Aukstā laikā lielāks sirds mazspējas risks
Līdz šim trūka datu par klimata ietekmi uz sirds mazspēju, ņemot vērā individuālos faktorus.
Pētījuma mērķis bija novērtēt gaisa temperatūras, relatīvā mitruna, atmosfēras spiediena un smalko daļiņu (PM2,5) ietekmi uz hospitalizācijām un mirstību pacientiem ar sirds mazspēju. Pētījums tika veikts Kvebekā, Kanādā.
Populācijā balstītā kohorta pētījumā iekļāva 112 793 gados vecus pacientus ar sirds mazspēju laika periodā 2001.- 2011.gads. Tika izmantots Koks regresijas modelis.
Kopumā 18 309 dalībnieki tika hospitalizēti un 4297 nāves gadījumi, kur pamatcēlonis bija sirds mazspēja, tika konstatēti. Tika novērots paaugstināts hospitalizāciju un nāves risks pazeminoties vidējai gaisa temperatūrai 3 un 7 dienas pirms notikuma. Atmosfēras spiediena palielināšanās iepriekšējās 7 dienās arī bija saistīta ar augstākiem negatīviem sirds mazspējas iznākumiem, bet negatīvs efekts netika novētots 3 dienu periodā. Netika konstatēta saistība starp relatīvo mitrumu un PM2,5 un sirds mazspējas notikumiem.
Pētnieki secina, ka gaisa temperatūrai un meteroloģiskajiem parametriem ir saistība ar sirds mazspējas notikumiem.
AVOTS: Vanasse A, Talbot D, Chebana F, et al. Effects of climate and fine particulate matter on hospitalizations and deaths for heart failure in elderly: A population-based cohort study. Environment International, 2017; 106: 257