“Mīlestības hormonam” oksitocīnam negaidīta blakusparādība
Šī atkājuma rezultātā daži psihologi izraksta oksitocīnu, lai ārstētu vieglu sociālu nemieru pacientiem bez autisma un šizofrēnijas. Tomēr, kā izrādās, tā nav laba doma. Konkordijas pētniecības centra pētnieki ir izpētījuši, ka pārāk daudz oksitocīna veseliem jauniem pieaugušajiem var rezultēties ar pārāk jutīgu emociju uztveri. Pētījumam tika izvēlēti 82 veseli pieaugušie bez šizofrēnijas, autisma un līdzīgu slimību simptomiem. Pusei pētījuma dalībnieku deva oksitocīnu, pusei - placebo.
Visi dalībnieki aizpildīja emociju identifikācijas precizitātes testu, kurā viņi salīdzināja dažādas sejas izteiksmes, kas parāda dažādus emocionālos stāvokļus. Tā tika sagaidīts, tie dalībnieki, kuri lietoja oksitocīnu redzēja lielāku emociju intensitāti.
Daļai cilvēku, tipiskās situācijās, piemēram, vakariņu laikā vai darba intervijās, var būt sociāla trauksme. Daudzi psihologi šādos gadījumos iesaka lietot oksitocīnu, lai mazinātu šo trauksmi. Tomēr pētījuma rezultāti rāda, ka pārmērīgs oksitocīna daudzums var radīt pārāk lielu jutību uz emocijām, kas var būt kaitīgi cilvēkiem bez nopietniem sociāliem traucējumiem. Piemēram, ja potenciālais darba devējs sataisa grimasi, jo jūtas nekomfortabli savā krēslā, cilvēks ar pārāk jutīgām emocijām var nodomāt, ka šī negatīvā grimase ir veltīta viņa teiktajam. Nepareiza, pārspīlēta emociju interpretēšana var radīt liekas problēmas. Tādēļ jābūt uzmanīgiem, izrakstot oksitocīnu tiem, kuriem tas nemaz nav nepieciešams, savukārt tiem, kuriem ir diagnosticēti traucējumi, oksitocīns var būt ļoti noderīgs.
Pirmavots: Christopher Cardoso, Mark A. Ellenbogen, Anne-Marie Linnen. The Effect of Intranasal Oxytocin on Perceiving and Understanding Emotion on the Mayer-Salovey-Caruso Emotional Intelligence Test (MSCEIT). Emotion, 2013.