar augstu asinsspiedienu vecumā, arī ir paaugstināts smadzeņu bojājuma risks, līdz ar to asinsspiediena pazemināšana ir būtiska visos vecumos.
Pirmavots: Lenore J. Launer, et al. Joint effect of mid- and late-life blood pressure on the brain. Neurology, June 2014.