Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Korelācija starp D vitamīna līmeni un sausās acs sindromu

Doctus
Pētījuma mērķis bija izvērtēt asaru plēvītes stabilitāti un sekrēciju saistībā ar 25 hidroksivitamīna D3 [25 (OH)D] līmeni pacientiem ar sausās acs sindromu.

Šis bija retrospektīvs novērojuma pētījums, kurā iesaistīja 92 pacientus. Visiem pacientiem tika noteikts serumā 25 (OH) D līmenis. Pētījuma dalībnieki tika sadalīti trīs grupās saistībā ar noteikto D vitamīna līmeni: pietiekams, nepietiekams, deficīts. Acs diskomforts tika mērīts ar acs virsmas slimības indeksu (OSDI). Tika mērīts arī asaru izdalīšanās laiks, fluorescējošais krāsošanās punktu skaits un Širmera asaru sekrēcijas tests.

Vidējais pacientu vecums bija 53,38 ± 13,69 gadi. Vidējais seruma 25 (OH) D līmenis bija 14,41 ± 5,98 ng/ml. Asaru izdalīšanās laiks un asaru sekrēcija pozitīvi korelēja ar seruma 25 (OH) D līmeni (attiecīgi r = 0,389, p = 0,001; un r = 0,428, p < 0,001, Pīrsona korelācijas analīze). Asaru izdalīšanās laiks un asaru sekrēcija bija īsāka pacientiem ar D vitamīna deficītu, salīdzinot ar pacientiem ar pietiekamu D vitamīna līmeni (attiecīgi p=0,022 un p=0,004). fluorescējošais krāsošanās punktu skaits un acs virsmas slimības indekss starp trīs grupām neatšķīrās.

Pētnieki secināja, ka asaru sekrēcija korelē ar seruma D vitamīna līmeni. D vitamīna līmenis var būt nozīmīgs faktors sausas acs sindroma gadījumā.

 

AVOTS: Jin KW, Ro JW, Shin YJ, et al. Correlation of vitamin D levels with tear film stability and secretion in patients with dry eye syndrome. Acta Ophthalmologica. Volume 95, Issue 3 May 2017, Pages e230–e235.

Saistītie raksti
Lasītākais Doctus.lv

Neirotiskie un ar stresu saistītie traucējumi. Terapijas iespējas un izaicinājumi, I daļa

Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]

R. Logins, Z. Šķiņķe

Kuru neiroloģisku slimību gadījumā pacienti visbiežāk pieprasa eitanāziju un asistēto pašnāvību?

Pētījuma mērķis bija identificēt, kādu neiroloģisku slimību gadījumā visbiežāk tiek pieprasīta eitanāzija un asistētā pašnāvība tajās valstīs, kurās šīs medicīniskās procedūras ir likumīgas. Demence, motoneironu slimība, multiplā skleroze un Parkinsona slimība visbiežāk motivē pacientus pieprasīt eitanāziju vai asistēto pašnāvību. Ar demenci saistītie pieprasījumi veido lielāko grupu, to skaists pieaug un rada papildu ētiskus un juridiskus jautājumus šo pacientu lemtspējas samazināšanās dēļ.

Doctus

Arteriāla hipertensija. Jaunumi no ESC 2024 kongresa

Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.

S. Paudere–Logina

Ciemos pie kūstošajiem kalnu ledājiem

Pirmo reizi uz ledāja (uz)kāpu 2016. gadā Francijā, kad par kalnu un ledāju dabu zināju pavisam nedaudz. Mani piesaistīja aicinājums, ka jebkurš gana fiziski trenēts var uzkāpt slavenajā Monblānā (4810 m virs jūras līmeņa). Izlēmu Romas apskati iemainīt pret Šamonī. Kā izrādījās... Kāpšana virsotnē un būšana uz ledāja prasa krietni vairāk nekā “būt fiziski okei trenētam”.

E. Vaska

Diabētiska retinopātija. Medikamentozās terapijas ietekme uz iznākumu

Ordinējot jebkuru medikamentu, jābūt pārliecībai par zāļvielas efektivitāti, drošumu, kā arī savietojamību ar citiem medikamentiem konkrētai pacientu grupai. Lietoto medikamentu skaits 2. tipa cukura diabēta gadījumā var būt samērā liels: daļa mērķtiecīgi glikēmijas kontrolei, daļa blakusslimību un diabēta komplikāciju novēršanai. Šajā pasaules literatūras apskatā aplūkota diabētiska retinopātija un tās mijiedarbība ar dažādiem medikamentiem.

S. Paudere–Logina, K. Baumane

DAINA PASTARE, neiroloģe: Dari vislabāko, ko spēj

“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.

M. Lapsa
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U