Tiem, kuri bija gan aptaukojušies, gan ar vielmaiņas traucējumiem, ātrāk samazinājās izziņas spējas, nekā tiem, kuri bija aptaukojušies, bet bez vielmaiņas traucējumiem, vai tiem, kuri bija ar normālu vai nedaudz palielinātu svaru ar vai bez vielmaiņas traucējumiem (p=0,03), ziņo žurnālā Neurology publicētā pētījuma rezultāti. 

10 gadus ilgušajā pētījumā analizēja saistību starp ķermeņa masas indeksu un vielmaiņas statusu un kognitīvajām funkcijām 6401 angļu ierēdnim, vecumā no 39 līdz 63 gadiem. Pētījums tika uzsākts 1991.-1993. gadā.

Visi dalībnieki sākotnēji tika sadalīti vairākās grupās atkarībā no ķermeņa masas indeksa un vielmaiņas statusa: normāls svars, liekais svars vai aptaukošanās un normāla vielmaiņa vai traucēta vielmaiņa. Vielmaiņas traucējumi tika definēti, ja bija divi vai vairāki no sekojošiem faktoriem:

• tiek lietota lipīdus pazeminoša, antihipertensīva terapija vai antidiabētiskie medikamenti;
• triglicerīdu līmenis ≥ 1,69 mmol/l;
• sistoliskais asinsspiediens ≥ 130mmHg;
• diastoliskais asinsspiediens ≥ 85 mmHg;
• glikoze ≥ 5,6mmolo/l;
• augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns < 1,04 mmol/l vīriešiem vai <1,29 mmol/l sievietēm.

Pētījuma dalībniekiem lūdz aizpildīt četrus kognitīvos testus 10 gadu novērošanas periodā, ik pa pieciem gadiem (1997. – 1999., 2002. - 2004. un 2007. – 2009. gadā). Pētījumā 52,7% dalībnieku bija ar normālu ķermeņa svaru, 38,2% ar lieko svaru un 9,1% bija aptaukojušies. No visiem dalībniekiem 31% tika konstatēti vielmaiņas traucējumi, savukārt no visiem pacientiem, kuri bija aptaukojšanās, 60,1% bija arī vielmaiņas traucējumi.   Salīdzinot pacientus ar normālu svaru un normālu metabolismu, paaugstināts ķermeņa masas indekss un/ vai vielmaiņas traucējumi bija statistiski ticami saistīti ar samazinātām kognitīvajām funkcijām:

• Liekais svars, normāla vielmaiņa: z=-0,08 (95% TI [-0,14 – -0,02]);
• Aptaukošanās, normāla vielmaiņa: z=-0,16 (95% TI [-0,28 – -0,04]);
• Normāls svars, vielmaiņas traucējumi: z=-0,17 (95% TI [-0,25 – -0,09]); 
• Liekais svars, vielmaiņas traucējumi: z=-0,17 (95% TI [-0,23 – -0,10]);
• Aptaukošanās, vielmaiņas traucējumi: z=-0,14 (95% TI [-0,24 – -0,04]). 

Atšķirības starp kognitīvo funkciju samazinājumu dalībniekiem ar normālu un lieko svaru un dalībniekiem ar vai bez vielmaiņas traucējumiem bija statistiski ticamas (attiecīgi, p<0,001 un p=0,02). Netika konstatētas statistiski ticams atšķirības kognitīvo funkciju samazinājumam pacientiem ar aptaukošanos un ar vai bez vielmaiņas traucējumiem. Analizējot kognitīvo spēju samazinājumu pēc 10 gadiem, tika novērots, ka nozīmīgāks šis samazinājums bija starp dalībniekiem, kuri bija aptaukojušies un ar vielmaiņas traucējumiem, salīdzinot ar dalībniekiem, kuriem bija liekais svars vai normāls svars un vielmaiņas traucējumi (p=0,03).    Pētījuma autori secināja, ka zemāks ķermeņa masas indekss ir saistīts ar labākām kognitīvajām funkcijām, kā arī pretējais, ka traucējumi vielmaiņā ir saistīti ar sliktākām izziņas spējām. Pētnieki domā, ka šo saistību varētu daļēji skaidrot ar vaskulārām patoloģijām, kā arī taukaudu, leptīna un adiponektīna produkciju, kas ietekmē smadzeņu novecošanos.

Pirmavots: Singh-Manoux A, et al. Obesity phenotypes in midlife and cognition in early old age: the Whitehall II cohort study. Neurology, 2012; 79: 755-762.