Nepietiekami pārvaldīta alerģija rada nozīmīgu slogu Eiropas ekonomikai
Eiropas Savienībā 44 - 76 miljoni iedzīvotāju no 217 miljoniem nodarbināto cieš no alerģiskām slimībām elpceļos vai uz ādas. Vairāk nekā 90% no šiem cilvēkiem nesaņem ārstēšanu vai tā ir nepietiekama. Lielākās sociālekonomiskās sekas ir darba kavējumi un īpaši samazināts darba ražīgums.
Pētnieki izmantoja pieejamo literatūru un statistisko informāciju no Eurostat un Eurofound, lai novērtētu kādas izmaksas alerģijas rada sabiedrībai.
Alerģijām ir gan tiešās, gan netiešās izmaksas. Vissvarīgākais Eiropas Savienībai būtu novērt netiešās izmaksas, kas rodas nepietiekami ārstētas alerģijas dēļ, šādas izmaksas ir starp 55 līdz 151 miljardam eiro katru gadu, jeb tie ir 2405 eiro uz katru neārstēto pacientu katru gadu. No otras puses, atbilstoša terapija alerģisku slimību gadījumā ir pieejama un par salīdzinoši mazu naudu, vidējās izmaksas ir 125 eiro vienam pacientam gadā, kas ir tikai 5% no izmaksām, kas rodas, ja slimība netiek ārstēta. Ja visi pacienti, kuriem tas nepieciešams saņemtu atbilstošu ārstēšanu, izdotos ietaupīt 142 miljardus eiro.
Pētnieki secina, ka labāka alerģisko slimību aprūpe, pamatota vadlīnijās, ļautu ievērojami ietaupīt līdzekļus. Turklāt alerģijas ietekmē arī mācīšanos skolā un augstskolā, kas rada alternatīvās izmaksas sabiedrībai. Pagaidām nav izskaitļots, cik lieli ir šie alternatīvie zaudējumi. Būtu jāmaina sabiedrības domāšana, jo šobrīd tiek uzskatīts, ka alerģijas ir katra indivīda problēma, bet patiesībā alerģijas ir darba devēju un visas sabiedrības problēma.
Pirmavots: T. Zuberbier, J. Lötvall, S. Simoens, S. V. Subramanian, M. K. Church. Economic burden of inadequate management of allergic diseases in the European Union: a GA2LEN review. Allergy, 2014.