Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Kādēļ daļa ārstu izvēlas strādāt laukos, nevis pilsētās?

Doctus
Urbanizācijas rezultātā pilsētās pieaug iedzīvotāju skaits un laukos samazinās, un arvien lielāka problēma gan ASV, gan citās pasaules valstīs, tai skaitā Latvijā, ir trūkstošais ārstu skaits mazpilsētās. Tādēļ ASV tika veikta aptauja, lai noskaidrotu, kas ir tie faktori, kas motivē ārstu izvēlēties strādāt laukos, nevis pilsētā.

ASV noskaidroti motivējošie faktori, kāpēc ārsts izvēlas strādāt laukos ASV noskaidroti motivējošie faktori, kāpēc ārsts izvēlas strādāt laukos
ASV noskaidroti motivējošie faktori, kāpēc ārsts izvēlas strādāt laukos
Kolorādo Veselības institūts aptaujāja 711 lauku ārstus, lai noskaidrotu nozīmīgākos faktorus, kas ir ietekmējuši viņu izvēli strādāt laukos. Aptaujātie varēja izvēlēties vairākus atbilžu variantus. Pētnieki secināja, ka dzīvesveida faktori ir visspēcīgākais iemesls, lai izvēlētos darbu laukos. Lūk, apkopotie faktori, kurus ārsti ir atzinuši par ļoti nozīmīgiem, lai izlemtu par labu darbam laukos:

  • 70% - atpūtas, relaksācijas iespējas;
  • 55% - laba vietu, kur izaugt bērniem;
  •  44% - iespēja profesionāli būt neatkarīgam;
  • 40% - vēlme vecumdienas pavadīt laukos;
  • 39% - darba vide/ darba stundas nedēļā;
  •  27% - iespēja kalpot konkrētai sabiedrībai;
  • 18% - dzīvošana laukos kopš mazotnes;
  • 18% - kolēģu ieteikums doties darbā uz laukiem;
  • 16% - iespēja atrast darbu dzīvesbiedram/ partnerim;
  • 14% - iespēja iegādāties pašam savu praksi/ kļūt par partneri;
  • 13% - peļņas iespējas;
  •  7% - dzīvošanas izmaksas;
  • 6% - dzīvesbiedrs no laukiem.

Pirmavots: Victoria Stagg Elliott. Who still wants to be a country doctor? Amednews staff. Posted Oct. 22, 2012

 

Saistītie raksti

Osteopātiskā manipulatīvā ārstēšana un tās ietekme uz sekundāro elpošanas mehānismu

Kopš brīža, kad Endrjū Teilors Stils lika pamatus osteopātiskajam skatījumam uz slimību un cilvēka ķermeni, osteopātija kā ārstēšanas metode ir kļuvusi par šā brīža medicīniskās aprūpes neatņemamu sastāvdaļu. [1] Ārsta osteopāta galvenā loma ir palīdzēt ķermenim veicināt normālus fizioloģiskos procesus, kas atbild par labvēlīgas vides uzturēšanu katrai ķermeņa šūnai un, ja nepieciešams, cīnīties ar patoloģiskiem procesiem, kas traucē šai videi. [2; 14]

D. Čebanova

INGŪNA LIEPA, Cēsu klīnikas vadītāja: Dzīves māksla. Bez tēlošanas

Ābele ziedonī. Tātad vēl viens pavasaris. Protams, Dr. INGŪNAI LIEPAI, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētājai, ir strukturēts darba kalendārs ar obligāto pasākumu ierakstiem. Un ir kalendārs ar ģimenes plānotajām aktivitātēm. Dr. Liepai medicīnā rit 46. gads, no tiem 26 gadi — slimnīcu vadītājas amatā. Vispirms Alojas slimnīcā, kura vairs nepastāv, tad 12 gadus Vidzemes slimnīcā Valmierā, beidzamos gandrīz 11 gadus — Cēsu klīnikā.

B. Brila
Lasītākais Doctus.lv

Apiksabāna vai rivaroksabāna kombinācija ar diltiazemu: nopietnas asiņošanas riski priekškambaru mirdzēšanas pacientiem

Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.

Doctus

Osteopātiskā manipulatīvā ārstēšana un tās ietekme uz sekundāro elpošanas mehānismu

Kopš brīža, kad Endrjū Teilors Stils lika pamatus osteopātiskajam skatījumam uz slimību un cilvēka ķermeni, osteopātija kā ārstēšanas metode ir kļuvusi par šā brīža medicīniskās aprūpes neatņemamu sastāvdaļu. [1] Ārsta osteopāta galvenā loma ir palīdzēt ķermenim veicināt normālus fizioloģiskos procesus, kas atbild par labvēlīgas vides uzturēšanu katrai ķermeņa šūnai un, ja nepieciešams, cīnīties ar patoloģiskiem procesiem, kas traucē šai videi. [2; 14]

D. Čebanova

Ehokardiogrāfijas datu interpretācija sirds mazspējas diagnostikas kontekstā

Standarta transtorakāla ehokardiogrāfija ir viens no pamata izmeklējumiem sirds mazspējas diagnostikā (1. attēls). [1] Ja pacientam ar sirds mazspējai raksturīgiem simptomiem un/vai klīniskām pazīmēm* transtorakālā ehokardiogrāfijā tiek konstatēta samazināta kreisā kambara izsviedes frakcija (EF [ejection fraction] < 40 %), šaubām par sirds mazspējas diagnozi nevajadzētu būt un atliek tikai precizēt sirds mazspējas iemeslu un sākt atbilstošu ārstēšanu.

G. Kamzola

INGŪNA LIEPA, Cēsu klīnikas vadītāja: Dzīves māksla. Bez tēlošanas

Ābele ziedonī. Tātad vēl viens pavasaris. Protams, Dr. INGŪNAI LIEPAI, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētājai, ir strukturēts darba kalendārs ar obligāto pasākumu ierakstiem. Un ir kalendārs ar ģimenes plānotajām aktivitātēm. Dr. Liepai medicīnā rit 46. gads, no tiem 26 gadi — slimnīcu vadītājas amatā. Vispirms Alojas slimnīcā, kura vairs nepastāv, tad 12 gadus Vidzemes slimnīcā Valmierā, beidzamos gandrīz 11 gadus — Cēsu klīnikā.

B. Brila

Teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs guļot krāc, bet problēmu nerisina

Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U