PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Epidemiologi: ko mācīties no Ķīnas?

D. Ričika
Dažādu pasaules universitāšu epidemiologi analizē un modelē scenārijus, kā pārvietošanās ierobežojumi un sociālā distancēšanās ietekmēja COVID-19 izplatību Ķīnā.

Vīrusa pārnese samazinājās vairāk kā uz pusi

Žurnāls “Nature” uzdod jautājumu: ko varam mācīties no Ķīnas? Janvāra vidū epidēmijas centrā Uhaņā un 15 pilsētās Hubei provincē tika ierobežota sabiedrības kustība – vairāk kā 60 miljoni cilvēku palika mājās. Drīz pēc tam aptuveni 760 miljoni cilvēku (puse Ķīnas populācijas) sekoja šim piemēram. Nupat Ķīnā jauno gadījumu un mirstības līknes ir samazinājušas un jaunie gadījumi ir mērāmi pāris desmitos.

Zinātnieki lēš, ka ar COVID-19 saslimis cilvēks var inficēt vidēji 2,5 cilvēkus. Pirmie situāciju scenāriji parādīja, ka bez sociālās izolēšanās un pārvietošanās ierobežojumiem COVID-19 skartu 40% Ķīnas populācijas jeb 500 miljonus cilvēku.

Adam Kucharski no Londonas Higiēnas un tropiskās medicīnas skolas norāda, ka pēc pirmajām 7 dienām, kad tika ierobežota pārvietošanās, vīrusa pārnese palēninājās un viens saslimušais inficēja vidēji 1,05 cilvēkus.

Ja ierobežojumi būtu noteikti ātrāk…

Vairāki epidemiologi norāda, ka Ķīnas reakcija bija novēlota. Lai Shengjie un Andrew Tatem (Sauthemptonas universitāte) modeļi parāda: ja Ķīna būtu īstenojusi kontrolējošos pasākumus nedēļu ātrāk, tad tā būtu varējusi novērst 67% inficēšanās gadījumu, ja 3 nedēļas ātrāk – tad infekciju gadījumu skaits būtu  samazināts līdz 5%.

Aprēķini liecina, ka pilsētās, kurās tika apturēts sabiedriskais transports, slēgtas izklaides un sabiedriskās pulcēšanās vietas pirms tika konstatēti COVID-19 gadījumi, inficēšanās gadījumu skaits bija par 37% mazāks nekā pilsētās, kur šādus pasākumus neīstenoja.

Izmantojot mobilo tālruņu operatoru datus, redzams, ka dramatiski samazinājās  cilvēku pārvietošanās. Džona Hopkinsa universitātes epidemiologs Justin Lessler uzsver – pārvietošanās ierobežojumi palēnina vīrusa izplatību, bet svarīgi pasākumi, kas neveicina cilvēkus apiet ierobežojumus un melot.

Īsti nav skaidrs, kādu ietekmi atstāja skolu slēgšana – vai bērni, kuriem nav simptomu, bet kuri ir inficēti, var pārnest slimību. Tāpat epidemiologi domā: COVID-19 nav uzveikts, tikai nomākts, tāpēc ir bažas par infekcijas otro vilni, ja brīvi tiks atcelti visi ierobežojumi.

Kāpēc itāļiem neizdodas?

CNN raksta, ka arvien vairāk uz ielām patrulē policija, uzmana tos, kas dodas ārpus mājām bez pamatota iemesla. Itālijas intensīvās terapijas nodaļās ir ap 2000 cilvēku, veselības resurss ir izsmelts, saslimt ārsti, māsas, jo trūkst aizsarglīdzekļu.

Dr. Giorgi Palu, bijušais Eiropas un Itālijas Virusoloģijas biedrības prezidents stāsta: pēc 10 dienu pārvietošanās ierobežojumiem cerējis ieraudzīt, ka jauno inficēšanās gadījumu skaita līkne sāk slīdēt lejup. Bet tā nenotiek. Ik dienu ap 3500 tūkstoši jaunu gadījumu un 10% nāves gadījumu. Palu uzskata, ka ierobežojumiem vajadzēja būt plašākiem un stingrākiem, vajadzēja veikt vairāk diagnostisko testu.

The Guardian ziņo, ka vairāk nekā 40 tūkstoši itāļu pārkāpuši karantīnas nosacījumus, cilvēki turpina satikties, rīkot barbekjū svētkus, dodas uz parkiem. Izolācijas pasākumi var dot panākumus, ja tie tiek stingri ievēroti – uzsver epidemiologi.

FOTO: PIXABY.COM