Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Fiziskās aktivitātes un zemāks krūts vēža attīstības risks

Doctus
Sievietēm, kuras nodarbojas ar fiziskajā aktivitātēm reproduktīvajā vecumā vai postmenopauzes gados, ir zemāks krūts vēža attīstības risks, ziņo pētījuma rezultāti, kuri publicēti žurnālā Cancer. Pat vidējas intensitātes aktivitātēm ir pozitīva saistība.

 

Ārstiem visām sievietēm, neatkarīgi no viņu svara, ir jāiesaka fiziskās aktivitātes, jo tās, īpaši reproduktīvajā vecumā un postmenopauze, palīdz samazināt krūts vēža attīstības risku.

Fiziskās aktivitātes samazina krūts vēža attīstības risku Fiziskās aktivitātes samazina krūts vēža attīstības risku
Fiziskās aktivitātes samazina krūts vēža attīstības risku

Sievietēm, kuras ar fiziskām nodarbojas no 10 līdz 19 stundām nedēļa, ir par 30% zemāks krūts vēža attīstības risks. Fiziskās aktivitātes samazina vēža risku arī sievietēm ar lieko svaru, kurām ķermeņa masas indekss ir robežās no 25 līdz 29,9. Fiziskās aktivitātes nesamazina krūts vēža attīstības risku sievietēm ar aptaukošanos, kurām ķermeņa masas indekss ir virs 30.

Pētījumā piedalījās 1504 sievietes vecumā no 20 līdz 98 gadiem, kurām krūts vēzis tika diagnosticēts laika periodā no 1996.gada 1.augusts līdz 1997.gada 31.jūlijs. Tika piemeklēta kontroles grupa ar 1555 līdzīga vecuma sievietēm, kurām anamnēzē nav diagnosticēts krūts vēzis.  

Pētījuma laikā sievietes atzīmēja visas savas fiziskās aktivitātes, kuras bija vismaz stundu garas, trīs mēnešus ilgi. Pie fiziskām aktivitātēm tika pieskaitīti arī dārza darbi, komandas sporta spēles, skriešana un staigāšana.

Pētnieki atklāja, ka krūts vēža attīstības risks ir par 6% zemāks premenopauzes un postmenopauzes sievietēm, kuras nodarbojās ar fiziskām aktivitātēm, salīdzinot ar sievietēm, kuras nekad nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm.

Ciešāka saistība starp fiziskām aktivitātēm un krūts vēža attīstību tika novērota sievietēm, kuras bija fiziski aktīvas reproduktīvajā vecumā vai pēc menopauzes. Iespējamais iemesls tam ir augsta līmeņa hormonālās izmaiņas šajos vecuma posmos.  

Pat pēc svara pieauguma menopauzē, fiziski aktīvām sievietēm ir ieguvumi no fiziskām aktivitātēm un zemāks krūts vēža attīstības risks.  

Pirmavots: McCullough LE, Eng SM, Bradshaw PT, et al. Fat or fit: The joint effects of physical activity, weight gain, and body size on breast cancer risk. Cancer. 2012 Jun 25.

Saistītie raksti
Lasītākais Doctus.lv

Neirotiskie un ar stresu saistītie traucējumi. Terapijas iespējas un izaicinājumi, I daļa

Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]

R. Logins, Z. Šķiņķe

Kuru neiroloģisku slimību gadījumā pacienti visbiežāk pieprasa eitanāziju un asistēto pašnāvību?

Pētījuma mērķis bija identificēt, kādu neiroloģisku slimību gadījumā visbiežāk tiek pieprasīta eitanāzija un asistētā pašnāvība tajās valstīs, kurās šīs medicīniskās procedūras ir likumīgas. Demence, motoneironu slimība, multiplā skleroze un Parkinsona slimība visbiežāk motivē pacientus pieprasīt eitanāziju vai asistēto pašnāvību. Ar demenci saistītie pieprasījumi veido lielāko grupu, to skaists pieaug un rada papildu ētiskus un juridiskus jautājumus šo pacientu lemtspējas samazināšanās dēļ.

Doctus

Arteriāla hipertensija. Jaunumi no ESC 2024 kongresa

Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.

S. Paudere–Logina

Ciemos pie kūstošajiem kalnu ledājiem

Pirmo reizi uz ledāja (uz)kāpu 2016. gadā Francijā, kad par kalnu un ledāju dabu zināju pavisam nedaudz. Mani piesaistīja aicinājums, ka jebkurš gana fiziski trenēts var uzkāpt slavenajā Monblānā (4810 m virs jūras līmeņa). Izlēmu Romas apskati iemainīt pret Šamonī. Kā izrādījās... Kāpšana virsotnē un būšana uz ledāja prasa krietni vairāk nekā “būt fiziski okei trenētam”.

E. Vaska

Diabētiska retinopātija. Medikamentozās terapijas ietekme uz iznākumu

Ordinējot jebkuru medikamentu, jābūt pārliecībai par zāļvielas efektivitāti, drošumu, kā arī savietojamību ar citiem medikamentiem konkrētai pacientu grupai. Lietoto medikamentu skaits 2. tipa cukura diabēta gadījumā var būt samērā liels: daļa mērķtiecīgi glikēmijas kontrolei, daļa blakusslimību un diabēta komplikāciju novēršanai. Šajā pasaules literatūras apskatā aplūkota diabētiska retinopātija un tās mijiedarbība ar dažādiem medikamentiem.

S. Paudere–Logina, K. Baumane

DAINA PASTARE, neiroloģe: Dari vislabāko, ko spēj

“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.

M. Lapsa
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U